Mans stāvoklis kļūst arvien kritiskāks. Ko lai daru? (100)

Lasītāja raksta: «Esmu cietusi no nekvalitatīvas acu ārstēšanas, esmu pilnīgi zaudējusi redzi kreisajā acī pēc radzenes transplantācijas operācijas 27.09.2013. Rīgas Austrumu slimnīcā.

Pēc operācijas atrados ārsta uzraudzībā, bet pēc laika attīstījās infekcijas izraisīts iekaisums, kas tika neefektīvi ārstēts tai pašā klīnikā no 11.12.2013., pēc tam P.Stradiņa Acu nodaļā no 3.01.2014. Sekoja operācija 10.01.2014. ar atkārtotu radzenes transplantāciju, vitrektomiju un retinektomiju.

Viss beidzās ar redzes zudumu kreisajā acī.

Izrakstot no slimnīcas, ārsti nekādu tālāku ārstēšanu savainotajai acij nepiedāvāja, viņu iespējas saglabāt redzi esot izsmeltas, un nesniedza nekādu informāciju par tālākas ārstēšanas iespējām kādā no ES klīnikām, neuzskatīja sevi par atbildīgiem šajā situācijā.

Es nevarēju samierināties ar radušos redzes veselības stāvokli, esmu 1.grupas invalīde ar kustību traucējumiem un tagad arī vājredzīga, pašai atrast informāciju par klīnikām ES bez citu cilvēku palīdzības ir neiespējami.

Līdz šim esmu atradusi tikai Hamburgas Universitātes klīniku Vācijā, kas piedāvā ārstēšanu. Tā kā man nav līdzekļu ārstēšanās apmaksai, vērsos Latvijas Nacionālajā veselības dienestā (NVD) pēc palīdzības 17.04.2014. ar iesniegumu S2 formas saņemšanai un kompensācijas saņemšanai no Ārstniecības riska fonda.

Situācija ir šāda: ārstēšanu ārzemēs koordinē NVD, bet izskatās, ka šī iespēja ir bezcerīga, jo par ārstēšanu iepriekš jāsamaksā no savas kabatas, tad jāgaida atmaksa no valsts, bet tikai par tām pozīcijām, ko apmaksā šeit Latvijā, un

atmaksas summa ir nesamērīgi zema, salīdzinot ar izmaksām ārzemēs.

Ārstu konsilijs (tie paši ārstējošie ārsti no P.Stradiņa klīnikas), kura atzinums vajadzīgs ārstēšanai ārzemēs, ir devis negatīvu slēdzienu. Galīgā atbilde no NVD būs tikai 08.08.2014.

Ārstniecības riska fonds pieņems lēmumu par kompensācijas izmaksu vai atteikumu 6-12 mēnešu laikā pēc Veselības inspekcijas slēdziena, (tas būšot š.g. septembra beigās) tātad augusts-septembris 2015.

Pa šo laiku mans veselības stāvoklis ir pasliktinājies, būtu vajadzīga radzenes pārstādīšana arī vienīgajai redzošajai labajai acij, bet pie kā lai vēršos, jo esmu līdz šim ārstējusies pie labākajiem Latvijas oftalmologiem, bet kuriem man ir pilnīgi zudusi uzticība.»

Kā situāciju skaidro NVD?

Savukārt NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Āboliņa, iepazinusies ar lasītājas aprakstīto situāciju, TVNET skaidroja, ka NVD nekoordinē iedzīvotāju ārstēšanu ārzemēs.

NVD tikai izsniedz dokumentu, kas apliecina tiesības saņemt pakalpojumu citā valstī, un apmaksā to.

«S2 veidlapas izsniegšanas gadījumā pacientam pašam izmaksas nav jāsedz. Tas jādara tikai gadījumos, kad iedzīvotājs brīvprātīgi izvēlas saņemt kādu veselības pakalpojumu ārzemēs un pēc tam vēlas saņemt atlīdzību pēc Latvijas tarifa, pamatojoties uz iespēju, kas paredzēta LR normatīvajos aktos, ieviešot ES un EP direktīvas «Par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē» prasības.

