Valmieras muzejā viesojās kinorežisors Jānis Streičs

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Valmieras muzeja Izstāžu namā trešdien, 10. maijā, tika atklāta kinorežisora, scenārista un aktiera Jāņa Streiča 80 gadu jubilejai veltītā izstāde "Streiča laiks. Filmas, cilvēki, grāmatas. Gleznas, zīmējumi, pasteļi". Atklāšanā piedalījās un atmiņstāstos dalījās kinorežisors Jānis Streičs.

Jānim Streičam ir bijis ļoti daudzpusīgs darbs kino laukā. Viņš ir uzņēmis 22 filmas, kā arī rakstījis scenārijus. Tāpat mākslinieks bijis aktieris un filmējies epizodēs gan savās, gan citu režisoru uzņemtās filmās. Darbojies gan pie dekorācijām, gan kostīmiem. Viņš ir veidojis muzikālos noformējumus, kā arī bijis mākslinieciskais vadītājs jaunajiem režisoriem.

Jānis Streičs dzimis Latgalē, uzaudzis Kurzemē. Jaunības gadus pavadījis Vidzemē. "Šis kulturvēsturiskais novads man ir ļoti tuvs. Vidzeme jau tā pati Latgale vien ir. Vidzeme man bijusi visu mūžu kā kultūras šupulis," stāsta J.Streičs. Taču katram novadam ir tapusi viena filma. Vidzemei – "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", Kurzemei – "Likteņdzirnas", Zemgalei – "Svešās kaislības", Latgalei – "Cilvēkbērns". Radītās filmas guvušas lielu popularitāti skatītāju vidū. Pavisam nemanot, daudzi teicieni no J.Streiča filmām ir folklorizejušies, piemēram, "Iesim špricēties", "Es kā vēsturniece", "Uznes mani kalnā" utt.

Jau bērnībā J.Streičam patika gleznot, taču dienējot armijā, parādijās arī patika pret teātri. "1955.gadā gribēju savus darbus parādīt Mākslas akadēmijā, taču man nepietika drosmes. Es uzliku roku uz smagā roktura, bet nevarēju ieiet iekšā. Ilgi staigāju apkārt, domāju un nejauši muzejā satiku skolotāju Edvīnu Andersonu. Saņēmu drosmi un uzrunāju, viņš man iedeva savu adresi. Tagad vēl atceros, ka tā bija Merķeļa iela 8. Es aizgāju uz turieni. Viņš apskatīja manus darbus un izvilka savus gleznojumus. Tajā momentā es sarāvos mazāks un mazāks, satinos sevī, jo nesapratu kāpēc vispār tur atrados. Pēc šīs tikšanās es aizbraucu strādāt uz Alsungu," savās atmiņās dalās J.Streičs.

Taču tagad māklinieks ir uzgleznojis vairākas gleznas, kas tapušas no bērnu dienu atmiņām. Vidzemes muzejā tika izstādīta cikla "Kur basām kājām" 2.daļa. Saistībā ar šīm gleznām ir tapis arī dzejolis.

To vietu vairs nav, tikai vietvārdi vēl skan, Bet aiz vārdiem ainas, kas svešas man. To vietu vairs nav, kur bizoju basām kājām, Un ļaužu vairs nav, tie deportēti uz debesu mājām.

Mākslinieks atdzīst, ka: "Uz kino mani vairāk nevelk. Es esmu zaudejis romantiku, kas bija iepriekš. To varu atdzīt pilnīgi bez skumjām. Prieks, ka citi cilvēki, izmantojot manus darbus, stasta par Latviju. Man patīk, ka jaunie uz mani skatās ar prieku un pavisam neskauž. Gleznot gan es turpinu, šajā jomā esmu skolnieks. Viss, kas ir tapis, ir pašmācības ceļā. Man patīk, ja mani pamāca profesionāļi, jo viņi ir pāraki par mani, viņi ir mani skolotaji, un man patik būt skolniekam."

Aktrise Astra Baumane ar J.Streiču ir pazīstama kopš 1961.gada. "Brīnišķīgs cilvēks un brīnišķīgs draugs, un kā mēs zinām brīnišķīgs režisors, stāstnieks, rakstnieks, gleznotājs. Viņš ir musu Latvijas patriots, Latgales patriots, un viņs ir musu nacionālais lepnums," mākslinieku uzteic A.Baumane.

Izstāde "Streiča laiks. Filmas, cilvēki, grāmatas. Gleznas, zīmējumi, pasteļi." Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma līdz 6.jūnijam. Izstādē aplūkoti režisora kino valodas paņēmieni, filmu uzņemšanas process, fotogrāfijās iemūžināti tādi aktieri kā Vija Artmane, Lilita Bērziņa un daudzi citi, ar kuriem mākslinieks bieži sadarbojies. Fotogrāfijās skatāmas arī Jāņa Streiča lomas paša filmās.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu