Vai dzīvokļa īpašniekam ir tiesības neizīrēt savu mitekli ģimenei ar bērniem? Par šo netaisnību ir sašutis portāla TVNET lasītājs Māris. Savukārt Tiesībsarga birojā TVNET noskaidroja, ka esošais normatīvais regulējums nenosaka īpašu tiesisko aizsardzību ģimenēm ar maziem bērniem, kuras vēlas īrēt dzīvojamo platību.
TVNET lasītājs Māris rakstīja: "Meklējot jaunu dzīvokli īrēšanai, esmu saskāries ar ļoti nepatīkamu situāciju. Proti, dzīvokļa turētājs vai mākleris paziņo, ka ar bērniem un suņiem dzīvot šeit neļaus. Par suņiem viss skaidrs, bet par bērniem mani pārņem pamatīga neizpratne.
Vai es esmu palaidis kaut ko garām, vai tiešām bērni tagad oficiāli skaitās mājdzīvnieku statusā?
It kā ģimenes domātu, iegādāties šinšillu vai dzemdēt bērnu.
Pēdējo reizi, kad pārbaudīju, tad bērni skaitījās cilvēki. Ja jau dzīvoklī nevaram ielaist paši savu bērnu, vai atkal ir pienākuši tie «zelta» laiki, kad bārā neielaiž melnādainos, veikalos čigānus un restorānā neapkalpo homoseksuāļus?
Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta valsts bērnu tiesību aizsardzības galvenais inspektors Sindijs Logins, iepazinies ar lasītāja rakstīto, TVNET sniedza šādu komentāru: "Iepazīstoties ar interneta vietnē norādītajiem sludinājumiem, informējam, ka inspekcija nav tiesīga ierobežot dzīvojamās telpas īpašnieka tiesības attiecībā uz dzīvokļa īpašuma nodošanu lietošanā citām personām. Līdz ar to inspekcija nevar komentēt sludinājumā norādītās dzīvojamās telpas īpašnieka prasības potenciālajiem dzīvokļa īrniekiem.
Informējam, ka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Dzīvokļa īpašuma likumā. Minētais
likums neparedz konkrētus nosacījumus dzīvokļa īpašniekam, nododot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām.
Vienlaikus, vērtējot sludinājumu saturu, inspekcija uzskata, ka ievietotā informācija atspoguļo sabiedrības attieksmi pret ģimenēm ar bērniem, kā arī neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem mērķiem."
Bet Latvijas Republikas tiesībsarga palīdze Agnese Ūlande TVNET skaidroja, ka īres līgumisko attiecību dibināšana ir viens no tiesisko darījumu veidiem, kur personām pastāv civiltiesiska brīvība izvēlēties darījuma partneri. Lai aizsargātu diskriminācijas aizliegumam pakļautās personu grupas, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.1 pantā ir noteikts atšķirīgas attieksmes aizliegums, saskaņā ar kuru, piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme uz noteiktiem pamatiem - dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ.
Spēkā esošajā normatīvajā regulējumā nav noteikta īpaša tiesiskā aizsardzība ģimenēm ar maziem bērniem, kuras vēlas īrēt dzīvojamo platību no privātpersonas vai komersanta.
Taču saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām 2. pantu dalībvalstis respektē un nodrošina visas šajā konvencijā paredzētās tiesības katram bērnam, uz kuru attiecas to jurisdikcija, bez jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, veselības stāvokļa un bērna, viņa vecāku vai likumīgo aizbildņu dzimšanas apstākļiem vai jebkādiem citiem apstākļiem.
Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu bērna aizsardzību pret visām diskriminācijas vai soda formām, kas pamatotas uz bērna, bērna vecāku, likumīgo aizbildņu vai citu ģimenes locekļu statusu, darbību, paustajiem uzskatiem vai pārliecību.
Valstij ir pienākums attiecībā uz ģimenēm ar bērniem, kas viennozīmīgi ir aizsargājamā grupa, paplašināt tiesisko aizsardzību īres tiesisko attiecību dibināšanas jomā.
