Reālas problēmas ar kredītu atmaksu mums sākās tajā brīdī, kad bijām nolēmuši vispirms samaksāt visus komunālos maksājumus un bērniem par bērnudārzu un skolu. Tad arī sapratām, ka visiem kredītiem nepietiks...
Ko iesākt? Sākumā devāmies darba meklējumos. Tas bija traki. Sākumā bija traki, bet interesanti. Sēdi mājās pie datora, sūti savus CV visādiem kantoriem un tādā veidā meklē darbu. Taču pēc tam, kad visām iespējamām brīvajām darba vietām biju izsūtījusi savus pieteikumus, bet atbildi saņēmu tikai no dažām, cerības noplaka un bija tikai traki.
Jo, kā jau saprotams,
saņemtās atbildes bija negatīvas. Visas kā viena.
Tātad darba iespēju nav.
Ko tālāk? Nebijām raduši kādam lūgt palīdzību, tādēļ mēģinājām tikt galā saviem spēkiem. Cīnījāmies, kā mācējām. Sākām taupīt. Tas mūsu ģimenei bija kaut kas jauns un nezināms. Bet tā bija vienīgā izeja.
Uz veikaliem centāmies iet pēc iespējas retāk. Turklāt - svarīgākais - mēs uz veikaliem GĀJĀM, nevis braucām visa ģimene ar automašīnu, kā līdz šim.
Ai, par auto vispār vesels stāsts! Bija mums mīļš, smuks "džipiņš", spīdīgs kā konfekte. Nācās šķirties. Kā jau katra šķiršanās - grūta un smaga. Ar prātu jau saprotu, ka automašīna ir tikai dzelžu kaudze, taču mums tā nelikās. Mums tā bija kā piektais ģimenes loceklis.
Nu īsāk sakot - centāmies saplacināt savu dzīvi.
Ja man kāds pirms gada būtu teicis, ka mana mēneša laimīgākā diena būs tā, kurā vīram paziņoja, ka viņš kļūs par tā dēvēto simtlatnieku, es smietos, vēderu turēdama! Taču tagad tie patiešām bija svētki mūsu ģimenē.
Nu tā man iet.
Ja arī tu vēlies dalīties savā vai tuvinieku pieredzē, kā jūs risināt problēmas ar kredītiem, raksti portālam TVNET, un mēs publicēsim tavu stāstu. Lai dalītos pieredzē, visvieglāk ir izmantot portālā esošo sadaļu "Kredītņēmēji" (skat. Resursus). Tur atradīsi gan rakstu iesūtīšanas formu, gan līdzīgus stāstus.
