Jēkabpils saredz gaismu tuneļa galā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Sociālekonomiskā situācija Jēkabpilī nav iepriecinoša – pēdējo četru gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 6,9%, bezdarba līmenis pērn saglabājies 7% apmērā, bet vidējā neto darba alga 2015. gadā nedaudz pārsniedza 500 eiro. Starp pārējām Latvijas lielajām pilsētām Jēkabpils nevar lepoties ar līderpozīcijām, tomēr citviet Latvijā aina ir vēl bēdīgāka. Pilsētniekus visvairāk satrauc zemās algas un iedzīvotāju aizbraukšana, kas rezultātā veido apburto loku. Jēkabpils pašvaldība tikmēr uzsver - pilsētā izpaužas visai Latvijai raksturīgas problēmas, kā arī deviņdesmito gadu ekonomiskās krīzes sekas, tomēr gaismu tuneļa galā saredzēt var.

Iedzīvotājus noturēs tikai labi apmaksātas darba vietas

Līdz aizvadītā gadsimta sešdesmitajiem gadiem tagadējās Jēkabpils teritorijā bija divas pilsētas - Krustpils, kura rakstos pirmo reizi minēta jau 1237. gadā, un 17. gadsimtā tapusī Jēkabpils. Padomju okupācijas laikā Jēkabpils sava izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ bija būvmateriālu ražošanas pilsēta. Vietējai nomenklatūrai pilsēta šķita izdevīgs placdarms lēcienam uz Rīgu, un te nepārtraukti mainījās partijas sekretāri. Deviņdesmito gadu ekonomiskā krīze Jēkabpili skāra smagi, tika slēgtas rūpnīcas un pilsētai nācās meklēt jaunus attīstības ceļus. Šobrīd Jēkabpilī dzīvo nedaudz vairāk kā 23 tūkstoši cilvēku, darbojas vairāki uzņēmumi, ir moderna slimnīca un vairākas izglītības iestādes.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Jēkabpils iedzīvotāju skaits ir samazinājies par aptuveni septiņiem tūkstošiem cilvēku.

Galvenās rūpniecības nozares Jēkabpilī ir kokapstrāde, būvniecība un būvniecības materiālu ražošana, kā arī pārtikas ražošana. Lielāko apgrozījumu veido kokapstrādē strādājošie uzņēmumi. Laika posmā no 2013. gada līdz 2017. gadam Jēkabpilī kopumā tikuši reģistrēti 1784 uzņēmumi, bet likvidēti – 944 uzņēmumi. Lielākais skaits – 102 uzņēmumi – tika reģistrēti 2014. gadā. Savukārt lielākais likvidēto uzņēmumu skaits – 93 uzņēmumi – bijis 2015. gadā, liecina pašvaldības sniegtā informācija.

Pirms diviem gadiem – 2015. gadā Jēkabpilī vidējā neto darba samaksa nedaudz pārsniegusi 500 eiro.

Pašvaldības apkopotie dati liecina, ka pilsētas sabiedriskajā sektorā vidējā neto darba alga sasniegusi 531 eiro, vispārējās vadības sektorā – 530 eiro, pašvaldību struktūrās – 528 eiro. Zemās algas kā vienu no iemesliem iedzīvotāju aizceļošanai no Jēkabpils sarunā ar TVNET norāda arī vairāki vietējie iedzīvotāji.

Jēkabpilī dzīvojošs inženieris Vitālijs pat atzīst, ka cilvēkiem vairs nav ticības, ka kaut kas var mainīties. «Latvijas Vēstnesī medmāsām ir vakances, tiek piedāvātas darba vietas ar algu 560 - 570 eiro uz papīra. Kāds var būt vēl jautājums par medmāsu trūkumu? Es nezinu, vai tas kaut kā sakārtosies. Cilvēki netic tam, ka kaut kas var mainīties,» saka jēkabpilietis.

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs Foto: Jānis Škapars/TVNET

Pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (Jēkabpils Reģionālā partija) piekrīt: lai noturētu cilvēkus Jēkabpilī, ir nepieciešamas darba vietas, taču vienlaikus viņš arī uzsver - tām jābūt normāli apmaksātām. Pilsētas pašvaldības vadītājs pauž viedokli, ka uzņēmēji grēko ar to, ka nevēlas saviem darbiniekiem maksāt pietiekami lielas algas, un pašvaldība pie esošās situācijas nav vainojama. «Šeit ir vainīgi paši uzņēmēji. Nesen skatījos sižetu – viena kundze sūdzējās, ka viņai ir jāmaksā viesstrādniekiem vidējā alga. Kāpēc mūsējiem tu maksā 400 eiro, i to raudādama?

