Pēdējā laikā aizvien biežāk mēs diskutējam par latviešu valodas mācīšanu mazākumtautību skolās. Viss liekas tik sarežģīti un grūti... Bet problēma jau nav šajās skolās, bet gan mūsu izglītības sistēmā.
Problēma ar latviešu valodu ir visā mūsu izglītības sistēmā (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kas vajadzīgs, lai uzlabotu izglītības sistēmu:
1. Noteikt obligātos priekšmetus 1.-4. klasei (ja mācām angļu valodu kā pirmo svešvalodu no 1. klases, tad visās skolās);
2. Noteikt obligāto stundu skaitu katram priekšmetam;
3. Latviešu valoda un lasīšana – ja ir 6 stundas nedēļā, tad arī mazākumtautību skolās;
4. Ja krievu valodu (vācu valodu) sākam mācīt no 5. klases – tad visās skolās, ieskaitot mazākumtautību skolas;
5. Mazākumtautību skolas drīkst mācīt visus priekšmetus krievu valodā, bet mūzikā māca latviešu tautas dziesmas;
6. Neviens neattur izvēlēties privātskolotājus vai speciālos pulciņus, lai papildus apgūtu valodu vai mākslu. Arī skolas var ieviest pēc stundām pulciņus.
Daudz kas mums jau ir no šā saraksta, tikai būtu jāsāk izmantot visās valsts skolās. Vienota sistēma radītu vienotu valsti un iedzīvotājus. Pārvācoties uz dzīvi citā pilsētā un nomainot skolu, bērnam nebūtu problēmas adaptēties.
Ja runā par vērtēšanas sistēmu, tad tur vispār nekā nevar saprast. Kā var būt, ja vienā pārbaudes darbā 69% ir 7, bet otrā neieskaitīts?
Bērna zināšanas ir jāvērtē ar atzīmi neatkarīgi no vecuma. 70% no klases vajadzētu mācīties virs 7 jebkurā priekšmetā, pārējiem vajadzētu būt zināšanām ne mazāk ka 50%, lai tiktu pārcelti uz nākošo klasi. Katra gada beigās ir vajadzīgs pārbaudes darbs visos priekšmetos. Sportā, zīmēšanā, mājturībā un mūzikā ir jāvērtē zināšanas un centība, nevis prasmes. Ne visi mak zīmēt vai dziedāt, bet, ja bērns iemācās dziesmai vārdus no galvas vai spēj noskriet 100 m, tad zina virs 7.
Mājasdarbi ir vēl viena tēma, kas visiem skolēniem ir smaga. Jāsāk jau ar to, ka skolēnam obligāto izglītības standartu vajadzētu apgūt ne vairāk kā 8 stundās dienā. 1. – 4. klasei ļoti vienkārši. 6 stundas skolā mācības un 2 stundas mājasdarbi, rēķinot, ka vienā priekšmetā var izpildīt mājas darbu 15 minūtes un pēc tam 5 minūtes atpūsties. Protams, mājas darbi ir jāvērtē ar atzīmēm, citādi viens bērns tiešām cenšas visu glīti izpildīt, kamēr otrs tik pusi, izdara nevīžīgi, bet abiem vienādi - ieskaitīts.
Jāatceras, ka šajā vecumā ir ļoti būtiski bērniem būt aktīviem un atrasties svaigā gaisā vismaz 2 stundas dienā. Bērni pieraduši no bērnudārzā laikiem celties 6 vai 7 no rīta, tāpēc stundas varētu sākties jau 8:00 un ar lielākiem starpbrīžiem, jo mazie bērni pārģērbjas ilgāk, iet uz tualeti ilgāk un ēd ilgāk. Stundas ilgums 40 minūtes, starpbrīdis 20 minūtes, lai bērni skolas laukumā varētu papikoties vai uzspēlēt bumbu, mierīgi paēst vai ieiet dušā pēc sporta nodarbības. Reāli stundas beigtos 13:00. Tas ļautu bērniem iziet svaigā gaisā vai apmeklēt pulciņus un vakarā ap 6 pildīt mājas darbus.
Secinājums: ir jāpārskata izglītības sistēma un jāizveido modelis, pēc kura visas skolas strādātu sekmīgi, ievērojot, ka līdz 10 gadiem vai 4. klasei visi ir tikai bērni. Bērnu nervu sistēmai ir jābūt veselai, un bērnam ir jāvēlas iet uz skolu, ja gribam paaugstināt izglītības līmeni mūsu valsti, ja gribam, lai nākotnē mūsu valstī būtu laimīgi cilvēki, kas strādā ar prieku, nevis tikai tāpēc, ka tā vajag.
Dace Bogdane