Parādu piedzinēji apzvana draugus, radus un priekšniekus (1)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: sxc.hu/osito-pl

Pēdējā laikā portāls TVNET saņēmis vairākas lasītāju sūdzības par parādu piedzinējiem. Parādnieki ir sašutuši, ka piedzinēja apzvana arī viņu draugus, radus, paziņas, darba devējus un pat ārstus. TVNET noskaidroja, ka šādas darbības ir aizliegtas un par to var noteikt pat 8000 latu sodu.

Izlasot TVNET rakstu par kredītpiedzinēju izdarībām, lasītājs Toms pastāstīja par savu pieredzi. Viņš bija ieslīdzis parādsaistībās un ir apjucis par "Paus konsult" rīcību.

Viņš rakstīja: "Nesaprotu, kā, bet firmas darbinieks bija sazvanījis manu draugu, kura kontaktus nebiju devis nevienā pieteikuma punktā. Vienīgais man zināmais izskaidrojums ir, ka šis cilvēks ir ierakstīts manā pasē kā persona, kurai zvanīt nelaimes gadījumā.

Un tad šīs pašas firmas darbinieks bija tik "labvēlīgs", ka

sazvanīja pat manus bijušos kaimiņus un arī manu darba devēju,

kā rezultātā nācās saņemt ne vienu vien nepatīkamu zvanu.

Uzskatu "Paus konsult" darbinieku rīcību par neētisku un pat amorālu. Bet es visu šo situāciju saprastu, ja nebūtu kontaktējies ar viņiem. Lieta vien tāda, ka tiku rakstījis e-pasta vēstules un paziņoju par savu finansiālo situāciju vēl pirms šiem nepatīkamajiem zvaniem."

Var sodīt ar 8000 latu sodu

Saistībā ar šo un pēdējā laikā aprakstītajiem gadījumiem TVNET sazinājās ar Datu valsts inspekciju (DVI), kura uzrauga personas datu apstrādes atbilstību likuma prasībām.

Inspekcijā informēja, ka pēc Fizisko personu datu aizsardzības likuma parādu piedziņas uzņēmumiem nav tiesību izpaust informāciju par parādnieku un tā parādu parādnieka ārstam, kaimiņiem, darba devējam vai draugam. Ja šī informācija tiek izpausta,

tas uzskatāms par personas datu aizsardzības pārkāpumu,

par ko ir paredzēta administratīvā atbildība, izsakot brīdinājumu vai juridiskām personām uzliekot naudas sodu no 1000 līdz 8000 latiem.

Sūdzību skaits sarūk

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu cilvēki arvien vairāk izmanto Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās tiesības, atrisinot iespējamās strīdīgās situācijas tieši ar parādu piedziņas uzņēmumiem. Tādējādi šogad sūdzību skaits par parādu piedziņas uzņēmumu rīcību ir nedaudz samazinājies.

Šādu praksi vērtē negatīvi, taču sodīt nevar

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane TVNET atzina, ka prakse, kad piedzinējs ir vērsies pie trešajām personām, piemēram, radiem, draugiem, darba devēja u.c., lai tādējādi panāktu parāda atmaksu, vērtējama negatīvi.

Viņa gan pastāstīja, ka patlaban parādu piedziņu neregulē neviens specifisks likums, uz kura pamata PTAC varētu ļoti konkrēti rīkoties saistībā ar parādu piedzinēju iespējami nelikumīgu rīcību. Tādējādi PTAC nevar sodīt tieši par pārkāpumiem parādu piedziņā.

Palīdzot konkrētās situācijās

Taču, kad patērētāji vēršas pie centra ar pretenzijām par parādu piedzinēja rīcību, tad, runājot ar abām pusēm, PTAC palīdz risināt problēmas. Sevišķi gadījumos, kad piedzinējs rīkojies apšaubāmi saistībā ar vairākiem patērētājiem, Gertmane piebilda.

Viņa atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem SIA "Lindorff" vērsās pie uzņēmuma "Quelle" klientiem par it kā nesamaksātu rēķinu piedziņu. Toreiz

PTAC saņēma vairākus desmitus sūdzību.

Sadarbojoties ar piedzinēju, situāciju atrisināja.

Parādnieki neapmierināti ar piedzinēju rīcību

Šogad PTAC saņemtas aptuveni 20 sūdzības par parādu piedziņas uzņēmumiem. Skaits ir ļoti līdzīgs pērn saņemto sūdzību apjomam.

Visbiežāk patērētāji sūdzas par parāda summas nepamatotību. Tam seko sūdzības par parāda piedziņas (kā pakalpojuma) maksas apjomu. Bet trešajā vietā varētu būt sūdzības par personas datu nodošanu trešajām personām, zvaniem radiniekiem, darba devējam.

Bijušas sūdzības, ka saziņai izmanto sociālos tīklus.

Tāpat ir saņemtas pretenzijas par parādu piedzinēja rīcības tiesiskumu.

Piemēram, draudi veikt kustamās mantas aprakstīšanu, izvešanu un pārdošanu izsolē, noklusējot, ka šādas darbības var veikt tikai pēc tiesas sprieduma. Tāpat saņemtas sūdzības par parādu piedzinēju draudiem vērsties Valsts policijā kriminālprocesa sākšanai, lūdzot kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

PTAC pārstāve atzina, ka sūdzības no patērētājiem ir ļoti svarīgs aspekts, lai saprastu un zinātu problemātiku, kas šajā nozarē eksistē. Tādējādi var sagatavot nepieciešamo normatīvo bāzi šo problēmu risināšanai.

Gaida jauno likumu

Tā kā pašlaik Latvijā normatīvie akti neparedz speciālo regulējumu parādu piedziņas kompānijām (gan attiecībā uz strīdiem par parāda summas pamatotību, gan piemēroto pakalpojuma maksu par parāda piedziņu), piemēro vispārējās Civillikuma normas.

Taču Ekonomikas ministrija pašlaik izstrādā speciālu likumu, kas regulēs parādu piedzinēju darbību un paredzēs parādu piedzinēju licencēšanu, disciplinēs parādniekus, noteiks, kā komunicēt ar parādniekiem, kāda informācija būtu sniedzama pirms parāda piedziņas parādniekam, kāda informācija sniedzama piedziņas procesā utt., tāpat arī kādu informāciju drīkstētu sniegt trešajām personām, kā un vai iekļaut parādnieku datu bāzēs utt.

Likums uzliks arī pienākumus parādniekam sadarboties ar kreditoru, lai parāds tiktu piedzīts ārpus tiesas.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu