Viktorijas nestandarta uzvedība sanikno kolēģi (230)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Vai strādājošajām daudzbērnu māmiņām ir kādas īpašas priekšrocības vai atlaides attiecībā pret citiem strādājošajiem? Atbildi uz šo jautājumu meklē kāda portāla TVNET lasītāja, kura saskārusies ar nevienlīdzīgu attieksmi savā darba vietā - darba devējs uz daudzbērnu mātes darbībām skatās caur pirkstiem, bet lasītājai par līdzīgu rīcību liek justies kā darba disciplīnas pārkāpējai.

TVNET lasītāja rakstīja: «Lai būtu skaidrs, par ko ir šis raksts, īsumā aprakstīšu situāciju, kuru man nākas novērot savā darbā gandrīz katru dienu. Darbojošās personas: uzņēmums ar uzņēmuma vadītāju un 20 padotie (sieviešu kolektīvs). Darba periods: no pirmdienas līdz piektdienai no pl. 8.30 līdz pl. 17.00, pusdienas pārtraukums pusstunda.

Darbā parasti ierodos pirmā, apmēram pusstundu ātrāk nekā citi darbinieki, jo, braucot ar nākamo transportu, es pusstundu būšu nokavējusi un darbu kavēt pie mums nedrīkst. Taču, kā esmu secinājusi, tas attiecas nebūt ne uz visām mūsu uzņēmumā strādājošajām personām. Ļoti gribētos zināt citu cilvēku viedokli par to,

vai ir strādājošajām daudzbērnu māmiņām kādas īpašas priekšrocības vai atlaides attiecībā pret citiem strādājošajiem.

Mani interesē konkrēti darba attiecības, nevis sociāla rakstura jautājumi. Piemēram, vai daudzbērnu strādājošā māmiņa (ģimenē aug 5 bērni, no tiem divi apmeklē bērnudārzu, divi mācās vidusskolā, bet viens - augstākajā mācību iestādē) drīkst atļauties ierasties darbā, regulāri kavējot darba sākumu apmēram par 15 - 25 minūtēm, aizbildinoties ar to, ka «man šodien autobuss, kurš savāc bērnus, lai aizvestu uz bērnudārzu/skolu neatnāca laikā, tāpēc nokavēju darbu» vai arī «man te vienam, te otram, te trešajam ... utt. bērnam bija temperatūra, iesnas u.c., tāpēc nevarēju savlaicīgi ierasties darbā», vai arī «manam vīram pēkšņi izmainījās darba grafiks un viņš nevarēja parūpēties par bērniem un man bija jāpaliek mājās ilgāk», vai arī «uz ielām tādi sastrēgumi, autobuss šausmīgi nokavējās» un tā bez sava gala daudz un dažādu atrunu variantu.

Kad šī persona, sauksim viņu par Viktoriju, beidzot ir pagodinājusi pārējos ar savu ierašanos ar pusstundas nokavēšanos, viņai pirms darba sākšanas jāpaēd brokastis (jo arī to viņa no rīta nav paspējusi izdarīt). Visi pārējie, kuri ieradušies darbā savlaicīgi, jau strādā. Kad brokastis paēstas, viņa 10-15 minūtes pastrādā, tad dodas apspriest dažāda satura aktuālas tēmas - kādi mājasdarbi uzdoti citu darbinieku bērniem, kādi sastrēgumi uz tiltiem bijuši citur Rīgā, kurš kosmētikas līdzeklis - krēms vai tonālais pūderis ir labāks utt.

Jaukās sarunās un diskusijās paiet vēl 30 - 40 minūtes.

Tad atkal viņa cītīgi ķeras pie darba un nostrādā galvu nepacēlusi ... 20-25 minūtes. Arī pusdienas pārtraukumā (kurš mums ir 30 minūtes) Viktorija paspēj aizskriet uz tuvāko lielveikalu, jo tur sākusies izpārdošana, iepirkties un, atgriežoties darbā, paēst pusdienas, kaut gan atvēlētā pusstunda pusdienām jau sen kā pārsniegta. Tad atkal tiek apspriests, kur un kādas cenas ir bijušas citos veikalos utt.

Darba dienai tuvojoties noslēgumam, tiek mazliet pastrādāts. Un līdzīgā «darba ritmā» tiek pavadīta visas darba diena, kā arī visa darba nedēļa. Tā kā darba laiks mums ir līdz pl. 17.00, pareizi būtu darbu beigt pl. 17.00. Taču atkal mūsu daudzbērnu māmiņai nav laika - jāpaspēj pirms autobusa vēl uz veikalu aizskriet vai pie kurpnieka atdot salabot zābakus, vai kaut ko paspēt izdarīt kaut kur citur. Ļoti bieži par iemeslu, kāpēc nepieciešams no darba aiziet ātrāk, tiek minētas bērnudārza vai skolas vecāku sapulces, kā arī ... «man piezvanīja bērns no bērnudārza/skolas, viņš slikti jūtas - temperatūra, klepus (vai kas cits) un tāpēc man ātrāk jāaiziet no darba».

Visinteresantākais iemesls, kāpēc vajag aiziet ātrāk, ir - «pēc pl. 17.00 būs uz ielām lieli sastrēgumi, es nepaspēšu sagaidīt savu bērnu pie bērnudārza vai skolas, un mans vīrs to nevar izdarīt - viņam šai laikā jāstrādā». It kā visus pārējos darbiniekus ar helikopteriem pēc darba uz mājām izvizina un viņiem nav ne jāsēž sastrēgumos, ne arī kārtojamas kādas citas, ar darbu nesaistītas darīšanas.

Kāpēc šā uzņēmuma vadītāja uz to visu skatās caur pirkstiem,

kāpēc šāda daudzbērnu māmiņa var atļauties tā izrīkoties?

Ja es palūdzu retu reizi atļauju ierasties darbā nedaudz vēlāk (jo arī man no rītiem ir sastrēgumi, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu), tad man liek justies kā darba disciplīnas pārkāpējai, turpretī šādai Viktorijai viss tiks piedots un viss tiks aizmirsts. Kur šeit ir «viena taisnība un viens likums visiem»?

P.S. Arī es esmu māmiņa, audzinu viena pati vienu bērnu, un šis bērns ir jau tik liels, ka nekādi valsts pabalsti vai atvieglojumi viņam vairs nepienākas.»

Ko paredz likumdošana?

Savukārt Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā referente Līga Klemere, iepazinusies ar lasītājas situācijas aprakstu, TVNET skaidroja, ka Darba likumā ir paredzēti atsevišķi gadījumi, kas saistīti ar personas veselības stāvokli vai pamatojami ar objektīvi attaisnojošiem iemesliem, kad darba devējam ir likumā uzlikts pienākums noteikt zināma veida darba nosacījumus.

Piemēram, Darba likuma 134. panta otrajā daļā darba devējam ir paredzēts pienākums noteikt nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, kā arī darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam.

Pie iepriekš minētā izņēmuma gadījuma tāpat arī pieskaitāmas Darba likuma 146. pantā paredzētās darbinieka, kuram ir bērns līdz pusotra gada vecumam, tiesības izmantot papildu pārtraukumus bērna barošanai.

Tāpat arī Darba likuma 147. pantā paredzētās darbinieka tiesības izmantot īslaicīgu prombūtni -

grūtniecei tiesības atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā,

ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika, kā arī doties īslaicīgā prombūtnē nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ.

Darba likums neparedz darba devējam pienākumu citos gadījumos noteikt īpašas priekšrocības,

kas saistītas ar darba laika organizāciju, tiem darbiniekiem, kuriem ir bērni. Līdz ar to jebkāda veida priekšrocību saistībā ar nepieciešamību saskaņot darba un ģimenes dzīvi darbiniekiem, kuriem ir bērni, pieļaušana lielā mērā ir darba devēja pretimnākšana darbiniekam.

Turklāt labvēlīgāki darba nosacījumi, nekā to paredz Darba likums, darbiniekiem ir pieļaujami.

TVNET publikācijā raksturotā situācija varētu būt saistīta ar darbinieces ļaunprātīgu sava stāvokļa izmantošanu.

Jāuzsver, ka atbilstoši Civillikuma 1. pantam tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Šādos gadījumos pārējiem darbiniekiem, kas ir pamanījuši izveidojušos situāciju un vēlas to mainīt, ir tiesības vērsties pie darba devēja ar lūgumu novērst šo situāciju. Ja darba devējs atsakās rīkoties, pārējiem darbiniekiem ir iespēja vērsties tiesā. Saskaņā ar Darba likuma 30. pantu individuāli tiesību strīdi starp darbinieku un darba devēju, ja tie nav izšķirti uzņēmumā, izšķirami tiesā.

Komentāri (230)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu