Sveiki draugi, paziņas un visi pārējie! Vēlējos pastāstīt šo stāstu. Esmu sapratis, cik ļoti sociālie tīkli maitā mūs un cilvēkus mums apkārt, vai jums šķiet - tās ir muļķības? Mums ir daudz citu vērtību, kas ir mums apkārt, - paskatieties paši dabā, cilvēkos, dzīvniekos, kukaiņos, pavērojiet cilvēkus, aizejiet no datora un izejiet ārā, apsēdieties sabiedriskā vietā.
Jā, apsēdieties un pavērojiet cilvēkus, pavērojiet viņu skatienus, garastāvokļus, priekus, dusmas. Patiesībā tas ir jautri, cik dažādi esam.
Aizejiet uz mežu, ezeru, upi, jā, izslēdziet telefonu un aizejiet.
Pavērojiet dabu, kokus, putnus, dzīvniekus, kukaiņus - cik viņi ir darbīgi, kā viņi dzīvo bez bēdām, neraizējoties par interneta vai elektrības pazušanu; kā viņi dara savu iesākto, nebēdājot, vai kāds uzrakstīs sliktu un aizvainojošu komentāru.
Aizbrauciet uz laukiem, jā, aizbrauciet, tiešām izdariet to! Un ieklausieties putnos, vējā, zālē, jā, ieklausieties kā putni dzied, kā vējš šalc, kā zāle zvilp, ieklausieties šai dziesmā, tiešām izdariet tā, nevis uzslēdziet mūziku uz austiņām caur spotify un nedzirdiet kā zeme dzied,
tik tiešām - zeme dzied skaistu dziesmu!
Paskatieties mākoņos, pavērojiet debesis, jā, pavērojiet, cik mākoņi ir skaisti, kā tie spēj mainīties, parādīties un izgaist, jā, pavērojiet, ko varat saskatīt, varbūt tur, tur saskatīsit tādu pašu prieku un smaidu kā youtube smieklīgajos video, pamēģiniet, jo mums ir pašiem sava fantāzija, nevis citu veidota.
Mums tik tiešām ir sava fantāzija, labāk iztēlosimies lietas paši, nevis to, ko mums citi liek iztēloties, tik tiešām dariet tā, tas patiešām var būt skaisti.
Aizdedziet sveci/-es un pavērojiet liesmiņu, kā tā zaigo, kā nomierina, kā liek sajust prieku, bēdas, labas un sliktas atmiņas, pavērojiet, jā, tiešām pamēģiniet to, nevis ieejiet Draugiem.lv, lai paskatītos, vai cilvēks, pēc kura ilgojies, ir ielicis bildi, kur kopā ar jauno mīļoto.
Pavērojiet sveci, aizveriet acis un atcerieties skaistās atmiņas,
ko pavadījāt kopā ar viņu, varbūt tas liks traukt asaras, bet pamēģiniet, jo tas ir daudz labāk un siltāk. Tik tiešām pamēģiniet!
Paverieties upē - kā ūdens dodas, laužot ceļu it visam, kā zivis turas pretī šim spēkam, tik tiešām, paverieties, kā zivis to dara, kā viņas cīnās, tik tiešām, dariet to, nevis spēlējiet CS vai kādas citas spēlītes, tik tiešām tas var aizraut tāpat kā spēlītes!
Pievērsieties bērniem - paverieties kā viņi aug, kā viņi visu uztver, paverieties, cik patiesi ir bērni, cik skaisti viņi spēj pasmaidīt, dziedāt un dejot, cik patiesi viņi spēj samīlēt, tik tiešām, tas ir tā vērts, jā, paverieties, tik tiešām dariet tā, nevis čatojiet ar svešinieku, kura patiesos nolūkus jūs nezināt, jo svešiniekam var būt maska, kura tev var sajaukt galvu.
Uzrakstiet vēstuli kādam ar roku, jā, pamēģiniet, jo vēstulē tu izliec savas jūtas, jā, dariet tā, tas būs skaistāk par vēstuli sociālajā tīklā, protams, tas ir ātrāk, bet, kad gaidīsi atbildes vēstuli, tev sirdī būs patīkams satraukums, kāda tā būs.
Dodieties dejot, jā, dodieties dejot, ielieciet savas emocijas, laimi, mīlestību, dusmas, naidu, prieku dejā, tiešām dodieties dejot, deja mūs padara skaistākus, padara mūsu pasauli savādāku, jā, dejojiet no sirds, nevis sēdiet Twiterī un klāstiet visiem savas dzīves gaitas kā atvērtā grāmatā, par ko citi tikai ņirgājas, jā, nesēdiet tur, dodieties ar draugiem pastaigāties, jā, tik tiešām dodieties pie draugiem parunāt, jo draugs neņirgāsies par tavām bēdām, jā, patiešām patiess draugs neņirgāsies, jo
draugs priecāsies par taviem priekiem, nevis skaudīgi murminās par tavu laimi,
jā, tik tiešām, parunājiet ar draugiem!
Man grūti redzēt un dzirdēt kā, piemēram, bērniņš pienāk pie māmiņas/tēta un saka - nāc paspēlēties, bet atbilde ir - ej prom, liec mani mierā, jo jums kādam jāatbild sociālajā tīklā, un, kad bērns sāk raudāt, jūs viņu rājat un strostējat, it kā viņš pie tā būtu vainīgs. Bet tā nav.
Nedariet tā, noejiet, samīlējiet un spēlējieties ar viņu, jo bērns ir mūsu spogulis, viņš mācās no mums, tik tiešām, jā, pievērsieties viņam, jūs redzēsiet, cik viņš ir gudrs, kā viņš spēj saredzēt pasaulē skaisto un jauko, kā bērna smaids spēj padarīt pasauli skaistu, apskāviens laimīgu, tik tiešām, neaizmirstiet to.
Beidziet, tik tiešām, padomājiet, vai tas viss, ko ieraugāt datorā, ir lielākā vērtībā nekā tas, ko varam sev sastapt visapkārt, tiešām, padomājiet par to un
nolieciet datoru un TV, un visu pārējo malā kaut uz vienu dienu,
jā, dienu, kaut vai vienu, un nedomājiet par to, tad jūs sapratīsiet patieso vērtību.
Dagnis