Legālie ieroči – sabiedrības drauds vai drošība? (46)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: sxc.hu/neosiam

19.februāra konflikts kinoteātrī ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā. Viedokli par notikušo un kas būtu darāms, izsaka gan atbildīgas amatpersonas, gan speciālisti, gan tautas pārstāvji. Un šajā diskusijā, īpaši no amatpersonu puses, kuru lēmumi ietekmē visu mūsu drošību valstī, izskan viedoklis, ka problēma ir legālo ieroču pārlieku lielajā daudzumā, un tādēļ sabiedrības drošības dēļ legālo ieroču aprite būtu ja ne jāaizliedz pavisam, tad krietni jāierobežo gan.

Diemžēl neviens no šāda viedokļa paudējiem savus izteikumus nav pamatojis ar statistiku vai citu valstu pieredzi. Saprotams, ka emocionāls viedoklis lielai sabiedrības daļai ir daudz pieņemamāks, nekā izvērsta analīze, tomēr aicinu politiķus un policijas amatpersonas, nosakot izmaiņas ieroču apritē, iepazīties ar citu valstu pieredzi, kādas sekas rada legālo ieroču aprites palielināšana vai samazināšana.

Ieročus dod tiem, kuri potenciāli tiešām tos varētu lietot

Vispirms par Latvijas pieredzi. Paradoksāli, bet tieši skaļā ažiotāža ap minēto notikumu liecina par to, ka legāli ieroči sabiedrībai draudus nerada. Ik dienas Latvijā vairāki cilvēki iet bojā autoavārijās vai tiek nogalināti, kā arī veic pašnāvības, izmantojot sadzīves priekšmetus, taču šie gadījumi savas regulārās atkārtojamības dēļ neizpelnās pat ziņu portālu komentētāju uzmanību, nemaz nerunājot par ētera laiku ziņu kanālos. Tāpat ievērības cienīgi sabiedrībai nešķiet arī notikumi, kad ar nelegāliem šaujamieročiem tiek aplaupīti veikali, banku filiāles un degvielas uzpildes stacijas. Savukārt gadījums, kad viens no vairāk nekā 36 tūkstošiem legālo šaujamieroču īpašnieku līdz galam nenoskaidrotos apstākļos ir lietojis ieroci ar letālu iznākumu, tiek minēts, kā iemesls aizliegt legālo šaujamieroču izplatību valstī.

Kā strādā legālie ieroči. Pašreizējā ieroču Latvijas likumdošana paredz, ka ieroča nēsāšanas atļaujas saņemšanai nepieciešama pamatota motivācija. Lai gan ieroča nepieciešamības pamatotību izvērtē policijas amatpersona, vispārējā tendence ir atļaujas piešķiršana gadījumos, kad atļaujas prasītājam ir reālas briesmas, t.i., pastāv liela varbūtība, ka ierocis tiks lietots. Turpretī valstīs, kas liberāli izturas pret pilsoņu tiesībām sevi aizsargāt, ieroči sabiedrisko kārtību nodrošina ar savu klātbūtni, nevis šaušanu. Precīzu statistiku iegūt nav iespējams, taču, pēc vairāku ASV policijas virsnieku domām, konflikti, kuros figurē ierocis, 91% gadījumu beidzas ar ieroča demonstrāciju, 7% gadījumu – ar šāvienu bez sekām un tikai 2% gadījumos ar trāpījumu (ievainojums vai letāls iznākums).

Vietās, kur ieroči atļauti, - slepkavību krietni mazāk

ASV statistika rāda, ka štatos, kuros atļauta ieroču slēptā nēsāšana, salīdzinot ar štatiem, kuros ieroči nav atļauti, slepkavību skaits ir mazāks par 33%, huligānisku uzbrukumu - par 36%, laupīšanu - par 37%, smagu miesas bojājumu nodarīšanas – par 14%, automašīnu zādzību – par 60%, izvarošanu skaits – par 25%.

