Latvijā ir pašvaldību vadītāji, kuru valdīšanas laikā izaugusi jauna paaudze

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijā ir vairākas pašvaldības, kuru priekšsēdētāji amatā ir tik ilgi, ka viņu valdīšanas laikā ir izaugusi jauna paaudze un tās bērni jau sākuši skolas gaitas. Par ilggadējiem pašvaldību vadītājiem svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Tikmēr gan pašvaldību politikas «dinozauri», gan lielāko Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji ir kritiski pret ierosinājumu noteikt pašvaldību vadītājiem termiņa ierobežojumus.

Raidījuma apkopotā informācija liecina, ka vairāk nekā 20 gadus bez pārtraukuma pašvaldības vadītāja amatā kopumā ir 16 cilvēku.

Rekordisti ir Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (RA), kuram šogad aprit 26 gadi amatā. Smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») Ventspili vada 29.gadu. Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis (LZS) amatā ir apaļus 30-it gadus. Ligita Gintere (ZZS) Jaunpilī valda pat 31 gadu. Bet visilgāk pašvaldības vadītājas amatā saskaņā ar raidījuma apkopoto informāciju ir Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska (Daugavpils novada partija). Viņa pie varas ir jau kopš 1985.gada, tātad - 32 gadus.

Viņa kandidē arī šogad. Gatavību turpināt vadīt pašvaldību Jalinska pamato ar to, ka darbs ļoti patīk un vēl ir daudz ieceru, ko īstenot. «Ja es gūstu vēl joprojām vēlētāju atbalstu vēlēšanās, tad es arī šoreiz vēl esmu nolēmusi startēt arī šajās vēlēšanās,» sacīja Jalinska.

Līdzīgs pamatojums turpināt vadīt novada domi ir Encem. Viņš izjūt Babītes iedzīvotāju atbalstu un nevēlas pamest iesākto pusratā. «Ja kāds ir stiprāks, lai nāk un tiek galā, bet mieru mest nedomāju, jo tomēr ir ieceres, kas ir jāizdara vēl. Ir dažādi plāni, un es gribu paspēt tos vēl realizēt,» sacīja Ence.

Aptaujātie Babītes iedzīvotāji visi kā viens pauda atbalstu savam priekšsēdētājam. Tikmēr ne tik viennozīmīgs noskaņojums par savas pašvaldības vadītāju ir aptaujātajiem ventspilniekiem. Ventspils ielās sastopami gan Lemberga oponenti, gan atbalstītāji.

«Viennozīmīgi, jāiet pensijā! Viss! Jānāk jauniem cilvēkiem ar jaunām idejām un jauniem darbiem. Pietiek vienkārši. Tas viss jau ir izsmelts,» sacīja pašnodarbinātais Aigars.

«Es domāju, ka jāļauj turpināt, jo redzat, cik skaisti mums Ventspilī tomēr ir. Ir sakopta, lai tik turpina!» vērtēja tiesas sēžu sekretāre Dita.

Pats Lembergs atklāj, ka bija domājis mest mieru pilsētas vadīšanai, sasniedzot 60 gadu robežu. Apaļo jubileju Ventspils mērs nosvinēja jau pirms četriem gadiem. Tomēr viņš turpina kandidēt vēlēšanās, kā vienu no iemesliem minot to, ka pret viņu joprojām tiekot vērsti nepamatoti uzbrukumi. Nevēlos, lai kāds domā, ka esmu nobijies vai noguris, saka Lembergs.

Taču kā galveno iemeslu apņēmībai turpināt vadīt Ventspili vēl vismaz nākamos četrus gadus, Lembergs min vēlmi īstenot vērienīgus projektus. Viņam esot bažas, ka pie vadības maiņas var gadīties, ka kaut kas no iecerēm nesanāk.

Viens no ilggadējākajiem pilsētu mēriem ir arī Uldis Sesks (Liepājas partija). Viņam martā apritēja 20 gadi Liepājas mēra amatā, un Sesks pretendē vadīt trešo lielāko Latvijas pilsētu arī turpmāk, jo paveikt iesākto uzskata par savu atbildību pret liepājniekiem un vēlētājiem.

Tikmēr aptaujāto liepājnieku viedoklis dalās par to, vai Seskam turpmāk uzticēt pilsētas atslēgas.

«Nu, viņš jau nebūtu slikts. Diezgan daudz ko ir izdarījis būtībā Liepājas labā. Jaunais, kamēr viņš iestrādāsies, paies laiks,» sprieda pensionāre Ņina.

«Tomēr vajag kaut kādus pārmaiņu vējus. Teiksim tā - visu manu dzīvi viņš ir mērs. Es citu mēru neesmu piedzīvojusi. Tādēļ, jā!» sacīja studente Betija.

Ilggadējie pašvaldību vadītāji varu nebūtu nosargājuši, ja viņi nebaudītu vēlētāju atbalstu. Iepriekšējo vēlēšanu rezultāti liecina, ka viņi lielākoties ir pat ļoti populāri.

