Reaģējot uz aktuālajiem notikumiem, TVNET lasītājs Jānis uzrakstījis savas pārdomas par parādiem, to rašanos un situācijas risinājumu. Piedāvājam iepazīties ar Jāņa skatījumu uz šīm lietām.
Kā mūs iedzina parādu verdzībā un kā no tās izkļūt? I daļa (234)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ir divi nācijas iekarošanas ceļi. Pirmais ir ar zobenu, otrais – ievilinot parādos. /ASV prezidents Džons Adams/
Iztēlojies, ka esi nolēmis ar vilcienu braukt no Rēzeknes uz Rīgu. Tev ir ceļasoma un biļetei nepieciešamā nauda. Tu ierodies Rēzeknes stacijā, kurā vilcienu jau gaida arī citi pasažieri. Taču kasiere paziņo: „Jā, vilciens tūlīt pienāks, un es redzu, ka jums visiem ir nauda. Taču braukt jūs nevarēsiet, jo man beigušās biļetes.” Un tā vilciens, piecas minūtes pagaidījis, aizbrauc uz Rīgu tukšs, sapīkušos brauktgribētājus atstājot uz sniegotā perona. Pēc nedēļas avīzē lasām paziņojumu, ka vilciens Rēzekne - Rīga pārtraucis satiksmi, jo biļešu trūkuma dēļ SIA „Pasažieru vilciens” vairs nav naudas dīzeļdegvielas iepirkšanai un mašīnistu algošanai.
Nauda kā pakalpojuma vai padarītā darba mērvienība
Vai izklausās neticami?
Taču tieši tāda parādība pašlaik vērojama visā Latvijas ekonomikā,
tikai biļešu trūkuma vietā mūs žņaudz naudas trūkums.
Mums nav naudas, tāpēc bankrotē uzņēmumi, zūd darbavietas, samazinās pirkumi veikalā, algas, sociālie pabalsti un pensijas, arvien vairāk cilvēku vairs nespēj samaksāt par dzīvokli, medikamentiem, kredītu un citiem pakalpojumiem. Vilciena biļete faktiski arī ir nauda, kas izteikta tajā pašā mērvienībā, bet kas derīga tikai noteiktos vilcienu maršrutos. Piemēram, uz biļetes Rēzekne - Rīga atradīsiet summu – Ls 4,80. Biļeti katrs var kasē apmainīt pret naudu, un otrādi.
Ievadā aprakstītais scenārijs varēja būt arī citādāks. Piemēram, tu ierodies Rēzeknes stacijā ar kartupeļu maisu, cits pasažieris – ar cūkas gurnu, vēl cits ar lietotu šujmašīnu, ceturtais piesakās par mašīnista palīgu utt. Kad pienāk vilciens, pasažieri drūzmējas pie mašīnista ar saviem atnestajiem labumiem un kaulējas, par cik mašīnists būs gatavs katru aizvest līdz Rīgai. Kad vienošanās panākta, mašīnists savāc pasažieru veltes un pasažieri laimīgi ieņem vietas vagonos. Rīgā mašīnists daļu savākto labumu atstāj sev iztikšanai, daļu nodod SIA „Pasažieru vilciens”, bet atlikumu iemaina pret dīzeļdegvielu nākamajam reisam.
Vai tā varētu būt? – Protams! Patiesībā tieši tā savulaik rīkojās mūsu senči. Piemēram, kāds kaimiņam aiznesa pāris maisu auzu, lai aizņemtos zirgu braukšanai uz tuvāko tirgu, kurā savukārt citu savu produkciju iemainītu pret saimniecībā nepieciešamām precēm: ziepēm, izkapti, apģērbu u.c. Arī mēs ikdienā iesaistāmies šādā naturālā tirdzniecībā, piemēram, kāds skolnieks pret saliekamo nazi iemaina pastmarku kolekciju. Šādu vērtību apmaiņu mūsdienās sauc par barteru. Taču piekritīsiet, ka tāda tirdzniecība bieži vien būtu visai neērta. Tāpēc jau cilvēki izdomājuši naudu un citus vērtspapīrus.
Naudai pašai par sevi nav nekādas vērtības.
Droši vien daudziem mājās glabājas veci padomju vai cara laika rubļi, pirmskara laika papīra lati, okupācijas laika vācu ostmarkas, Staļina laika valsts aizņēmuma obligācijas un citi līdzīgi papīri. Tiem vairs nav vērtības, ja nu vienīgi kolekcionāru vidū. Arī mūsdienu latiem, iespējams, pēc kāda laika nebūs nekādas vērtības. Taču pagaidām mēs par latiem varam brīvi pirkt dažādas nepieciešamas un ne tik nepieciešamas mantas un pakalpojumus.
Patiesībā nauda ir tāda pati mērvienība kā centimetri, kilogrami, litri. Ja ar centimetriem vai collām mēs mērām priekšmetu garumu vai attālumu, tad ar naudu mēs mērām darba, mantu vai citu pakalpojumu vērtību.
Pilns raksts un tā turpinājums pievienots "Word" dokumentā