Rēzeknē pašvaldību vēlēšanās vairāk nekā puses vēlētāju atbalstu guvusi pie varas jau astoņus gadus esošā partija «Saskaņa» un tās vietējais līderis Aleksandrs Bartaševičs, par kuru nobalsojuši 54,02% vēlētāju, liecina vēlētāju aptauja pie iecirkņiem (exitpoll), kuru veica Latvijas Televīzija, nacionālā informācijas aģentūra LETA, Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu.
Kā liecina vēlētāju aptaujas rezultāti, no «Saskaņas», kuras pirmais numurs ir pašreizējais pilsētas vadītājs Bartaševičs, būtiski atpaliek otro vietu vēlēšanās Rēzeknē guvusī partiju apvienība, kuru veido «Latgales partija», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un «Vienotība» ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektoru Edmundu Teirumnieku priekšgalā - par šo partiju apvienību nobalsojuši 14,06% vēlētāju.
Zaļo un zemnieku savienība ar kādreizējo pašvaldības vadītāju Juri Gunti Vjaksi priekšgalā ieguvusi 9,5% vēlētāju balsu. 5% latiņu, kā liecina vēlētāju aptauja, varētu būt pārvarējušas vēl divas partijas - «Vienota Rēzekne» un «Vienoti Latvijai», kas attiecīgi guvušas 5,82% un 5,42% balsotāju atbalstu. Kā liecina iepriekšējās vēlēšanās veiktās aptaujas rezultātu salīdzinājums ar oficiālajiem rezultātiem, partijas, kas iekļūšanai pašvaldībā nepieciešamo balsu minimumu pārvarējušas par nelielu procentpunktu daudzumu, domē var tomēr arī neiekļūt.
Ja domē iekļūst visi iepriekšminētie politiskie spēki ar attiecīgu balsu sadalījumu, tad «Saskaņa» var rēķināties ar astoņām vietām pašvaldībā. Divas vietas varētu ieņemt «Latgales partijas», nacionālās apvienības un «Vienotības» kopīgais saraksts, savukārt pa vienai vietai domē gūtu vēl trīs politiskie spēki - Zaļo un zemnieku savienība, «Vienota Rēzekne» un «Vienoti Latvijai».
Zem vēlēšanu barjeras palikusi Latvijas Krievu savienība ar 3,61% aptaujāto balsīm, partiju apvienība «Latvijas Reģionu apvienība», «Latvijas attīstībai» un «Alternative» - 3,41%, apvienība «Iedzīvotāji» - 1,41%, «Eiroskeptiķu Rīcības partija» - 1,2% un «No sirds Latvijai» - 1,2%, bet «Savienība Latgales sirds» vēlēšanās guva 0,6% aptaujāto vēlētāju atbalstu.
Vērtējot vēlētāju aptaujas rezultātus, būtu jāņem vērā vairāki svarīgi faktori, aģentūrai LETA sacīja SKDS direktors sociologs Arnis Kaktiņš. «Pieredze liecina, ka vēlētāju aptaujas pilnīgi precīzi nesakrīt ar vēlēšanu rezultātiem,» skaidroja sociologs.
Viens no cēloņiem ir salīdzinoši lielais vēlētāju skaits, kuri atteicās atklāt savu balsojumu. Jo lielāks ir neatbildējošo skaits, jo piesardzīgāk jāpieiet rezultātu drošticamības vērtēšanai, akcentēja Kaktiņš. Otrs faktors, kas ietekmē rezultātu ticamību, ir to balsstiesīgo īpatsvars, kuri nodeva savas balsis iepriekšējās balsošanas dienās, jo viņu simpātijas var būt sadalījušās arī nedaudz atšķirīgās proporcijās nekā šodien balsojušo.
«Vēlētāju aptaujas rezultāti lielākā daļā lielo pilsētu atstāj intrigu, kurš īsti būs uzvarētājs un cik lielā mērā,» teica Kaktiņš.
Pirms vēlēšanu dienas, proti, no 31.maija līdz 2.jūnijam, Rēzeknē savu balsi iepriekšējā balsošanā atdeva 12% jeb 2780 balsstiesīgo, kas ir par 3,2 procentpunktiem vairāk nekā 2013.gadā, kad iepriekšējā balsošanā piedalījās 8,8% jeb 2208 pilsoņi, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
Vēlētāju aptaujas gaitā kopumā pie iecirkņiem Rēzeknē tika aptaujāti 790 cilvēki, no kuriem 498 sniedza derīgas atbildes, tomēr diezgan liels bija arī to cilvēku skaits, kas attiecās atklāt savu balsošanas rezultātu - 290 cilvēki. Divi aptaujātie sacīja, ka vēlēšanām reģistrējušies, bet derīgu balsi nav nodevuši.
2013.gada pašvaldību vēlēšanās par «Saskaņas centru» nobalsoja 48,34% iedzīvotāju, un politisko partiju apvienība ieguva astoņas vietas domē. Pārējās partijas no tās ievērojami atpalika un pie varas netika - 15,92% guva latvisko partiju koalīcija «Latgales partija», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, Reformu partija, Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība, savukārt par «Vienoti Latvijai» nobalsoja 8,14% vēlētāju Rēzeknē.