Par Seska vadīto partiju 2013.gadā nobalsoja vairāk nekā trešā daļa liepājnieku, kuri piedalījās vēlēšanās. Par Jalinsku Daugavpils novadā balsoja vairāk nekā puse. Līdzīgs rezultāts arī Encem Babītē - 54%. Par Iecavas novada domes priekšsēdētāju Pelsi balsoja 61%. Savukārt par Ginteri 67%, bet par Lembergu pat 69%.

No visilgāk amatā esošajiem pašvaldību vadītājiem tikai viens - Pelsis - ir nolēmis vairs nekandidēt un pēc amatā pavadītiem 30 gadiem dot vietu kādam citam uzņemties vadīt Iecavu.

«Esmu jau sasniedzis pensijas vecumu pirms pusotra gada. Tas ir viens, varētu iet godam pensijā. Otrs iemesls varētu būt tas, ka 30 gadi 26.jūnijā varētu apritēt, kopš es šo amatu nepārtraukti ieņemu vēlētu. Es domāju, ka tas ir ļoti pietiekošs laiks, lai dotu vietu citiem. Trešais varētu būt tas, ka mana ģimene ļoti pārdzīvo par visām tām negācijām, kas par lietu un ne par lietu parādās dažādos masu medijos,» stāstīja Pelsis.

Un viņa novada ļaudīm nav iebildumu, ka priekšsēdētājs dodas pensijā. «Labi, ka viņš atteicās. Vai atteicās, vai kā, bet vajag nomainīt! Kaut kas ir jāmaina,» komentēja pacientu aprūpētāja Taņa.

Kamēr tiek gaidītas pašvaldību vēlēšanas, sākušās diskusijas, vai ir pienācis laiks liegt pašvaldību priekšsēdētājiem valdīt gadu desmitiem. Portālā «manabalss.lv» tiek vākti paraksti iniciatīvai «Ar diviem pietiks!». Tā paredz noteikt aizliegumu būt amatā ilgāk par diviem termiņiem.

Iniciatīvas autori kā svarīgāko iemeslu amata termiņa ierobežošanai min cīņu ar korupciju. Eiropas Savienības valstīs šāda prakse gan nav izplatīta. Saskaņā ar iniciatīvas autoru sniegto informāciju amata termiņa ierobežojumi ir spēkā Itālijā un Portugālē, bet ASV termiņa limits ieviests deviņās no desmit lielākajām pilsētām.

Ilggadējie pašvaldību vadītāji tikmēr visi kā viens ir pret amata termiņa ierobežošanu. «Es uzskatu, ka tās ir pilnīgas muļķības, jo astoņi gadi - jā, var kaut ko iesākt, kaut ko darīt, bet tā pieredze rodas ar katru gadu aizvien lielāka un lielāka. Un, piemēram, tādā demokrātijas valstī, no kuras mēs mācāmies, Dānijā, man viens bijušais kolēģis tur 32 gadus bija «pie stūres» un pēc tam znotam nodeva šo amatu,» stāstīja Ence.

Lembegs uzskata, ka šāds ierobežojums veicinās populisma uzplaukumu. Kritisks ir arī Sesks: «Vai jūs savu veselību uzticētu nepieredzējušam ārstam mikroķirurgam? Vai jūs lidotu ar lidmašīnu no Liepājas uz Rīgu ar jaunu pilotu, kurš neko īsti nemāk? Nu, droši vien jau, ka nē.»

Lai darītu galu iespējai pašvaldības vadīt mūžīgi, būtu jāmaina likums, par ko atbildīga ir Saeima. Deputātu attieksme ir noraidoša. No trīs lielākajām parlamentā pārstāvētajām partijām gatavs par to diskutēt ir tikai Jānis Urbanovičs (S). Taču arī viņš patlaban nesaka «jā» iniciatīvai. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī «Vienotības» pārstāvji ir pret termiņa ierobežošanu.

«Atrast attālākos Latvijas novados labu pilsētas vai novada vadītāju pie apstākļiem, ka nav lielas vēlmes šo pilsētu vadīt, var izrādīties ārkārtīgi sarežģīti,» komentēja «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Edvards Smiltēns.

«Es to neatbalstu. Skaidri un gaiši - es neatbalstu. Es domāju, kritērijs ir katra cilvēka darbs, viņa profesionalitāte, padarītie darbi. Līdz ar to tas labākais soģis un vērtētājs ir cilvēks - vēlētājs, iedzīvotājs konkrētā pašvaldībā. Viņiem ir tiesības izvērtēt un pateikt, vai šādi vai tādi pašvaldību vadītāji viņiem der. Viss pārējais, kā saka, ir tikai zināma cilvēktiesību ierobežošana,» sprieda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Lai priekšlikums par pašvaldību priekšsēdētāju termiņa ierobežošanu nonāktu līdz apspriešanai Saeimā, par to vēl ir jāparakstās gandrīz deviņiem tūkstošiem pilsoņu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu