Saistībā ar Aizkrauklē atklāto legionelozi jeb tā dēvēto leģionāru slimību pašvaldībā izlases kārtā tiek plānotas vairāku atsevišķu māju pārbaudes, lai noskaidrotu, vai baktērija nav iekļuvusi arī citu ēku ūdensvados, portālam TVNET pastāstīja novada domes pārstāve Zanda Bistere.
Bistere informēja, ka kopš 16. marta saskaņā ar Veselības inspekcijas (VI) uzdoto Aizkrauklē notiek ūdensvada dezinfekcija. Sākotnēji tā tikusi plānota maijā, bet saistībā ar leģionāru slimību sākta ātrāk. Paredzēts, ka pilsētas ūdensvada dezinfekcija ilgs līdz 22. martam un pēc tam vēl tiks atsevišķi dezinficēti iekšējie ūdens tīkli attiecīgajā ēkā, kur kāds zīdainis saslima ar leģionāru slimību.
Savukārt 27. martā Aizkraukles novadā ieradīsies pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas «Bior» pārstāvji, lai izlases veidā izņemtu ūdens paraugus vairākās ēkās visa novada teritorijā un pārbaudītu legionellas baktēriju klātbūtni tajos. Arī Aizkraukles pašvaldība gatavojas iedzīvotājus informēt par to, ka viņi var lūgt savu namu apsaimniekotājiem veikt šādas pārbaudes.
Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtie rezultāti apliecinājuši - daudzdzīvokļu nama ūdensvadā Aizkrauklē izplatījusies leģionāru slimību izraisošā baktērija. Slimība arī tika apstiprināta kādam zīdainim, kurš nogādāts slimnīcā Rīgā.
Pašvaldība atzīst, ka nav bijusi gatava šādam notikumam un no atbildīgajām iestādēm neesot saņēmusi pietiekošu informāciju par nepieciešamajiem pasākumiem.
«Informācija, ko mums atsūtīja SPKC, - tas ir viss tas pats, ko sameklējām internetā. Nekas konkrētāks un specifiskāks mums nav uzdots - tikai tas, ka jārūpējas par to, lai karstā ūdens temperatūra pārsniegtu 50 grādus un iedzīvotājiem ir pietiekami jānotecina ūdens, jāattīra savi krāni un dušas. Tas ir viss, ko mums pateica. [Slimība] mums bija jaunums. Būsim godīgi, ja kādam pasaka «leģionāru slimība», reti kurš saprot, kas tas tāds ir,» stāstīja Bistere.
Portāls TVNET jau vēstīja, ka, izskatot vecāku iesniegumu saistībā ar bērna sasirgšanu ar leģionāru slimību, policija Aizkrauklē sākusi kriminālprocesu par nolaidību. Slimā mazuļa vecāki aicinājuši policiju izvērtēt par ūdens piegādi un uzsildīšanu atbildīgo personu atbildību.
VP sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 197.panta par nolaidību. Likums par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis uzņēmuma vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai pilnvarota persona, ja ar to radīts būtisks kaitējums citas personas interesēm, paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Inficēties iespējams, ieelpojot ūdens pilieniņus
Slimības izraisītājs īpaši vairojas temperatūrā no +20 līdz +50 grādiem pēc Celsija, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī. Baktērijas iet bojā, ja ūdens temperatūra pārsniedz 65 grādus.
Cilvēks ar šo slimību var inficēties, ieelpojot ūdens pilieniņus, kad inficētais ūdens atsitas pret cietām virsmām. Ar slimību nevar inficēties, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes.
Legioneloze bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis). Tās smagums svārstās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimībai ir raksturīgs straujš sākums, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 39 – 40,5 grādiem pēc Celsija, kā arī sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi.
Saslimšanas simptomu parādīšanās gadījumā ir nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta. Ārstēšanās visbiežāk notiek stacionārā. Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39 procentus. Inficēšanās ar legionelozi ir bīstama cilvēkiem, kas jau slimo ar ko citu un ir ar novājinātu imūnsistēmu.
Lai izvairītos no inficēšanās, speciālisti aicina sekot tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20 grādiem, bet karstā – virs +50 grādiem. To var panākt, aptuveni vienu minūti ūdeni notecinot.
Svarīgi ir arī regulāri attīrīt dušas galviņu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī tās dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes ir jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes, norāda SPKC.
Šādu nosaukumu slimība ieguva 1976. gadā, kad Filadelfijā, ASV, notika tās uzliesmojums veterānu vidū, kas apmeklēja Amerikas Leģiona konvenciju.