Mūsu uzņēmējiem algas ir zemākas nekā tajā pašā Pierīgā. Par vienu un to pašu uzņēmumi maksā mazāk.

Par Latgali nerunāsim, tur maksā vēl mazāk. Vai te ir vainīga pašvaldība?» emocionāli vaicā Jēkabpils domes priekšsēdētājs.

Viņa ieskatā šādu situāciju veicinot valstī pastāvošā nodokļu politika, kā arī tas, ka daudzi uzņēmēji grib dzīvot «tūlīt un nopelnīt šodien, nevis ilgtermiņā». Valstī arī trūkstot «zelta roku» - labu amata, arodu pratēju, toties ir daudz dažādu humanitāro profesiju pārstāvju, kuri savās rokās lāpstu neņems, pārliecināts Salcevičs.

Uzņēmēju līdzatbildībai iedzīvotāju aizbraukšanā no reģioniem gan nevēlas piekrist Jēkabpilī strādājošā SIA «Ošukalns» līdzdibinātājs un pilsētas domes deputāts, no Latvijas Zaļās partijas ievēlētais Aigars Nitišs. Viņš uzsver, ka katrā darba tirgū ir kaut kāds noteikts algu līmenis, kuru nemaksājot darbinieku vispār nebūs, bet neviens uzņēmējs nemaksās divreiz vairāk, nekā var atļauties. «Tādā veidā Salceviča kungs mēģina atrast kaut kādu vainīgo,» norāda Nitišs.

Runājot par darbinieku izglītības kvalitāti, deputāts un uzņēmējs ir līdzīgās domās kā domes priekšsēdētājs. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijas jauniešiem ir jāmācās vairāk tautsaimniecībā derīgas zināšanas, lai iegūtu normāli atalgotus amatus. «Tādā gadījumā viņiem nebūs jautājumu - kaut kur braukt un meklēt laimi.

Mūsu jaunieši iet uz augstskolām, pēc tam atnāk kā uzņēmējdarbības vadītāji, kuri maz ko saprot.

Daudzi beidz augstākās mācību iestādes bez pielietojamām un apmaksājamām profesijām,» saka Nitišs.

Krievijas sankcijas Jēkabpils izjutusi maz, satrauc «Brexit»

Jēkabpils atrodas vairāku ceļu krustpunktā – cauri pilsētai uz Latvijas jūras piekrastes ostām iet Krievijas un Baltkrievijas tranzīts. Pavirši uzmetot acis, šķiet, ka pilsētā strādājošiem uzņēmējiem tādējādi ir viegli pieslēgties transporta ceļiem, nogādāt savu produkciju uz citām nozīmīgām Latvijas vietām. Taču pašvaldības vadītājs norāda, ka dzelzceļš dažkārt arī traucē piekļuvi pilsētas rūpnieciskajai zonai un paildzina tās attīstību.

«Mums rūpnieciskā zona ir aiz dzelzceļa. Viss tranzīts no Rēzeknes un Daugavpils iet cauri Jēkabpilij, mums stundām stāv ciet pārbrauktuve. Rūpnieciskā zona desmitiem hektāru stāv tukša, neviens investors tur nenāk. Pieņemsim, ja [notiek] kaut kāda kataklizma, [dzelzceļa] sliede izgrozīsies uz trīs stundām. Visi dzelzceļi piedzīti pilni, bet ostas tukšas,» atzīst Salcevičs.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Tajā pašā laikā pilsētai paveicies ar to, ka tās ražotāji salīdzinoši sveikā izsprukuši no Krievijas noteiktajām sankcijām pret Eiropas Savienību. Cietusi piena nozare - «Jēkabpils piena kombināta» mātes uzņēmums «Lietuvas Rokiški» neesot varējis pārstrādāt radušos pārprodukciju. Sankciju kara laikā bankrotēja «Miķelānu» cūku komplekss, kuru vēlāk iegādājās Dānijas kompānijai piederošais «Latvi Dan Agro», atjaunojot ražošanu. Grūti klājies arī trikotāžas uzņēmumam «Viola-stils», kurš galvenokārt orientējies uz Ukrainas, Krievijas, Bulgārijas un Spānijas tirgu.

«Mēs īpaši neizjutām. Rēzeknē [sankcijas] izjuta vairāk, jo viņiem ļoti liels tirgus bija gaļas kombinātam.

Tagad ir zināmas problēmas mūsu kokrūpniekiem saistībā ar «Brexit» - mārciņa devalvējās, līdz ar to ir problēmas.

Sankcijas jau neizdomāja ES, bet gan pats [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins. ES sankcijas ieviesa pret militārajiem grupējumiem, pret oligarhiem, izlaupītājiem. Putins jau aizliedza ievest pārtiku, barot savu tautu. Tās ir viņa noteiktās sankcijas. Krievs pats sev sankcijas uzlika, tautu nepabarot,» saka Salcevičs.

Līdzīgās domās ir arī Nitišs, kurš atzīst, ka esošie uzņēmumi ir nostabilizējušies un attīstās - kurš straujāk, kurš mazāk strauji. Savukārt iesācējiem ir pieejams dažāda veida valsts atbalsts un svarīgāks jautājums ir par to, cik cilvēki vispār ir uzņēmīgi. Nitišs gan atzīst, ka grūti Jēkabpilī ir strādāt pakalpojumu sfērā. Iemesls tam ir visai vienkāršs - pārāk maz cilvēku pilsētā.

Neuzvaramais Jēkabpils mērs

Salcevičs pašvaldības priekšsēdētāja amatu ieņem jau divdesmit gadus un no Jēkabpils Reģionālās partijas saraksta uz pilsētas domi kandidēs arī šovasar. Viņš atminas, ka Jēkabpilī sācis strādāt deviņdesmito gadu nogalē, kad pilsētas budžets bija 1,6 miljoni eiro, sagrautas rūpnīcas, ielās degušas trīs spuldzes un cilvēki piketējuši pret apkures dārdzību. «Arī tagad tā mums ir pietiekoši dārga, bet šodien mums ir desmit reizes lielāks budžets, taisnas ielas, bērnudārzi un tiek būvēta sporta halle.

Tā ka dzīve ir gājusi uz augšu. Pamazām parādās gaisma tuneļa galā,»

pārliecināts domes priekšsēdētājs.

Turpretī iedzīvotāju domas par pašvaldības darbu viņa vadībā ir dažādas - vairums no TVNET aptaujātajiem jēkabpiliešiem gan kā smagākās pilsētas problēmas nosauc jauniešu aizbraukšanu un bezdarbu, bet domes darbu vērtē kā apmierinošu. Kritiskāki vārdi tiek veltīti tam, ka pašvaldības iestādes ir izmētātas pa visu pilsētu, sarežģījot iedzīvotāju piekļuvi nepieciešamajiem pakalpojumiem.

Pensionāre Aina uzsver, ka pašvaldības iespējas ir ierobežotas, taču tā vienmēr cenšas ieklausīties iedzīvotājos. «Pilsēta mainās ar katru dienu, cilvēki ir dažādi. Krustpili vairāk pielīdzina Latgalei, bet Jēkabpils pusi - Zemgalei. Mana vecmāmiņa stāstīja, ka otrajā krastā vienmēr dzīvojuši ļoti lepni un iedomīgi cilvēki.

Ir daļa iedzīvotāju, kuri visu laiku uzskatīs, ka pašvaldība neko nedara. Ja ieliktu viņus pašus – diez vai būtu krietni labāk.

Visu nosaka līdzekļi, iedzīvotāju atsaucība un ieinteresētība. Nevar tikai prasīt, ir kaut kas arī pašiem jādara,» uzsver Aina.

Viņa uzteic pašvaldības paveikto kultūras jomā: saremontēti kultūras nami, tiek rīkoti dažādi pasākumi - Jēkabpils operas svētki un kino izrādes - un nevarot teikt, ka pilsēta būtu iesūnojusi.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Inženieris Vitālijs savukārt kritizē pilsētas infrastruktūru, norādot, ka Jēkabpils joprojām nav sakārtojusi pašvaldības darbu. Tāpat pašvaldības teritorijā ir daudz pamestu daudzdzīvokļu ēku ar tukšiem dzīvokļiem, kas esot jājauc nost, bet nekas netiekot darīts.

«Mums ir ļoti daudz nesakārtotu ielu, daudz ielu, kurās nav nekāda apgaismojuma.

Ja cilvēks vakarā, pa pilsētu ejot, tiks notriekts, kas būs vainīgs? Mani uztrauc tas haoss, kas ir pilsētā. Salīdzinājumā ar tādu pašu pilsētu pēc izmēriem kā Valmiera – tās ir pilnīgi dažādas lietas, līmeņi,» skaidro Vitālijs.

Pēc pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā Jēkabpils domē koalīcijas līgumu neparakstīja četri deputāti, tostarp arī LZA pārstāvis Nitišs, kurš uzskata, ka Salcevičs domes vadītāja krēslā ir aizkavējies. «Nedrīkst cilvēki ilgi aizkavēties amatos. Tad sākas stagnācija. Visticamāk, es [koalīcijas līgumu] neparakstīšu arī tagad, bet vai no tā kaut kas mainīsies?» komentējot sadarbību pēc vēlēšanām ar Salceviču, saka Nitišs. Vienlaikus viņš arī atzīst, ka būs jāņem vērā arī tas, kāda būs kopējā Zaļo un zemnieku apvienības nostāja.

Nitišs gan uzsver, ka viņu par pilnīgu opozicionāru dēvēt nebūtu pareizi. «Ir jau daudz kas padarīts, bet vienmēr varētu izdarīt vairāk. Manuprāt, varētu dinamiskāk attīstīt tās lietas, kas ir atkarīgas no pašvaldības. Nepieciešama plašāka profesionālās izglītības un koledžu attīstība. Cilvēki ir vīlušies esošajos, principā negrib balsot. Mēs darām to, ko varam pēc labākās sirdsapziņas,» saka deputāts. Viņš arī atzīst, ja nepārtraukti pret visu protestēs un iebildīs, būs mazākas iespējas īstenot savu redzējumu.

Jēkabpilī pašvaldību vēlēšanām jūnijā CVK reģistrēti desmit saraksti - Jēkabpils Reģionālā partija, «Saskaņa» sociāldemokrātiskā partija, «Latgales partija», Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, politiskā partija «KPV.LV», «Gods kalpot mūsu Latvijai», Nacionālā apvienība «Visu Latvijai» - «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», partija «Vienotība» un Latvijas Reģionu apvienība.

Trūkst medicīnas speciālistu

Jēkabpils ieguldījusi lielus finanšu resursus slimnīcas attīstīšanā, padarot to par nopietnu veselības aprūpes centru. Līdzīgi kā citviet Latvijā, problēmu rada jaunu medicīnas speciālistu trūkums. Veselības ministrijas rosinātā reforma, kura paredz, ka tiks veidotas slimnīcu sadarbības teritorijas, kur Jēkabpils strādās kopā ar Līvānu, Aizkraukles un Madonas veselības aprūpes iestādēm, pašvaldībai šķiet pieņemams variants, ja izdosies atrisināt ārstu trūkumu.

Salcevičs pauž, ka šobrīd valsts «ārprātīgi šķiež naudu un reģionālajām slimnīcām uzliek milzīgu slogu». «Visas mazās, lokālās slimnīcas, kas ir Madonā, Aizkrauklē un Preiļos, uz šejieni [Jēkabpili] sūta tikai akūti slimos. Viņi atbrauc strutaini, netīri, no pažobelēm izvilkti. Šeit notiek visādi brīnumi – smagas operācijas, arī kāds mirst. Statistika Jēkabpilī uzreiz švaka. Apkārtējie akūtos nepieņem, bet pieņem veselīgu bērnu. Šīs lietas jāsaliek pa plauktiem – kas ko darīs,» uzsver domes priekšsēdētājs.

Šobrīd Jēkabpilī trūkstot neirologu, ķirurgu, uroloģijas speciālistu, kā arī jāorganizē insulta vienība. «Mums ir stipendiju programma – maksājam stipendijas 13 vai 15 topošajiem dakteriem. Neviens cilvēks nav mūžīgs. Šodien ir, rīt aiziet pelnītā atpūtā. Ar laiku zūd profesionālās iemaņas,» stāsta Jēkabpils domes vadītājs. Vaicāts, vai jauns ārsts vispār vēlēsies braukt uz Jēkabpili, Salcevičs atzīst, ka tā ir problēma, par kuras risināšanu ir jādomā visas Latvijas mērogā. Tā, piemēram, Jēkabpils slimnīca esot vēlējusies no Rēzeknes «pārpirkt» urologu, taču, kamēr tielējušies, speciālists aizbraucis uz Vāciju strādāt.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

«Tas ir milzīgs, samilzis augonis. Katru gadu [veselības] budžeta finansējums palielinās – pirms 15 gadiem tas bija mazāks, [bet] pieejamība labāka, nebija rindu. Tagad budžets ir lielāks. Ja mēs 850 miljonus ieliekam veselības budžetā, kāpēc neuzskaita to, kas iet caur privātajiem? Mums vairāk nekā miljards veselības budžetā strādā. Tā ir neprātīga nauda.

Taču ir jautājums – kāpēc mums ir visdārgākās zāles, visdārgākā aparatūra? Un kāpēc vislabākās mašīnas?»

Pilsētas dome uzsver, ka, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies pašvaldības finansējums veselības aizsardzības pasākumiem. Šogad tas plānots 141,5 tūkstošu eiro apmērā. Finansējums paredzēts donoru kustības atbalstam, veselības veicināšanas pasākumiem (tostarp kapelāna algošanai Jēkabpils reģionālās slimnīcas kapelā, insulta dienas organizēšanai Jēkabpils pilsētā, projekta «Dzīvo vesels» īstenošanai un citiem), stipendiju izmaksai atbalstāmajās ārstniecības specialitātēs un rezidentu studiju maksu segšanai jauno ārstniecības speciālistu piesaistei un noturēšanai veselības aprūpē.

Slimnīcā sniedz nieru aizstājterapiju, otolaringoloģiskās operācijas, visai Austrumlatvijas zonai nodrošina jaundzimušo reanimāciju un aprūpi (Perinatālās aprūpes centrs). Tāpat slimnīcā ir moderns operāciju bloks, anestezioloģijas un reanimācijas nodaļa, tiek izmantotas tādas ārstniecības metodes kā, piemēram, laparoskopijas metode ķirurģijā, ginekoloģijā un uroloģijā.

Kāpinās pašvaldības policijas kapacitāti

Pašvaldība norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā kriminogēnā situācija Jēkabpilī nav būtiski mainījusies. Noziegumu skaits nav ne samazinājies, ne arī audzis. Vairums noziegumu pilsētā ir mantiska rakstura, novērota mājokļu apzagšanas gadījumu skaita samazināšanās. Jēkabpils pilsētas pašvaldība uzver – sabiedrībā drošības jautājums kļūst aizvien aktuālāks un iedzīvotāji aktīvi informējot par pamanītiem pārkāpumiem. Pirms pāris gadiem izveidotā pašvaldības policija atvieglojusi Valsts policijas iecirkņa darbu, jo inspektoru skaits pēdējo gadu laikā esot samazinājies par pusi. Pašvaldība apņēmusies kāpināt pašvaldības policijas kapacitāti, lai nodrošinātu pilsētā sabiedrisko kārtību un saistošo noteikumu ievērošanu.

Pašvaldība informē, ka 2007. - 2014. gada plānošanas periodā piesaistot ES finansējumu projektu īstenošanai, tika apgūti 75,8 miljoni eiro. Savukārt 2014. - 2020. gada plānošanas periods iekavējies un pašvaldība turpinot projektu intensīvu izstrādi. Paredzēts, ka plānošanas periodā 2014. - 2020. gadam tikšot īstenoti projekti, kas paredzēti rūpniecisko zonu attīstībai. Jēkabpils ir iecerējusi šo projektu ietvaros attīstīt ražošanu un radīt vairāk nekā 200 jaunu darbavietu.

Starp lielākajiem īstenotajiem projektiem pašvaldība min Jēkabpils 3.vidusskolas rekonstrukciju, Jēkabpils reģionālās slimnīcas katlumājas rekonstrukciju, kuras rezultātā uzņēmumā veikta pāreja no dabasgāzes uz šķeldas kurināmo, kā arī uzstādītu saules kolektoru sistēmu un siltumtīklu rekonstrukciju.

Nākotnes perspektīvā pašvaldība iecerējusi strādāt pie sporta infrastruktūras objektu paplašināšanas, daudzdzīvokļu mikrorajonu iekškvartālu sakārtošanas, jauna tilta būvniecības, degradēto teritoriju sakārtošanas un uzņēmējdarbības attīstīšanas, tiesu nama būvniecības un pilsētas rekreācijas zonu sakārtošanas.

Jēkabpilī darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes, piecas vispārējās izglītības iestādes un četras interešu izglītības iestādes (Mākslas skola, A. Žilinska mūzikas skola, Sporta skola, Bērnu un jauniešu centrs). Tāpat pilsētā strādā strādā Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs, kā arī Latvijas augstskolu filiāles, piemēram, Biznesa augstskola «Turība», Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija un Baltijas starptautiskā akadēmija. Kopumā 2016./2017. mācību gadā Jēkabpilī mācības sākušo audzēkņu skaits pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs veidoja 3980 cilvēkus. Tos apmāca 504 pedagogi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu