Darba devēji – asinssūcēji? (573)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr.com/shmilebliK

Skarbi vārdi par darba devējiem sakāmi kādai portāla TVNET lasītājai. Viņa darba devējus dēvē par asinssūcējiem, kritizējot viņu attieksmi pret strādniekiem.

Lasītāja rakstīja: «Es esmu darba ņēmēja, visu darba mūžu esmu bijusi kādam pakļauta, vairāk par pieciem darba devējiem. Ir bijusi iespēja salīdzināt vairāk par piecām darba vietām, vairāk par piecām profesijām. Ir gadījušies darba devēji – īsti riebekļi, bijuši arī t.s. saldās mēlītes – mīksti klāj, bet cieti gulēt. Dalīšos ar dažiem vērojumiem no dzīves.

Televīzijas raidījumā uzstājas pazīstams un bagāts darba devējs. Pēc izskata ļoti prasts, brutāls, neskuvies, saburzītās drēbēs, gandrīz kā pēc kārtīga plosta.

Viņš vēlējās Latvijā ievest lēto darbaspēku no Ķīnas, jo Latvijā neesot labu, apmācītu, paklausīgu, pakļāvīgu un lojālu darba ņēmēju! Paskaties uz sevi! Nevar visus saukt par pļēguriem un sliņķiem, ja tev pašam uz sejas ir vakardienas pārmērības.

O jā! Tu gribētu nerunājošus robotus, vēl labāk – vergus, kuri apspiež cilvēciskās vēlmes! Vai esi veicis pētījumus, pirms uzstājies televīzijā? Vai tu vispār zini, kas ir socioloģiskais pētījums?

Ir viena sena patiesība - ja tu cieni apkārtējos, tad arī tevi cienīs.

Bet, ja tu uzskati sevi par vienīgo neatkārtojamo pasaules nabu, tad pret tevi izturēsies arī attiecīgi. Tad tev vajadzēs darbiniekus no Ķīnas, sievu – no Taizemes. Jo tu esi «fastfuda» mīlētājs. Tava dvēsele neprasa pēc kaut kā liela, īsta, patiesa.

Arī es neesmu veikusi pētījumus un vados tikai pēc personiskās pieredzes un šā mirkļa emocijām. Manuprāt, visi darba devēji ir žultaini, neskoloti mizantropi, kuri alkatīgi cenšas ietaupīt uz visu.

Imants Ziedonis rakstījis: «Darbs ir mēsli, kas jāizmēž.» Vienkārši, patiesi, ģeniāli.

Gribu atgādināt darba devējiem, ka visas cilvēciskās organisma izpausmes ir normālas (čurāšana, runāšana, ēšana, slimošana, vēlēšanās strādāt apsildītās telpās). Kas ir dabiski, tas ir normāli. Muļķīgi prasīt, lai viss iepriekš minētais būtu atrunāts līgumā, bet varbūt vajag?

Alga. Alga ir darba ņēmēja nopelnītā nauda, nopelnītā! Alga nav jālūdzas.

Alga ir jāsaņem, un tam procesam jābūt noregulētam kā pulkstenim.

Piemēram, kā Anglijā katru piektdienu pulksten 11 vakarā tavā kontā ir ieskaitīta alga, vienalga, vai lietus līst vai saule spīd.

Lūgties algu ir cilvēka cieņu pazemojoši, bet daudzi Latvijas darba devēji tieši šādu rīcību izvēlas – katru mēnesi pazemot darba ņēmēju.

Arodbiedrības ir tikai formāli un arī pakļaujas darba devējiem. Nez kāpēc darba devējs domā, ka viņš dod man algu. Nē, mīļais, es pārdodu tev savu brīvo laiku, savas zināšanas un savu pieredzi, kas, starp citu, ir atrunāts darba līgumā. Un mana alga ir ne tikai vienkārši nopelnīta, bet tā ir mana nauda. Atkārtoju – mana nauda, kuru kaut kāds stulbs darba devējs man neatdod!

Jo vairāk cilvēcīgu trūkumu ir darba ņēmējam, jo vieglāk darba devējam ar viņu manipulēt.

Neteiksim, ka darba devējs pieņem jūs darbā aiz cilvēkmīlestības, jūs ar savu darbu radāt viņam peļņu. Jūs esat tas, kas ražo viņam pievienoto vērtību. Tāpēc vienmēr ir jāatgādina darba devējam, ka, tikai pateicoties jums, viņš saņem peļņu.

Darba devējs ir jātur īsā pavadā:

1) Sarunas laikā it kā nejauši parādiet viņam savu mobilo tālruni un pasakiet, ka tur ir brīnišķīga ierakstu sistēma;

2) Ieminieties viņam, ka jums ir zināmas trīs inspekciju mājas lapas un tālruņu numuri;

3) Ja darba devējs meklē eņģeli ar spārniņiem, atgādiniet viņam, ka viņš pats ir netikumu perēklis, pilns ar netikumiem kā suns ar blusām;

4) Nekad, nevienā ballītē neuzticieties darba devējam, lai cik atklāta būtu saruna; visu, ko jūs teiksiet, darba devējs vienmēr izmantos pret jums;

5) Vairums darba devēju ir mazizglītoti, tāpēc viņiem nepatīk gudri un gaiši cilvēki.

Es ieteiktu izveidot biedrību «Anonīmie darba ņēmēji», lai, izkratot sirdi citiem, līdzīgiem darba ņēmējiem, noņemtu stresu, kurš radies darbā. Vēl viens paņēmiens – palielināt darba devēja fotogrāfiju, spļaut uz to vai sist, tas arī ļoti labi noņem stresu.

Ir vēl viens paņēmiens – iedomājieties, ka jūsu darba devējs ir mazs rūķītis, domās nosauciet viņu par sīko jefiņu, redzēsiet, jūsu garastāvoklis uzlabosies.

Es esmu darba ņēmējs. Visu dzīvi pārdevu savas zināšanas, prasmes un pieredzi darba tirgū. Tas, kas notiek Latvijā, ir nepareizi, galīgi greizi.

Man mans darbs patīk. Un tas glābj mani no «pārdegšanas», stresa un ikdienas pieraduma. Kaut gan strādāju labi, daudzas lietas daru «automātā».

Mums darba devēji nepārtraukti pieliek darba pienākumus, bet algas gan nepaceļ.

Man nav nekas pret to, ka dažreiz izmazgāju grīdu, bet es nekad to nedarīšu ar prieku, pacēlumu un entuziasmu. Tas nav mans darbs, tā ir mana pretimnākšana stulbajam darba devējam! Ja kāds vēlas šādā veidā ietaupīt, lūdzu, bet pēc pusgada šādas mazgāšanas grīda kļūs nepievilcīga.

Tagad daudzi darba devēji, īpaši no lieliem tīkliem, izdomājuši darbinieku rotāciju. Jā, rotācija ir vajadzīga tur, kur strādā valsts ierēdņi. Bet parasts darba ņēmējs negūst nekādu labumu ne vienā, ne otrā vietā. Tā ir tikai kārtējā darba ņēmēja pazemošana.

Manuprāt, personāldaļās ir salasījušies psihiski slimi cilvēki (sadisti, mazohisti un mizantropi), kuriem fiziskā un fizioloģiskā līmenī sagādā baudu mocīt cilvēkus ar neērtu un ļoti garu tikšanu līdz darba vietai, ar neiespējamību pabrokastot, papusdienot, aiziet uz tualeti (gandrīz kā 90. gados, kad pārdevējas bija spiestas vilkt pamperus).

Tā notiek, kad pārāk lielu varu piešķir psihiski slimiem cilvēkiem! Tāds personāldaļas vadītājs izliekas nesaprotam, ka

atpūties un laimīgs cilvēks labāk strādās, nesīs vairāk peļņas.

Vairāk nekā smagi un nelietderīgi nodarbināts un pazemots vergs. Verga darbs nav produktīvs. Vergs izdara tikai to, ko liek. Brīvs un ieinteresēts cilvēks izdara vairāk, izdara ar izdomu un radoši.

Nesaprotu, kāpēc darba devējs domā, ka viņš ir jāciena par to, ka viņš ir darba devējs?!

Kopš esmu pensijā, ļoti bieži izturos pret darba devējiem bez cieņas, bieži palaižu muti un pasaku, ko par viņiem domāju. Man nav ko zaudēt, man nav no viņiem bail. Jo viņi zaudēs vairāk - labu darbinieku!

Ha ha ha! Izrādās - ja tu esi drosmīgs un gatavs sākt karu, tad darba devējs nemaz nevēlas karot!

Civilizētajā pasaulē darba devējs ciena un godā savu darba ņēmēju.

Darba devējs ir sapratis, ka paēdis, apģērbies un atpūties darba ņēmējs ir izdevīgs pirmām kārtām viņam.»

Kādas ir Tavas pārdomas un pieredze ar darba devējiem?

Raksti komentāros vai uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv!

Komentāri (573)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu