Nesen ministrs kādā intervijā izteicās, ka ar radaru skaita palielināšanu izdevies samazināt automašīnu ātrumu. Savukārt ātruma samazināšana nozīmējot negadījumu skaita samazināšanos. Šeit redzama absolūta situācijas neizpratne, kura rada milzīgus zaudējumus valsts ekonomikai.
Satiksmes regulācijas mērķis ir nevis samazināt vidējo ātrumu, bet gan optimizēt komplekso parametru «ātrums*drošība», tātad palielināt drošību, saglabājot ātrumu, vai palielināt ātrumu, saglabājot drošību, vai uzlabot abus parametrus vienlaikus.
Intereses pēc parēķināju, cik tad Latvijas ekonomikai izmaksā automašīnu ātruma samazināšana un vai to atsver negadījumu skaita samazinājums.
Skaitļi ir interesanti. Ja pieņemam, ka:
1) vidējais Latvijas strādājošais iedzīvotājs pavada automašīnā vienu stundu dienā,
2) vidējais braukšanas ātrums ir 50 km/h,
3) vidējais darba laika ilgums ir 10 h,
4) Latvijas kopprodukts ir 17 miljardi latu gadā, tad sanāk, ka vidējā braukšanas ātruma samazinājums par 1 km/h rada valstij zaudējumus 34 miljonu latu apmērā, precīzāk sakot, tos rada laiks, ko cilvēks papildus nelietderīgi pavada ceļā, nevis strādā.
Ja pieņemam, ka viena darbspējīga Latvijas iedzīvotāja dzīvība ir vērta 100 000 Ls (ja nemaldos, tad padomju laikā darbspējīgs cilvēks tika novērtēts uz 60 000 rubļu), tad sanāk, ka braukšanas ātruma par 1 km/h samazinājums atmaksātos ar papildu 340 cilvēku dzīvību saglabāšanu. Vai tas tā notiek? Sekosim statistikai!
Šie aprēķini, protams, ir aptuveni un neietver sevī ne stresa izraisīto papildu slodzi, kuru rada nevis iekļaušanās satiksmes plūsmā, bet gan skatīšanās pa malām, meklējot radarus, ne sīkās avārijas, kuras rada strauja, ceļa apstākļiem neatbilstoša piebremzēšana pirms slēptajiem radariem, ne valsts tēla bojājumi, kuri izpaužas kā papildu emigrācija.
P.S. Par cik, jūsuprāt, ir samazinājies vidējais braukšanas ātrums uz ceļiem?
Edmunds
