Ļoti patika pēdējie portāla TVNET lasītāju stāsti par to, kā cilvēki tiek galā ar kredītiem, ko labajos gados visi ņēma kā traki. Tādēļ nolēmu arī es padalīties ar savu sāpi.
Citādāk kā par sāpi manu esošo situāciju nevar nosaukt. Uzskatu, ka esmu pilnīgi neapskaužamā situācijā. Mani patlaban nespētu apskaust neviens. Pat ne lielākais ienaidnieks. Mani nav par ko skaust. Mani nav par ko apbrīnot. Man nav nekā, ko varētu iekārot. Un tā arī ir vienīgā labā lieta manā dzīvē.
Jo... Kā jau tradicionāla latviešu ģimene, arī
mani tuvinieki "treknajos" gados piedzīvoja labus laikus
- bijām vairāk nekā pārtikuši. Ik pa laikam braucām uz ārzemēm, ejot veikalā, ņēmām, ko vēlējāmies, neskatoties uz cenu... Mūsu dzīvē bija daudz šādu sīkumu, pie kuriem bijām tik pieraduši un kurus uzskatījām par pašsaprotamiem.Tomēr. Dzīvē izrādījās ne tikai vasara. Pienāca rudens. Tas nāca ne tikai ar samazinājumu amatā, turklāt vairākkārtēju. Nāca arī algas kritums un visbeidzot - darba zaudēšana.
Jāpiebilst, ka vīram klājās līdzīgi. Sākumā tas mūs vienoja. Pēc tam - šķīra.
Kā jau tradicionāla latviešu ģimene, labajos laikos, daudz nedomādami, bijām paņēmuši ne vienu vien kredītu. Tagad, atpakaļ skatoties,
sapratām, ka lielāko daļu aizņēmumu mierīgi varējām neņemt,
bet... pēc kara jau visi gudri. Bijām aplipuši ar kredītiem, kā suņi ar blusām.Katrs, kuram kaut reizi dzīvē bijušas blusas, zina, cik grūti no tām tikt vaļā. Līdzīgi ir ar kredītiem.
Sākumā centāmies tos maksāt. Tad sekoja bažas, ka vairs nespēsim pildīt savas saistības. Un tad, kad izbeidzās iekrātā nauda, sapratām, ka sākas reālas problēmas...
Šī ir portāla TVNET lasītājas stāsta pirmā daļa. Otro varēsiet lasīt nākamajās brīvdienās. Ja arī tu vēlies dalīties savā vai tuvinieku pieredzē, kā jūs risināt problēmas ar kredītiem, raksti portālam TVNET un mēs publicēsim tavu stāstu.
Lai dalītos pieredzē, visvieglāk ir izmantot portālā esošo sadaļu "Kredītņēmēji" (skat. Resursus). Tur atradīsi gan rakstu iesūtīšanas formu, gan līdzīgus stāstus.