ASV Džordžijas štata Kennesaw pilsētā 1982.gadā tika pieņemts likums, kas nosaka, ka katrā mājsaimniecībā ir jābūt vismaz vienam ierocim. Likuma darbības pirmajā gadā vardarbīgo noziegumu skaits samazinājās par 74%, nākamajā gadā – vēl par 45%. Arī šobrīd Kennesaw pamatoti lepojas, ka ir viena no drošākajām ASV pilsētām – vardarbīgo noziegumu skaits (tai skaitā viena slepkavība) bija 15% pret valsts vidējo rādītāju, bet mantisko noziegumu gandrīz divreiz mazāk nekā vidēji valstī.

Ieroči attur no noziegumiem

Kišiņevas advokāts G.Madans no savas prakses atceras situāciju, ka bija pilsētā banda, kas laupīja bagātu cilvēku mājas, nesmādējot arī saimnieku noduršanu. Sadomāja banda aplaupīt vienu bagātu vīriņu, taču viens no bandas locekļiem, kas kādreiz bija pie viņa strādājis, atteicās piedalīties pasākumā, tāpēc, ka potenciālajam upurim mājās ir bise un pistole. Viņi atteicās no šā nodoma. Detaļas nāca gaismā pēc bandas aresta. Paradoksāla nianse – tieši tajā dienā, kad bija plānota laupīšana, bise bija remontā, bet pistoli īpašnieks bija aizmirsis darbā seifā. Tādējādi bandītus apturēja nevis pats ierocis, bet zināšana par tā esamību.

Aizliedz ieročus - palielinās laupīšanu skaits

Pašaizsardzības ieroču aizliegšanas entuziasti apgalvo: nav ieroču – nav problēmu! Viņi uzskata, ka tautas atbruņošana samazinās šaušanas gadījumus un attiecīgi padarīs sabiedrību drošāku. Šī teorija varētu strādāt, ja pilnīgi visi valstī esošie ieroči būtu legāli. Bet arī tad paliktu neatbildēts jautājums, kā vājākiem un tuvcīņas nepārzinošiem indivīdiem aizstāvēties pret miesās brangiem un trenētiem sliktajiem puišiem? Citu valstu pieredze norāda, ka, samazinot legālo ieroču skaitu, tas liek bandītiem justies drošāk, zinot, ka nesaņems nekādu pretsparu. Legālo ieroču aizliegšanas sekas parāda divu valstu – Austrālijas un Lielbritānijas statistika. Sidnejā pēc tautas atbruņošanas bruņotu laupīšanu skaits gada laikā pieauga par 160%! Savukārt Angliju legālo ieroču pretinieki min kā pozitīvo piemēru, uz ko Latvijai būtu jātiecas, jo tur pat policisti ir atbruņoti. Gandrīz vai paradīze zemes virsū! Tiesa, jāprecizē, kam? Godīgiem, likumpaklausīgiem pilsoņiem vai bandītiem?

1997.gadā Anglija pārvērtās par zemi bez ieročiem. No tā laika līdz 2003.gadam kopējais noziegumu skaits pieauga par 88%. Bruņotas laupīšanas zemē bez ieročiem pieauga vairāk nekā divas reizes. Slepkavības par 25%, izvarošanas – divkārt. Bet galvenais, samazinot kopējo ieroču skaitu valstī, noziegumu ar šaujamieroča izmantošanu skaits pieauga divas reizes!

Noziedznieki kļuva bezkaunīgi upuru bezpalīdzības dēļ

2002.gadā saskaņā ar ANO datiem Anglija stabili ieņēma līderpozīcijas noziedzības ziņā attīstīto valstu vidū. Noziedznieki Anglijā, jūtot savu nesodāmību, bija palikuši tik nekaunīgi, ka vairāk nekā puse māju un dzīvokļu laupīšanu notiek tad, kad saimnieki atrodas mājās. Laupītāji negaida, kad cilvēki pametīs mājas, jo zina, ka pretsparu viņi nedabūs, angļu likumdevēji ir aizlieguši cilvēkiem aizsargāt sevi un savus mājokļus!!!

