Nedēļas sākumā, pirmdienas vēlā vakarā, Rīgā likumsargi pamanīja pārgalvīgu motocikla vadītāju ar pasažieri - motociklists vietā, kur maksimālais braukšanas ātrums noteikts 70 kilometri stundā, pārvietojās ar ātrumu 140 kilometri stundā. Tiesa, teju desmit minūtes ilgā vajāšana beidzās bez rezultātiem - motociklists aizbēga.
(Pievienotas pēdējās divas rindkopas.)
Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte TVNET skaidroja, ka lēmums sākt pakaļdzīšanos tika pieņemts, jo vadītājs, pārvietojoties ar divreiz lielāku ātrumu nekā atļautais, apdraudēja ne tikai sevi un pasažieri, bet arī pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.
Manevrējot pa Pārdaugavas ielām, reizēm motociklists sasniedza 170 kilometrus stundā lielu ātrumu. Saprotot, ka pa ielām no likumsargiem nevar aizbēgt, vadītājs nogriezās uz kāda gājēju ceļa Mārupē, kur sekot ar automašīnu nebija iespējams, un aizmuka.
Vēlāk naktī uz otrdienu policijas darbinieki Bieriņu pusē atrada motociklu, kas pašlaik atrodas policijas stāvvietā.
Saistībā ar notikušo sākta administratīvā lietvedība. Vadītājam nāksies atbildēt par ātruma pārsniegšanu un nepakļaušanos policistu likumīgajām prasībām.
Valsts policijas Rīgas reģiona Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs aģentūrai LETA stāstījis, ka iemesls bēgšanai no policijas varētu arī nebūt ātruma pārkāpšana. «Nevajag koncentrēties tikai uz ātrumu, jo šobrīd policija vēl nevar pateikt, vai ātruma pārkāpums bija iemesls bēgšanai. Varbūt apakšā bija noziegums vai kāds cits iemesls, tāpēc skaidrosim cēloni šādai rīcībai,» uzsvēra Pumpurs. Viņš piebilda, ka gadījumā, ja motociklists bija reibumā, tad to vairs neizdosies pierādīt, tomēr viņš šaubās, vai šāda braukšanas maniere ir iespējama dzērumā.
Vaicāts, vai policisti nav nepamatoti riskējuši, sekojot bēglim, Pumpurs atbildēja, ka policisti tāpat kā karavīri un ugunsdzēsēji savas profesijas īpatnības dēļ teju katru dienu riskē ar dzīvību. Šajā gadījumā policisti izvērtēja situāciju un nepielietoja galējas apturēšanas metodes - taranēšanu vai riepu sašaušanu. «Ja būtu skaidri zināms, ka bēglis ir smaga nozieguma izdarītājs, tad noteikti tiktu taranēts. Tas, kurš apdraudēja savu un citu satiksmes dalībnieku dzīvību, ir tikai motocikla vadītājs. Turklāt ceļi ir bedraini un bēgšana notika diennakts tumšajā laikā,» piebilda Pumpurs.
