Kļūst par parādnieci, neņemot kredītu (135)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr.com/dicktay2000

Savā pastkastītē saņēmu tiesas lēmumu par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā. Lēmumā bija norādīts, ka tiesa ir izskatījusi Bankas pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pret parādnieci saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 230.pantu, 400.panta pirmās daļas 1.punktu un 405.pantu, tiesnese nolēma pieteikumu apmierināt.

Pievienots speciālista komentārs

Lēmumā rakstīts, ka nodot bezstrīdus piespiedu izpildei saistības pēc 2006.gada februāra Ķīlas līguma, kas noslēgts starp pieteicēju Banku un parādnieci, kas izriet no 2006.gada februāra kredīta līguma, kas noslēgts ar citu personu, un ir nodrošinātas ar dzīvokļa īpašumu, hipotēku pret pieteicēju Banku, tādā apmērā, kā vērta hipotēka.

Piedzīt no parādnieces (lēmumā rakstīts, ka tikai no manis) Bankas labā samaksāto valsts nodevu LVL 200,00 (divi simti lati 00 santīmu) apmērā.

Noteikt tiesības Bankai saņemt 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas līdz lēmuma izpildes dienai (izsoles dienai).

Lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Lēmums izpildāms saskaņā ar sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Lēmums nav pārsūdzams, bet parādnieks sešu mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu.”

No tiesas lēmuma gan redzams, ka 2006.gada februārī starp Banku un citu personu ir noslēgts kredīta līgums. Saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem Banka aizdeva Kredītņēmējam naudas līdzekļus EUR 44000 apmērā. Tajā pašā dienā Banka ar mani noslēdza ķīlas līgumu, lai nodrošinātu no Kredīta līguma izrietošo saistību izpildi. Saskaņā ar Ķīlas līguma noteikumiem par labu Pieteicējam ieķīlāju nekustamo īpašumu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1329., 1330.pantu, tiesnese savā lēmumā atzīst, ka 2006.gada februārī noslēgtais Ķīlas līgums, kas noslēgts starp Banku un mani, ar kuru es ieķīlāju savu dzīvokli Rīgā Kredīta līguma nodrošināšanai, ir pakļaujams bezstrīdus piespiedu izpildei, un pēc tiesas ieskata es esmu parādnieks Civilprocesa likuma 402.panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē.

Šādam tiesneses apgalvojumam es nevaru piekrist, jo neesmu ne aizņēmēja, ne galvotāja, bet vārdu „Parāds” un „parādnieks” definīcijas ir dotas Ekonomikas skaidrojošā vārdnīcā. — R., Zinātne, 2000. Parāds Definīcija: Naudas summa vai materiālās vērtības, kuras uz noteiktu saistību pamata kāds ir aizņēmies.

Izšķir: debitoru parādus, kredītparādus, valsts parādus, kā arī īstermiņa, ilgtermiņa, abonentu, hipotēku, nodokļu u. c. Parādnieks Definīcija: Fiziska vai juridiska persona, kura ir kaut ko aizņēmusies no kādas citas personas, iestādes, uzņēmuma vai kurai ir nenokārtotas parādsaistības.

Vārda „Parādnieks” definīcija ir dota Eiropas Savienības terminu vārdnīcā. — R., UNDP, 2004.

Definīcija: Persona, kas ir parādā citai personai, t.i., aizdevējam; persona, pret kuru var izvirzīt maksājuma prasību; jebkura persona, kas ir saistīta ar maksājuma prasību, kuras apmaksas termiņš jau ir pienācis vai arī pienāks pēc noteikta laika. Black’s Law Dictionary, 404.

Lai rastos parāds, ir jābūt aizdevumam.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizdevuma līgums ir reāllīgums, tādēļ līguma noslēgšanas būtiska sastāvdaļa ir naudas vai atvietojamas lietas nodošana īpašumā.

Tiesnese pati norāda, ka saistības izriet no 2006.gada februāra kredīta līguma, nevis no ieķīlājuma līguma, līdz ar to nav šaubu, ka mani tomēr nevar saukt par parādnieci.

Civilprocesa likuma komentāros norādītas Puses lietās par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi. Šīs kategorijas lietās ir divas puses: pieteicējs un parādnieks. 401.pantā dots to personu uzskaitījums, kuras var būt par pieteicējiem, bet 402.pantā norādīts iespējamo parādnieku loks.

Tādā pašā veidā 50.nodaļā jēdziens „parādnieki” kā piedziņas lietas puse lietots plašākā nozīmē nekā pienākuma subjekts saistību tiesiskajā attiecībā, t.i., parādnieks materiāltiesiskajā nozīmē. 402.pantā pie personām, pret kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpilde, pieskaita gan pašus parādniekus (līgumslēdzējus, saistības dalībniekus), gan arī galviniekus, kur uzņēmušies parādnieka saistību kā savu, mantiniekus un visus atbildīgos par vekseli.

Taču, pakļaujot atbilstoši minētā panta 1.punktam bezstrīdus piespiedu izpildīšanai līgumu par saistību, kas nodrošināta ar hipotēku, iestājas Civillikuma 1329. un 1330.pantā paredzētās sekas. Tas nozīmē, ka ķīlas pārdošanā ieņemtās summas pārpalikums, kas pārsniedz ķīlas ņēmēja prasījumu, atdodams pārdotās ķīlas īpašniekam, bet, ja pārdošanas rezultātā netiek iegūta summa, kura ir pietiekoša ķīlas ņēmēja apmierinājumam, tad viņam paliek tiesības parāda atlikumu prasīt no parādnieka prasības tiesvedības kārtībā.

Tiesnesis, piedzenot visa parāda summu no ieķīlātāja, neņemot vērā, kas ir parādnieks, un ieķīlājuma līgumā noteikto nodrošinājuma vērtību, ir pārkāpis arī iepriekšminētās materiālo tiesību normas.

Kā redzams no Civilprocesa likuma 400.panta, kurā norādītas saistības, pēc kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana, tad saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu. Konkrētajā gadījumā saistības izriet no 2006.gada februārī starp Banku un kredītņēmēju noslēgtā kredīta līguma. Ieķīlātais īpašums tikai kalpo par nodrošinājumu kredītņēmēja saistībām.

Tajā laikā, kad tika noslēgts ieķīlājuma līgums, dzīvoklim bija pilnīgi cita vērtība nekā šobrīd.

Esmu nostādīta neapskaužamā situācijā. Pat galvotājam ir ar likumu garantētas tiesības sniegt regresa prasību, bet man kā ieķīlātājai vispār nav nekādu tiesību. Kad ieķīlāju, tad rēķinājos, ka izsole sāksies ar to summu, kas ierakstīta zemesgrāmatā, bet šobrīd Civilprocesa likumā ir noteikts, ka izsole sākas ar piespiedu pārdošanas vērtību.

Nekustamo īpašumu cenas ir aptuveni par 70% zemākas, nekā bija, kad īpašumu ieķīlāju. Šādam notikumu pagriezienam es nebiju gatava.

Kam jāuzņemas atbildība par nekustamo īpašumu cenu kritumu, kas man kā ieķīlātājam ir radījis ne tikai materiālus zaudējumus, bet arī morālo kaitējumu, jo, ieķīlājot savu dzīvokli kā nodrošinājumu aizdevumam, kas nepārsniedza 70% no īpašuma vērtības, es rēķinājos, ka gadījumā, ja aizņēmuma ņēmējs nepildīs savas saistības, tad, pārdodot īpašumu, man paliks starpība?

Sandra

Komentāri (135)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu