Es pati neizvēlējos saslimt ar C hepatītu... (103)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Es esmu C hepatīta slimniece, šobrīd ārstējos. Sākot ārstēšanu, protams, rēķinājos, ka terapija ir smaga – cilvēku, kas jūtas labi, tā padara slimu. Mani tā padarīja tik slimu, ka šobrīd nespēju strādāt. Neiedziļināšos zāļu kombinācijas blakusparādību aprakstā, bet principā tas ir līdzīgi kā Džeroma K. Džeroma garadarbā «Trīs vīri laivā, neskaitot suni» - uzskaitīto blakusparādību sarakstā nav ūdens celī, pārējo var atrast. Protams, šis prieks mūsu valstī arī nemaksā nemaz tik lēti. Lai varētu atļauties ārstēties, cilvēkam ir jāsaņem diezgan pieklājīga alga, tāda, lai var atvēlēt vismaz Ls 150 mēnesī zālēm. Resnākiem un lielākiem cilvēkiem zāles var izmaksāt arī visus 200 Ls mēnesī. Ja ir vēl kāda slimība vai blakusparādības stiprāk nomoka, attiecīgi pieaug par zālēm iztērētās summas.

Latvijā C hepatīta ārstēšanai paredzētās zāles valsts kompensē 75% apmērā. Ja kāds grib teikt – nu forši, atļaušos norādīt, ka citās ES valstīs C hepatīta ārstēšanu pilnībā apmaksā valsts, kā arī citās valstīs nu jau tiek standarta terapijā piedāvātas jaunās paaudzes zāles, kas pie mums netika iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā. Šis fakts arī nav mazsvarīgs, jo esošās terapijas efektivitāte ir apmēram 50%, bet ar jaunās paaudzes zālēm tā jau ir ievērojami augstāka – apmēram 70%-80%. Jauno zāļu cena ir tik liela, ka, pat iekļaujot tās valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, tās varētu atļauties vien retais pacients.

Lai jau tā rūgto biķeri padarītu vēl rūgtāku, mums ir brīnišķīgs atbalsts slimajiem cilvēkiem – slimības pabalsts. Manā gadījumā, slimojot visu mēnesi, sanāk saņemt vien pusi no algas. Nebūtu jau liela bēda, ja vien nebūtu jāpērk dārgie medikamenti. Ir patiešām aizvainojoši lasīt, kā valstsvīri plātās ar vecāku pabalstu pacelšanu, tajā pašā laikā slimotājus un bezdarbniekus atstājot aiz borta. Tiek plaši skandēts, ka krīze ir beigusies, nu tad ir taču laiks arī atcelt pabalstu griestus! Nodokļus par apdrošināšanu bezdarba un slimības gadījumiem atvelk no pilnas algas, tad kāpēc apdala dzīves grūtākajās situācijās, kad šis atbalsts ir patiešām nepieciešams? Bet labi, arī ar šo vēl varētu samierināties.

Punktu visam šajā krāšņajā buķetē pieliek pēdējās izmaiņas. Šā gada pašā sākumā saņēmu «priecīgu» ziņu no savas ārstējošās ārstes – no šā gada Nacionālais veselības dienests neapmaksājot vairākus izmeklējumus, to skaitā HCV-RNS kvantitatīvo analīzi, par to man būs jāmaksā pašai. Un uzminiet nu, cik tas maksās? Jā, jauki, gandrīz 100 Ls. Ziniet, tas ir pazemojoši, jeb nē, aizvainojoši.

Es pati neizvēlējos saslimt ar šo slimību, domājams, ka inficējos ar to, strādājot par medicīnas māsu pirms 20 gadiem.

Kāpēc šobrīd no valsts puses tā vietā, lai domātu, kā nodrošināt zāļu apmaksu 100% apmērā, tiek radītas jaunas izmaksas šīs potenciāli nāvējošās slimības pacientiem? Vai tā būtu atriebība par iesniegtajiem 12 tūkstošiem parakstu par bezmaksas ārstēšanu? Pie tam, izpētot 18. decembrī pieņemtos grozījumus, īsti nav atrodams neviens punkts, kas liecinātu, ka C hepatīta slimniekiem ir jāmaksā par analīzēm, jo šī diagnoze ir iekļauta infekcijas slimību sarakstā, kuru ārstēšanā pacientiem nav jāveic pacientu iemaksas.

Tāpēc es vēlētos saņemt argumentētas atbildes – tā ir atriebīga ļaunprātība vai tikai kāda ierēdņa nejauša kļūda, kas daudziem C hepatīta pacientiem ārstēšanos padara pavisam nepieejamu?

Ar cieņu, C hepatīta slimniece


Komentāri (103)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu