Pavisam strauji tuvojas vēlēšanas, partijas cenšas vēlētāju priekšā solīt un skaisti runāt, kā nu vien māk, bet vēlētājs ir neziņā. Praktiski jau jaunu partiju un seju nav, ir tie paši vēži, tikai nu "kulītes" apvienojuši. Un katra partija tagad spodrina vēlētāju acīs savu tēlu, bet vai ir jēgas spodrināt to, kas iepriekšējos gados ir nu galīgi melns - diez vai ar CIF līdzekli var tīru dabūt.
Visas esošās partijas ir valdībā praktiski pabijušas no pirmās Latvijas neatkarības dienas, un visas šīs partijas ir panākušas to, ka tautieši ar ģimenēm dodas prom no savām tēvu mājām, bet palikušos mēģina ar nodokļu slogu vienkārši iznīcināt, tai skaitā pensionārus un jaundzimušos.
Pieprasu, lai man maksā tikai minimālo, pārējo - aploksnē
Katrā vietā, kur šobrīd eju uz darba pārrunām, lūdzu darba devēju nemaksāt man oficiāli vairāk kā 180 latus uz papīra, un pārējo lai izsniedz man aploksnē. Jautāsiet, kāpēc tā daru? Pateikšu godīgi, valdība man nav devusi līdz šai dienai nevienu motivāciju un pamatojumu, kāpēc man būtu jāmaksā nodokļi. Tagad nu padomāsim kopīgi, kāda jēga maksāt nodokļus? Sāksim ar to, ka ārstu vizīte - jāmaksā, bērnudārzs mazajiem - jāmaksā, nokārtot kaut kādus dokumentus valsts iestādē - nodeva jāmaksā utt. Un pats trakākais manā uztverē ir - lai uzlabotu valstī dzimstību, par dzemdībām arī pašiem jāmaksā, vai nav absurds?
Neticu, ka visa nodokļu nauda izlietota lietderīgi
Neticu, ka mūsu visu kopā maksātos nodokļus (vairāki miljardi) apēd mūsu pensionāri, bet jautājums valstsvīriem ir vienkāršs, kur paliek nauda? Ceļi kritiskā stāvoklī (auto laužam kopā un vēl nodokli maksājam), ceļam nez kādus tiltus un miljoniem vērtus stadionus, tikai kam, ja visi brauc prom. Un par visu tāpat jāmaksā mums, vai tas nav par traku, ka maksājam lielus nodokļus un vēl par pirmās nepieciešamības lietām arī maksājam. Kur mums ir bezmaksas izglītība? Kur ir bezmaksas medicīniskā aprūpe? Mūsu valstī pat elementārākās cilvēciskās vajadzības netiek nodrošinātas, tad par kādām nodokļu maksāšanām un vēlēšanām var būt runa?
Ja man kāds jautātu - par ko vēlēsi -, ziniet, atbilde būtu - ne par vienu, jo man jāuztur ģimene, es nevēlos nozagt bērnam bērnību, kad viņš tēvu redzētu labākajā gadījumā Skype, sliktākajā - vecmāmuļa lasītu priekšā no mammas un tēta vēstuli vakara pasaciņas vietā, ar sākumu: reiz dzīvoja meitenīte, vārdā Madariņa, un viņai bija reiz mamma un tētis, kuri tagad ir tālu prom Īrijā vairākus gadus...
Oskars