Veselības pakalpojuma saņemšanai, pamatojoties uz S2 veidlapu, ir pilnīgi cita procedūra.

Lai persona varētu doties uz citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsti vai Šveices Konfederāciju (turpmāk – dalībvalsts) ar mērķi saņemt konkrētus veselības aprūpes pakalpojumus, tai ir jāsaņem kompetentās iestādes atļauja, kas apliecina personas tiesības citā valstī saņemt no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Kompetentā institūcija (Latvijas gadījumā - NVD), nolemjot, ka personai ir tiesības doties uz citu dalībvalsti saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, neizsniedz personai naudas līdzekļus, kā arī neveic tiešus maksājumus ārstniecības iestādei, bet izsniedz S2 veidlapu. S2 veidlapa ir kā garantija, ka dalībvalsts, kas izsniegusi S2 veidlapu personai, norēķināsies ar dalībvalsti, kurā personai tiks sniegts konkrēts veselības aprūpes pakalpojums.

Jāizpildās trīs nosacījumiem

NVD ir tiesīgs izsniegt S2 veidlapu, ja ir izpildījušies trīs pamatnosacījumi:

• personai nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta;
• iesnieguma izskatīšanas laikā neviena no ārstniecības iestādēm Latvijā, ar kuru valstij ir noslēgts līgums, nevar nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu;
• šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību.

Lai NVD būtu tiesīgs izsniegt S2 veidlapu,nepieciešams iesniegt arī attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija atzinumu, kurā norādīts nepieciešamais pakalpojums, kā arī pamatojums, vai šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību, kā arī medicīniski pamatoti iemesli, kādēļ personai attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešams saņemt citā valstī.

Nepieciešams arī tās ārstniecības iestādes apstiprinājums, kurā plānots saņemt veselības aprūpes pakalpojumu, par to, ka attiecīgā pakalpojuma saņemšana tiek akceptēta, pamatojoties uz S2 veidlapu.

Lielākoties administratīvās lietas par S2 veidlapas izsniegšanu tiek izskatītas mēneša laikā.

Lēmuma pieņemšana var ieilgt, ja tam par pamatu ir objektīvi apstākļi. Parasti tas ir gadījumos, kad pati persona nav iesniegusi visus dokumentus, kuru iesniegšanu kā obligātu nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Pacientes šaubas par to, vai ārsti, kuri piedalās konsilija lēmuma pieņemšanā, ir atbilstoši, NVD nevar komentēt, jo tas nav NVD process un atbildība. Pēc normatīvajiem aktiem NVD nav tiesību noteikt ārstu konsilija sastāvu. Apšaubīt kāda ārsta profesionalitāti vai konstatēt pieļautās kļūdas pacients var normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Attiecībā uz Ārstniecības riska fondu Pacientu tiesību likuma 16.panta sestā daļa nosaka: «Pacienta atlīdzības prasījumu par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumu atlīdzināšanu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Nacionālais veselības dienests saņēmis atlīdzības prasījumu.»

Minēto termiņu var pagarināt līdz gadam, ja nepieciešams savākt un izvērtēt papildu informāciju.

Pamatā šis termiņš saskaņā ar MK noteikumiem par Ārstniecības riska fonda darbību ir nepieciešams Veselības inspekcijai ekspertīzes veikšanai, konstatējot kaitējuma esamību vai neesamību, kaitējuma sekas, izvērtējot pacienta medicīnisko dokumentāciju, aptaujājot ārstniecības iestādes.

Pacientu tiesību likums nosaka: «Pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.» Līdz ar to pacients ir tiesīgs iesniegt vēl papildu dokumentus par izdevumiem (gadījumā, ja sekos vēl viena operācija), kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.»