Pie Sarkandaugavas poliklīnikas steigā biju pazaudējis savu pasi. Mūsu policisti to bija atraduši un iemetuši manā pastkastītē (deklarētā adrese pasē nebija norādīta).
Tomēr bija patīkami, ka pase atrada mani, nevis kādu nezināmu ceļu. Un tas, pateicoties mūsu policistiem, kuri šoreiz izmantoja savu varu, lai palīdzētu cilvēkiem. Patīkami apzināties, ka tomēr policija vēl ir "tas kārtīgais", kaut no visām malām visi brēc tikai par pretējo.
"Sīkums! Tas neko viņiem neizmaksāja," jūs teiksit. Nepiekrītu, jo šis tas bija izdarāms. Nebija daudz, bet tomēr... Un beidzot: mūsu dzīve sastāv no sīkumiem. Paldies!
FB
Reklāma
