«Jūrmalas siltuma» darījumā, par kuru kriminālprocesu kriminālprocesu nesen sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB),iesaistīto vidū ir gan bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, gan viņam pakļautās amatpersonas un uzņēmēji. Amatpersonas organizējušas slepenas tikšanās, lai spriestu par darījumu, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Raidījums vēsta, ka sākums līguma noslēgšanai par siltuma piegādi Jūrmalā meklējams pirms pāris gadiem - uzņēmums «KSER» cīnījās, lai panāktu, ka «Jūrmalas siltums» noslēdz nodomu protokolu. Tas paredz, ka siltumenerģiju Kauguri saņemtu no vēl neuzceltās «KSER» koģenerācijas stacijas. Šāda vienošanās uzņēmējiem garantētu ienākumus pēc tam, kad stacija būs uzbūvēta.
Pēc sākotnējiem aprēķiniem tie varētu būt vairāk nekā pusotrs miljons eiro gadā.
Uztraukumu par notiekošo vieš tas, ka Jūrmalas pašvaldība nesen pati par septiņiem miljoniem eiro uzcēlusi koģenerācijas staciju un divas ar vienādu jaudu darbojošās stacijas Kauguros nav nepieciešamas.
2015.gadā restorānā «Aquarius» notika tikšanās. Tajā piedalījās tā brīža Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS), pašvaldības uzņēmuma «Jūrmalas siltums» vadītājs Zigurds Starks, kā arī Aigars Meļķo. Šīs tikšanās laikā Truksnis iepazīstināja Starku ar Meļko, kurš turpmākajās sarunās pārstāvēšot uzņēmumu «KSER». Tikšanās restorānā notikusi tāpēc, ka Starks neesot gribējis ar uzņēmējiem runāt. Jau tobrīd Meļko par kukuļņemšanu lielā apmērā tiesāja tā dēvētajā «Latvenergo» amatpersonu kukuļošanas lietā. «Man tas tajā brīdī vēl nebija zināms. Negatīvi, ka cilvēks tiek tiesāts, protams,» pirms gada intervijā raidījumam «de facto» taisnojās Truksnis.
Dažus mēnešus pēc trijotnes tikšanās restorānā uzņēmēji esot intensīvi lūguši Starku parakstīt līgumu. Tomēr vienošanos panākt joprojām neizdevās. Notika vēl viena Trukšņa, Meļko un Starka tikšanās. Starks pirms gada raidījumam norādīja: «Priekšsēdētājs mani četrreiz sauca, lai es parakstu līgumu. Četrreiz!» Truksnis raidījumam «de facto» pirms gada noliedza, ka būtu spiedis Starku parakstīt līgumu. Taču vēlāk valdi nomainīja. Raidījums vēsta, ka tagad Truksnis izliekas neko neatceramies. Arī Starks šobrīd intervijai vairs nepiekrīt. KNAB esot parakstījies par informācijas neizpaušanu. «Man nav nekāda statusa šobrīd. Pilnīgi nekāda!» norāda Truksnis.
Raidījums vēsta, ka interesantākā bijušā «Jūrmalas siltuma» vadītāja Starka un uzņēmēju pārstāvja Meļko tikšanās notika 2015. gada nogalē. Meļko esot ieradies ar līguma projektu. Tajā bijis iekļauts nosacījums, ka pašvaldības uzņēmums gadā no «KSER» iepirks ne mazāk kā 65 tūkstošus MWh siltumenerģijas – 70% no Kauguros nepieciešamā un apmēram tikpat daudz, cik saražo pašvaldības uzceltā koģenerācijas stacija.
«de facto» zināms, ka šīs tikšanās laikā Meļko uz salvetes esot kaut ko uzrakstījis. Taču uz «de facto» jautājumu, kas tur bija rakstīts, Meļko neatbild: «Es taču teicu jums, ka es nedrīkstu izpaust informāciju!» Meļko norāda, ka esot «parakstījies par informācijas neizpaušanu». Meļko apgalvo, ka viņam lietā esot liecinieka statuss.
Raidījumam neizdevās pārliecināties par Meļko statusu lietā, jo KNAB šādu informāciju neatklāj. Zināms, ka par tirgošanos ar ietekmi aizdomās tur trīs privātpersonas.
Svarīgo dokumentu ar «Jūrmalas siltumu» no «KSER» puses parakstīja tā brīža abi uzņēmuma valdes locekļi. Uz «de facto» jautājumu: «Vai jūs esat viens no aizdomās turētajiem šajā lietā?» - bijušais «KSER» valdes loceklis Gundars Šternbergs atbild: «Nu un ko jūs gribat no manis?» Savu statusu lietā komentēt viņš atsakās.
Savukārt «KSER» valdes loceklis, pastarpinātais līdzīpašnieks Dmitrijs Artjušins norāda: «Visa nesen publicētā informācija uz mani un maniem kolēģiem neattiecas. Lūdzu, vērsieties pie saviem informatoriem, lai pārbaudītu, kuras tiešām ir tās trīs aizdomās turētās personas.»
Savukārt no «Jūrmalas siltuma» puses uz dokumenta ir jaunā valdes priekšsēdētāja Valda Vītoliņa un otra valdes locekļa Raita Arnta paraksti. Raidījumam noprotams, ka atbalsts šādam lēmumam par iespējamo siltumenerģijas iegādi no «KSER» ir arī no jaunās domes vadības. «Šā gada janvārī šis nodoma protokols tika pagarināts. Jautāsiet, visticamāk, kāpēc? Varu atbildēt. Uzņēmums nav nokārtojis savas saistības, es saprotu, ministrijā. Viņam jāpagarina licence, lai viņi varētu sākt komercdarbību siltumenerģijas ražošanā,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS).
Raidījums norāda, ka, līdzās esot divām koģenerācijas stacijām, visticamāk, šādā situācijā pilnībā netiktu izmantota tieši pašvaldībai piederošā. Taču tai jāsaražo vismaz 75 tūkstoši MWh siltumenerģijas gadā. To paredz «Jūrmalas siltuma» noslēgtais līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. «Visi šie līgumi vai kādi citi dokumenti, darbības, ko «Jūrmalas siltums» veic, ir jāsaskaņo ar LIAA. Ja tā («KSER» stacija) tiktu uzcelta un tā iemesla dēļ «Jūrmalas siltums» nesaražotu siltumenerģiju noteiktajā apmērā vai vispār nesaražotu siltumenerģiju, tad mēs, ļoti iespējams, piemērotu manis minētās finanšu korekcijas vai atbalsta izmaksas atprasīšanu,» norāda LIAA Eiropas fondu departamenta direktors Edgars Babris.
Pašvaldības uzņēmumam tādējādi varētu atņemt projektā ieguldīto Eiropas fondu naudu - divarpus miljonus eiro. Vēl četrus gadus LIAA uzraudzīs, lai «Jūrmalas siltums» saražotu to siltumenerģijas apjomu, kas ir norādīts projektā. Vēlāk tas, vai ieguldītā nauda atmaksāsies, būs atkarīgs tikai no pašvaldības.
Jau ziņots, ka KNAB martā sāka kriminālprocesu saistībā ar privātpersonas tirgošanos ar ietekmi nolūkā panākt SIA «Jūrmalas siltums» darījuma noslēgšanu kāda uzņēmuma interesēs. Kā informēja KNAB preses pārstāve Laura Dūša, izmeklēšanas laikā tiek iegūti un nostiprināti pierādījumi tam, ka privātpersona, iespējams, pieņēma mantisku labumu par to, ka, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēja Jūrmalas pilsētas domes amatpersonas darbību nolūkā panākt SIA «Jūrmalas siltums» darījuma noslēgšanu kāda uzņēmuma interesēs.
