Jātnieka lūgums autovadītājiem - cienīsim viens otru! (69)

Zirgi ir ļoti gudri dzīvnieki, taču viņus, kā jau visus mūs, vada instinkti - un zirga galvenais instinkts, par kuru Tev būtu jāatceras, ir «bēgt, lai izdzīvotu». Tas nozīmē, ja zirgs ļoti nobīstas, viņš var mesties bēgt, nemaz nedomājot par apkārtējiem apstākļiem vai savu jātnieku. Protams, mēs cenšamies savus zirgus pieradināt pie dažādiem bubuļiem, tai skaitā, pie satiksmes, un, ja dzirdam mašīnas tuvošanos, noejam malā/ieejam pļavā/mežā, taču jebkurš zirgs, pat vismierīgākais, var sabīties no pēkšņa, skaļa trokšņa un pēkšņas kustības.

Daži vienkārši noteikumi

Lai ar savu transporta līdzekli vai braukšanas stilu nenobiedētu gar ceļa vai takas malu ejošu zirgu, ievēro šos vienkāršos noteikumus:

- Ja tuvojies zirgam no mugurpuses, nekādā gadījumā nepiebrauc lēnītēm tuvu klāt un tad neuzgāzē!

- Netraucies zirgam garām pilnā ātrumā un cieši gar viņa sāniem.

- Neizmanto skaņas signālu, negāzē motoru, neliecies ārā pa logiem un necenties pieskarties zirgam - tici man, jātnieki Tevi jau ir ievērojuši!

- Tas pats attiecas uz tuvošanos zirgam no priekšpuses - nekusties strauji, pēkšņi un ātri! Ja zini, ka Tava maršruta tuvumā var notikt izjādes, nekādā gadījumā nemeties strauji līkumos!

- Atceries - zirgam garām var doties samazinot ātrumu un ievērojot pietiekamu distanci - izbiedēts zirgs var spert un ievērojami sabojāt Tava transporta līdzekļa virsbūvi! Jātnieki būs ļoti pateicīgi, ja dosies viņiem garām kaut mazliet lēnāk, sevišķi, ja ceļš ir šaurs.

- Īpaši svarīga ātruma samazināšana zirgu tuvumā ir uz ceļiem, kas klāti ar granti vai šķembām - lidojošs olis var sāpīgi izbiedēt zirgu un izraisīt nelaimes gadījumu.

- Ja sastopies ar zirgu, kas baiļu dēļ ir kļuvis nevaldāms un bēg, apturi transporta līdzekli un izslēdz tā motoru. Nekādā gadījumā necenties sekot bēgošam zirgam - tās nav sacensības, bet gan paniska bēgšana uz dzīvību un nāvi!

Dzīvnieks var savainot sevi un cilvēku

Kāpēc ir tik svarīgi to visu ievērot? Bēgošs zirgs var ievainot ne tikai sevi, bet arī jātnieku. Kritiens no zirga var būt cilvēkam nāvējošs. Padomā arī par sevi - pārbiedēts dzīvnieks ir neprognozējams un var gan mesties pret Tavu transporta līdzekli, to nopietni apskādējot, gan arī mesties satiksmē, izraisot jaunus negadījumus, un apdraudot savu un jātnieka veselību un dzīvību.

Dārgie velosipēdisti, sēņotāji, meža pastaigu mīļotāji -

lai cik dabiski neliktos paslēpties krūmos, lai netraucētu garām ejošiem zirgiem, lūdzu - nedariet tā!

Apstājieties vai turpiniet savu ceļu pa tā malu un, ja jātnieks jūs sveicina - atbildiet sveicienam, jo cilvēka balss nomierinās, iespējams, satraukto zirgu. Izvairieties no pēkšņām kustībām zirga tuvumā un netuvojieties viņu dibeniem - zirga spēriens (kas var būt reakcija uz pēkšņu izbīli) var būt ļoti bīstams. Īpašs lūgums velosipēdistiem - jūsu lieliskie braucamie bieži vien ir ļoti, ļoti klusi, tāpēc jūs spējat burtiski pielavīties - esiet tik laipni, pabrīdiniet jātnieku par tuvošanos ar balsi, ja tuvojaties zirgam no mugurpuses.

Zirgs nav tas pats, kas liels suns

Ja esat uzsākuši sarunu ar jātnieku, kurš tamdēļ ir apstājies, lūdzu, ievērojiet jātnieka norādes, kā izturēties zirga tuvumā. Zirgi nav tikai lielāka auguma suņi un viņu pasaules uztvere ir visai specifiska. Galvenais, kas jāievēro - neizdariet straujas, pēkšņas kustības, nevicinieties ar rokām, neklaigājiet, neskrieniet viņam pie dibena un, ja vēlaties zirgu uzcienāt, noteikti pajautājiet jātniekam atļauju un pastāstiet, ko vēlaties zirgam iedot - viņu gremošanas trakti ir ļoti jūtīgi un mums mīļi kārumi zirgam var izrādīties kaitīgi! Un, lai arī jūsu bērnam varētu gribēties pasauli aplūkot no zirga muguras augstumiem, atturieties no pēkšņas bērna pacelšanas pie zirga galvas vai pleca, kā arī no mēģinājumiem uzcelt bērnu seglos (ticiet vai nē, taču tieši tā man reiz gadījās - nepazīstams cilvēks, kurš līdz tam mierīgi un patīkami iepazinās ar manu zirgu, bez brīdinājuma mēģināja seglos iesēdināt savu knapi pāris gadus veco bērnu - meža vidū, blakus nepazīstamam jātniekam uz teju 170cm augsta zirga. Kuriozs, taču ar nervozāku zirgu tas varēja beigties bēdīgi!)

Kāpēc nolēmu šo visu uzrakstīt? Pavisam nesen, kamēr pa grantētu ceļu auļoju uz sava tobrīd pārbiedētā, taču citādi ļoti drosmīgā un labi apmācītā zirga, kurš tikai pēc mirkļa atguva spēju atsaukties uz «bremzēm»,

man nebūt negribējās smaidīt un smieties līdzi kāda sacensību BMW vadītājam un viņa līdzbraucējam, kuri mums tikmēr sekoja

- nē, puiši, situācija nebija smieklīga un jums nebija «gonkas ar zirgu». Tikai pateicoties veiksmei ne es, ne zirgs neguvām nekādus ievainojumus. Nākamreiz padomājiet ar galvu, pirms, motoram rēcot, lidosiet ārā no meža pa asu, nepārredzamu pagriezienu -

ceļmalā mūsu vietā tik pat labi varēja būt, piemēram, bērns ar velosipēdu, kas tik ātri pavākties prom nebūtu spējis.

Laura Krastiņa