Pētījums: Valmiera – pilsēta ar labu vides kvalitāti (6)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

2016.gada jūnijā Valmierā viesojās Latvijas Universitātes Vides pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības pētnieku grupa, lai īstenotu pētījumu par videi draudzīgu rīcību publiskajā vidē Valmierā, pilsētas informācijas portālu Valmiera24.lv informē Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā.

Kopumā veikta 41 intervija ar valsts institūciju darbiniekiem, Valmieras pilsētas pašvaldības darbiniekiem, uzņēmumu pārstāvjiem, vietējiem medijiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī mājsaimniecību pārstāvjiem. Intervijas tika organizētas ar personām, kuru profesionālās darbības rezultātā var tikt ietekmēta videi draudzīga rīcība publiskajā vidē Valmierā. 6.oktobrī Valmieras pilsētas pašvaldībā notika iegūto rezultātu pirmā prezentācija un apaļā galda diskusija ar intervētajiem dažādu jomu profesionāļiem, lai līdz nākamā gada pavasarim pilnībā pabeigtu iegūtās informācijas apstrādi, precizētu pētījuma rezultātus, kā arī sniegtu rekomendācijas videi draudzīgas rīcības veicināšanai Valmieras pilsētas publiskajā vidē.

Saskaņā ar pētnieku secinājumiem Valmieras vides kvalitāte, ņemot vērā pēdējo 10 līdz 12 gadu laikā notikušos uzlabojumus, salīdzinājumā ar pilsētām kopumā tiek vērtēta pat kā izcila. Troksnis Valmierā netiek uzskatīts par problēmu. Arī ūdens kvalitāte Gaujā tiek vērtēta kā laba, kas normalizējusies pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārbūves 2006.gadā. Ļoti augsti tiek vērtēta pilsētvides sakoptība, arī parku un skvēru stāvoklis. Degradēto teritoriju īpatsvars pēdējo gadu laikā pilsētā ir samazinājies un arvien turpina sarukt. Interviju rezultāti parāda, ka Valmierā ir pietiekami daudz dabas teritoriju, kas ir bioloģiski daudzveidīgas. Pozitīvi tiek akcentēta atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtotība. Secināts, ka arī enerģijas taupīšana, kur tā tiek veikta, ir sistemātiska un kompleksa. Pozitīvi novērtēts, ka ūdensvads un notekūdeņu kanalizācija nosedz 99% pilsētas apbūvēto teritoriju. Taču, neskatoties uz pašvaldības nodrošināto iespēju, šobrīd pilsētā ir ap 600 mājsaimniecību, kas negrib vai finansiāli nevar atļauties pievienoties centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Savukārt AS "Valmieras piens" teritorija ir atzīta kā vienīgā zona pilsētā, kur ir sliktāka gaisa kvalitāte. Lai arī ir veikti iespējamie pasākumi AS "Valmieras piens" notekūdeņu radīto smaku novēršanai, piesārņojumu pilnībā novērst nav izdevies.

Pētījuma rezultāti jau šobrīd atklāj jomas, kurās iespējami uzlabojumi videi draudzīgas rīcības veicināšanai publiskajā vidē Valmierā. Saskaņā ar interviju rezultātiem sabiedrībai būtu nepieciešams sistemātiski sniegt informāciju par vides stāvokli un tā tendencēm dažādās vides jomās. Ir minēti ieteikumi optimizēt sabiedriskā transporta kustību, turpināt attīstīt veloinfrastruktūru, sasaistot posmus vienotā tīklā. Pētījuma rezultāti atklāj arī nepieciešamību turpināt sekmēt decentralizētās notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanu.

Pētījums par videi draudzīgu rīcību Valmierā tiks turpināts, aptaujājot vismaz 400 mājsaimniecību. Aptauju Latvijas Universitātes pētnieki veiks sadarbībā ar Valmieras izglītības iestādēm.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu