Kad pirms nepilna gada Zolitūdē sabruka lielveikals, daudz cilvēku apņēmās būt uzmanīgāki un sekot ārkārtas paziņojumiem atstāt veikalu. Taču gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, gan TVNET lasītāju novērojumi liecina, ka daļa veikalu apmeklētāju nesteidzas pamest veikalu, kaut arī tiek izsludināta ārkārtas situācija. Tā pirms dažām dienām notika kādā no Rīgas tirdzniecības centriem.
Portāla TVNET lasītājs Edijs pagājušajā sestdienā ap plkst. 16 tirdzniecības centrā notiekošo raksturoja šādi: «Atskanēja paziņojums par ārkārtas stāvokli un lūgums visiem apmeklētājiem pamest tirdzniecības centru, ievērojot apsardzes norādes, izmantojot evakuācijas izejas un saglabājot mieru.
Diemžēl jāsaka, ka evakuācijas kārtības vēl joprojām šādos objektos nav nekādas. Nerunājot par to, ka apsargus nekur nevarēja manīt, jo acīmredzot viņu ir par maz, lai nodrošinātu klātbūtni pie visām izejām. Turklāt ļoti bēdīgi ir organizēta arī satiksmes ierobežošana, lai transportlīdzekļi pēc iespējas ātrāk varētu pamest ēkas stāvvietu.
Rezultātā cilvēki turpināja uzkavēties «bīstamajā» objektā vēl ilgu laiku.
Manuprāt, pircēji veikalā turpināja uzturēties pietiekami ilgu laiku, lai nopietnu draudu gadījumā atkal būtu daudz cietušo.
Varbūt beidzot sāksim pievērst uzmanību šādu objektu apmeklētāju drošībai un pieprasīt stingru kārtību evakuācijas nodrošināšanai?»
Kāpēc notika evakuācija?
«Domina Shopping» pārstāve Gita Deniškāne TVNET skaidroja, ka tirdzniecības centrā notikušās evakuācijas iemesls bija dūmu detektora iedarbošanās. Atskanot evakuācijas paziņojumam, saskaņā ar tirdzniecības centra rīcības plānu krīzes situācijās tika veikta apmeklētāju un darbinieku evakuācija.
Pēc telpu apskates tika konstatēts, ka dūmu detektora brīdinājuma iemesls ir piedūmojums no apmeklētājiem norobežotā ēkas zonā, kur notiek eskalatoru rekonstrukcija. Dūmi radušies metāla griešanas rezultātā. Pēc apstākļu noskaidrošanas un piedūmojuma novēršanas tirdzniecības centrs atsāka normālu darbību.
«Domina Shopping» apmeklētāju evakuācijas laikā tika konstatēts, ka
daudzi apmeklētāji neklausa evakuācijas paziņojumam nekavējoties atstāt tirdzniecības centru pa tuvāko izeju,
sekojot norādēm, bet gan dodas uz savām automašīnām centra daudzstāvu autostāvvietās.
Deniškāne vēlējās vērst visu cilvēku uzmanību, ka šādos gadījumos, kad tirdzniecības centros vai cita veida sabiedriskajās ēkās atskan evakuācijas paziņojumi, primārais ir nekavējoties izkļūt no ēkas pa visīsāko evakuācijas ceļu.
Nedrīkst nereaģēt uz brīdinājumiem
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere TVNET norādīja, ka uz veikalos skanošajām signalizācijām un paziņojumiem par ārkārtas situācijām apmeklētāji nedrīkst nereaģēt. Nedrīkst izlikties tos nedzirdam, kaut vai atceroties pirms nepilna gada notikušo veikala sagrūšanu Zolitūdē.
Cilvēkiem vajadzētu atcerēties, ka labāk ir zaudēt 5-10 minūtes evakuācijā, nevis pazaudēt dzīvību, ja nu tā tiešām ir bīstama situācija.
Labāk lieku reizi atstāt veikalu, nevis zaudēt dzīvību zem tā drupām.
Lai gan par pircēju evakuāciju atbild veikala un apsardzes uzņēmuma pārstāvji, katram pašam arī vajadzētu darīt visu iespējamo, lai novērstu apdraudējumus savai dzīvībai un veselībai.
Dienesta pārstāve pastāstīja, ka uz visiem šādiem un līdzīgiem izsaukumiem Rīgas sabiedriskās vietās dodas dodas sešas glābēju automašīnas, jo tās ir noteiktas kā paaugstinātas bīstamības objekti. Apkopojot datus pa visu Latviju, redzams, ka
ugunsdzēsējiem uz veikaliem nākas braukt vidēji divas reizes dienā.
Signalizācijas ieslēgšanās iemesli ir dažādi, bet visbiežāk tie ir tehniskas kļūmes un piededzis ēdiens veikalu virtuvēs, kur uz vietas tiek gatavota pārtika pārdošanai, piemēram, cepta svaiga maize.
Ugunsdzēsēji arī guvuši interesantu pieredzi, mācot par evakuāciju augstskolās. Sākumā bija bažas, kā to uztvers ārzemnieki, kuri neprot latviešu valodu. Pēc tam izrādījās, ka ārzemnieki ir vieni no pirmajiem, kuri dodas ārā no skolas, izdzirdot signalizāciju. Viņi nav izrādījuši neapmierinātību ne ar lietu, vēju, aukstumu, ne ar neērtajiem gaidīšanas apstākļiem. Drīzāk no vietējo studentu puses jūtama kurnēšana par traucējumu mācībās vai eksāmenos. No tā var secināt, ka
atbildīga rīcība ārkārtas situācijās jāmāca jau no mazotnes.
Tāpat cilvēkiem vajadzētu priecāties, ja apmeklētāju evakuācija notikusi tehniskas kļūmes vai piedegušas maizes dēļ, nevis lielas nelaimes pēc.
Glābēji arī novērojuši, ka līdzīgi kā lasītāja aprakstītajā situācijā, ļaudis nevis dodas ārā no veikala, bet cenšas nokļūt līdz savām automašīnām. Latvijas iedzīvotāji ļoti satraucas par saviem īpašumiem un materiālām lietām, bet ugunsdzēsēji vēlas atgādināt, ka visās situācijās vissvarīgākā ir cilvēku dzīvība.
Cilvēka izglābtā jaunā mašīna nepalīdzēs, ja viņš pats būs gājis bojā.
Arī mācot bērnus skolās, ugunsdzēsēji uzsver, ka vispirms trauksmes situācijās jādomā par dzīvību un veselību, bet tikai pēc tam par somām, drēbēm un citām lietām.
Vetere pastāstīja arī par vēl kādu svarīgu aspektu saistībā ar cilvēku kūtro rīcību, dzirdot skanam signalizāciju. Daudzi domā, ka ar viņiem nelaime nevar atgadīties. Diemžēl glābēju ikdiena liecina par pretējo.
Cilvēku pārliecība par savu drošību un neievainojamību ir arī viens no iemesliem, kāpēc ļaudis neiegādājas un neuzliek dūmu detektorus savās mājās. Lai gan detektors maksā tikai 5-7 eiro, tas var izglābt daudzas dzīvības, it īpaši nakts laikā, kad aizmigušie nepamana dūmus, liesmas un citus apdraudējumus.
