Stopiņu novada dome ir satraukta par to, ka pedagogu atalgojuma reformas rezultātā Ulbrokas vidusskolā dažiem skolotājiem alga nevis palielināsies, kā tika solīts, bet samazināsies, intervijā aģentūrai LETA sacīja Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs.
Stopiņu novads ir starp tām pašvaldībām, kurās pedagogu atalgojuma reformas rezultātā skolotāju atalgojums, sevišķi Ulbrokas vidusskolā, samazināsies, jo valsts dotācijas samazinājums varētu būt līdz 600 eiro mēnesī. Līdz šim skolotāji par savu atalgojumu nav sūdzējušies. Ulbrokas vidusskolā, tāpat kā daudzās citās skolās, pedagogs strādā vairāk nekā vienu likmi. Līdz šim skolotāja likme bija 21 kontaktstunda, turpmāk likme būs 30 kontaktstundas.
Stundu skaits palielināsies, bet atalgojums faktiski samazināsies,
apgalvoja Pumpurs.
Kad iepriekšējā skolu reforma ieviesa principu «Nauda seko skolēnam», Stopiņu novada pašvaldība ieguldīja līdzekļus un pedagogi daudz strādāja, lai labiekārtotu skolas. Ulbrokas vidusskolā visās mazākajās klasēs ir interaktīvā tāfele, sagādāti visi nepieciešamie mācību piederumi. Pēc Pumpura domām,
skolotāji, atgriežoties no atvaļinājuma, būs ļoti neapmierināti ar pārmaiņām, un tas var atsaukties uz mācību rezultātiem.
Spriežot pēc publikācijām presē, ir jāsecina, ka jau tagad mācību rezultāti ir visai zemi. Protams, ir jāizpēta, kāpēc centralizēto valsts eksāmenu rezultāti ir tik pieticīgi, - vai tā ir pedagogu vaina vai arī eksāmenu uzdevumi bija sagatavoti ar pārāk augstām prasībām.
Ulbrokas vidusskolā patlaban ir 721 skolēns. Pagājušajā gadā bija četras paralēlās pirmās klases, nākamajā mācību gadā arī būs četras pirmās klases.
Skolēnu skaits novadā ar katru gadu palielinās.
Tas ir saistīts ar iedzīvotāju skaita palielināšanos Stopiņu novadā. Kopš 2010.gada novada iedzīvotāju skaits ir palielinājies apmēram par tūkstoti. Cilvēki, kas atnāk dzīvot uz Stopiņu novadu, pārsvarā ir apmēram 30 gadus veci, viņu bērni ir jānodrošina gan ar vietām bērnudārzos, gan skolās.
Pirms diviem gadiem Ulbrokas vidusskolā tika sākta ceturtā stāva būvniecība, tagad šie būvdarbi ir pabeigti, jaunajās telpās ierīkotas mācību klases.
Visiem skolēniem no 1. līdz 12.klasei pašvaldība nodrošina brīvpusdienas, ir iespēja bez maksas apmeklēt peldbaseinu.
Pagājušajā gadā pašvaldība sāka vidusskolēniem maksāt stipendijas.
Lai saņemtu stipendiju, nevienā mācību priekšmetā atzīmes nedrīkst būt zemākas par 4, vidējai atzīmei jābūt vismaz 7. Ja vidējā atzīme ir 7, vidusskolēns mēnesī saņem 15 eiro. Jo augstāka ir vidējā atzīme, jo lielāks ir stipendijas apmērs.
Stopiņu novada pirmsskolas iestādēs apmēram 560 eiro algu par slodzi pedagogi saņem jau tagad.
«Saviem pedagogiem mēs pāri nedarīsim,» uzsvēra mērs. «Cik nolems, tik Stopiņu novada dome arī maksās, mēs esam likumpaklausīgi. Tomēr man šķiet, ka tas ir pilnīgi nepieņemami, ka par atalgojuma reformu tiek lemts pedagogu atvaļinājuma laikā.
Atgriežoties darbā, viņi nezinās, cik liela būs viņu darba likme, kādu atalgojumu viņi saņems un vai viņiem vispār vēl būs darbs.
Mēs Stopiņu novadā nevienu skolu neslēgsim, tas ir skaidrs.»
Stopiņu novadā ir viena no lielākajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kuru apmeklē 420 bērni. Laikā, kad vēl eksistēja rajoni, valsts līdzekļus bērnudārzu būvniecībai varēja dabūt visi, izņemot Pierīgu.
Patlaban Stopiņu novadā ir 47 bērni, kas apmeklē privātos bērnudārzus, kuros pašvaldība piedalās ar savu līdzfinansējumu, dome apmaksā arī aukļu pakalpojumus 24 bērniem. 1.septembrī parasti samazinās to bērnu skaits, kas nav tikuši pašvaldību bērnudārzos. Tiek lēsts, ka šogad tādu bērnu varētu būt apmēram 30, kuriem būs jāmeklē aukle vai vieta kādā privātā bērnudārzā. Gada laikā pusotru gadu sasniegušo bērnu skaits parasti palielinās. Teikt, ka Stopiņu novadā ir krīzes situācija ar bērnu nodrošināšanu ar vietām bērnudārzos, nevar. Ir vēl brīvas telpas Upesleju internātpamatskolas-rehabilitācijas centrā, kurā ir astoņas trīsstāvu ēkas. Vajadzības gadījumā tur varētu atvērt vēl vienu bērnudārza grupu. Apkārtējo ciemu bērni tur varētu arī aiziet ar kājām.
«Manuprāt, cilvēkiem novados ir jābūt divām prioritātēm - izglītībai un veselības aprūpei,» uzsvēra Stopiņu novada mērs.