Arī pēc cietsirdīgas slepkavību sērijas Anglijā, kad cilvēki tika nogalināti viņu pašu mājās, angļu varasiestādes nepadevās un uz sašutušo pilsoņu jautājumiem, ko darīt, kad gaišā dienas laikā viņu mājā lien laupītāji, ieteica ģeniālu risinājumu - uzlieciet vairāk atslēgu...

Kāpēc jāatņem ierocis par huligānismu?

Pašreizējā Latvijas likumdošana paredz plašu pārkāpumu loku, kurus izdarot, tiek anulēta ieroču atļauja, piemēram, jebkurš administratīvs pārkāpums saistībā ar alkohola lietošanu vai sīko huligānismu. Turklāt jāpiebilst, ka administratīvās sekas par šiem nedarbiem iestājas tādā gadījumā, ja izdarīšanas brīdī ierocis rātni atrodas mājas seifā; ja ierocis ir pārkāpējam līdzi, tad tā jau ir kriminālatbildība. Tātad cilvēks, kurš grib būt ieroča īpašnieks, var aizmirst ne tikai par auto vadīšanu alkohola reibumā un atrašanos sabiedriskā vietā „cilvēka cieņu pazemojošā stāvoklī”, bet arī par atvērtu alkohola iepakojumu sabiedriskā vietā, un sīkais huligānisms (lamāšanās un čurāšana pilsētas apstādījumos), skandalēšanās ģimenē vai ar kaimiņiem arī paliek ieroču nemīlētāju priekšrocības.

Ieroča nēsāšana saprātīgu cilvēku gadījumā samazina gan konfliktu, gan uzbrukumu skaitu. Pie pilna prāta esošiem sliktajiem cilvēkiem, pat ja viņiem ir nelegāls ierocis, vienīgā vēlme ir iegūt materiālās vērtības vai izklaidēties, bet nekādā gadījumā tikt sašautiem vai pašiem izdarīt slepkavību, par ko sods ir krietni bargāks. Savukārt mierīgajam pilsonim, ja nepastāv reālas dzīvības apdraudējuma briesmas, arī nav nekādas vēlmes sašaut kādu huligānu, lai pēc tam gadu staigātu pie izmeklētāja un pierādītu ieroča lietošanas pamatotību.

Jādomā par obligātām šaušanas nodarbībām

Diskutējot par izmaiņām ieroču likumdošanā, būtu nevis stingrāk jāierobežo to personu loks, kam dot tiesības uz aizsardzību ar šaujamieročiem, bet gan ir precīzi jānosaka tās personas, kurām nedrīkst būt ierocis tādēļ, ka savu fizisko vai psihisko īpatnību dēļ tās var nodarīt kaitējumu sev vai citiem. Šobrīd, pašaizsardzības ieroču likumdošana nepieprasa prasmi rīkoties ar ieroci, tādēļ daudzi ieroču īpašnieki uzskata: ja viņiem seifā atrodas šaujamierocis, tad viņi ir drošībā. Tādēļ ir vērts apsvērt obligātu regulāru treniņnodarbību un ieskaišu ieviešanu, lai draudošā situācijā cilvēks spētu adekvāti reaģēt.

Latvijas Satversmē tiesības uz aizsardzību nav ietvertas vispārējo cilvēka tiesību sarakstā. Saprotams, ka emocionāli priekšnesumi medijos vairo gan žurnālistu, gan politiķu, gan atbildīgu amatpersonu publicitāti, tomēr, kad pienāks laiks no runām pāriet pie darbiem, aicinu likumprojekta izstrādātājus un pieņēmējus ņemt vērā citu valstu pieredzi un apzināt pieņemto lēmumu sekas valsts drošībai.

JānisV

Komentāri (46)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu