Ventspils pašvaldības iestāde «Komunālā pārvalde» noslēgusi 1,3 miljonus eiro vērtu līgumu par ērģeļu izgatavošanu jaunbūvējamai Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkai ar koncertzāles funkciju. Jaunās ērģeles paredzēts izmantot gan mācību procesā, gan koncertos, tomēr samērā nesen Ventspils mūzikas skolas vajadzībām jau tika iegādātas digitālās ērģeles.
Kā liecina Ventspils pilsētas mājaslapā pieejamā informācija, 2015. gada 23.novembrī Ventspils Mūzikas vidusskolā tika svinīgi atklāts jaunieguvums - Ahlborn firmas digitālās ērģeles. Vērtīgais instruments ticis iegādāts jaunas izglītības programmas – «Ērģeļu spēle» vajadzībām. Tagad Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmumā «Johannes Klais Orgelbau» top jaunas ērģeles, kuru kopējā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir 1,333 miljoni eiro, un viens no argumentiem tik dārgu ērģeļu tapšanai ir to izmantošana ne tikai koncertos, bet arī mācību procesā.
Līdz šim bija paredzēts, ka kopējās jaunās Mūzikas vidusskolas ēkas izmaksas būs ap 31,8 miljoniem eiro, ieskaitot PVN, un tajās tiks iekļautas ne vien būvdarbu, bet arī autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, kā arī ar būves nodošanu ekspluatācijā saistītās izmaksas. Tomēr Ventspils Komunālā pārvalde pērnā gada nogalē izsludināja iepirkumu par papildu autoruzraudzības pakalpojumiem būvprojekta «Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāles funkciju» realizācijai. Cita starpā iepirkuma pamatojumā minēts, ka objekta veiksmīgai realizācijai vēl papildus nepieciešama īpaši pieredzējušu un kvalificētu ārvalstu speciālistu piesaiste konsultācijām akustikas, gaismas arhitektūras un fokusēšanas, būvakustikas, telpu akustikas un elektroakustikas jautājumos, un par šo un vēl citu jomu papildu speciālistu piesaisti tiks piemērota sarunu procedūra. Tas liek secināt, ka jau tā dārgā objekta cena vēl palielināsies.
Saskaņā ar projektu paredzēts, ka ēkas kopējā platība būs 6883 kvadrātmetri, un tajā bez mūzikas skolas telpām atradīsies arī koncertzāle ar 600 sēdvietām. Tomēr publiski pieejamā informācija liecina, ka ievērojami lielāki objekti ar praktiski analogām funkcijām Latvijā tapuši par līdzīgu un pat ievērojami mazāku finansējumu.
2015. gadā ekspluatācijā nodotā Liepājas daudzfunkcionālā centra «Lielais dzintars» kopējās izmaksas bija nedaudz vairāk kā 38 miljoni eiro, un tā ir daudzfunkcionāla ēka astoņu stāvu augstumā ar diviem stāviem zem virszemes līmeņa vairāk nekā 14 600 kvadrātmetru kopplatībā. «Lielajā dzintarā» ir daudzfunkcionāla zāle ar 1138 sēdvietām un kamerzāle ar 200 sēdvietām. Tajā atrodas arī Liepājas Simfoniskā orķestra rezidence un telpas E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai.
2013. gadā ekspluatācijā nodotās Latgales vēstniecības «Gors» kompleksa būvniecībai savulaik tika izlietoti nedaudz virs 18 miljoniem eiro, kopējā ēkas platība ir 11 166 kvadrātmetri, tās daudzfunkcionālā centra Lielajā zālē paredzētas sēdvietas līdz 1000 skatītājiem, savukārt Mazajā zālē līdz 250 skatītājiem. Jāpiebilst, ka koncertzālē «Gors» 2014. gadā tika uzstādītas īpaši koncertzāles vajadzībām Holandē ražotas «Johannus Ecclesia» digitālās ērģeles 27 000 eiro vērtībā, kuras pieder Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolai.
2014. gadā ekspluatācijā nodotās Vidzemes reģionālās koncertzāles «Cēsis» būvniecības izmaksas bija nepilni 14 miljoni eiro, un tās apmeklētāju rīcībā ir akustiskā koncertzāle ar 800 skatītāju vietām, kamerzāle, ērģeļu zāle, kurā uzstādītas atjaunotās Cēsu Kultūras centra ērģeles, kino zāle un izstāžu zāle. Vidzemes koncertzāles ēkā ir mājvieta gan Cēsu amatiermākslas kolektīviem un Vidzemes kamerorķestrim, gan arī Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolai.
