Ir zināms, ka 1.janvārī plānots stāties spēkā jaunajam maksātnespējas likumam, kas iekļaus tā saukto nolikto atslēgu principu, bet neviens nerunā par to, kā tas atspoguļosies Latvijas ekonomikā un kādas tam būs sekas, neskaitot to, kā tas ietekmēs turpmāko fizisko personu kreditēšanu.
Nacionālās apvienības pārstāvji šo likumprojektu ir sasteiguši tik ļoti, ka tajā pieļautas ne tikai strukturālas un gramatiskas kļūdas, bet tas atsaucas uz likumu pantiem, kuri vairs nepastāv, kas būtiski ietekmēs tā ieviešanas praksi.
Sabiedrība ar šo jauno likumu tiek maldināta jau brīdī, kad deputāti informē, ka šāda veida prakse tiek lietota arī Eiropā, bet realitātē Latvija būs pirmā ES valsts, kas izmantos «noliktās atslēgas principu», deputāti atsaucas arī uz ASV praksi, kur it kā šo likumu izmanto, bet realitātē tas tiek lietots tikai 11 štatos. Deputāti sludina, ka ar likuma ieviešanu plāno palīdzēt ģimenēm, kas nonākušas grūtībās, bet kā ir realitātē?
Jaunais maksātnespējas likums paredz, ka pēc mājokļa pārdošanas tiek dzēstas visas parādnieka saistības, tas attiecas ne tikai uz hipotekāro kredītu, bet arī uz nodokļu parādiem, uzturlīdzekļu parādiem, uz nenodrošinātiem kredītiem un parādiem namu apsaimniekotājiem, kā arī galvojumiem. Vai kāds ir iedziļinājies, kādi zaudējumi radīsies pašai valstij? Kas maksās par parādnieku dzēstiem parādiem par komunālajiem pakalpojumiem, vai var kāds galvot, ka par to nemaksās pārējā sabiedrība, iedzīvotāji, kas nekavē? Vai zaudējumi, kas radīsies valsts budžetā dzēstu nodokļu, uzturlīdzekļu parādu dēļ, neietekmēs nodokļu likmes nākamajā gadā? Kā arī jautājums par galvojumiem, kas ietekmēs tikai to, ka bankas rūpīgāk izvērtēs, vai tos piešķirt vai ne, kas realitāte ietekmēs mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu un to turpmāko izaugsmi. Neviens nav iedziļinājies jautājumos, kas attiecas uz investoru piesaisti; ja jau parādniekam pie pirmajām grūtībām būs tik viegli atbrīvoties no savām parādsaistībām, vai Latvija būs interesanta ārvalstu investoriem, it īpaši zinot Skandināvijas valstu negatīvo nostāju pret parādniekiem?
Jautājums, kas maksās par kreditoru zaudējumiem? Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ir skaidrs, ka it īpaši pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā namu apsaimniekotāji, cels cenas. Vai šajā gadījumā zaudētāji būs bankas? Diez vai. Maksāsim mēs, patērētāji.
Ar šo likumu sabiedrībā tiek uzsvērts tikai tas, ka cietīs bankas, bet realitātē banka zaudēs daudz mazāk nekā citi kreditori, tai skaitā valsts. Jautājums rodas, kāds patiesībā ir mērķis šim jaunajam maksātnespējas procesam? Vai pašu deputātu nemaksāšanas sekas, vēlme atbrīvoties no savām parādsaistībām? Vai tas ir saistīts ar skaļākajiem maksātnespējas procesiem, kā «Latvijas Krājbanka»?
Pamatojums šiem apgalvojumiem ir šobrīd sagatavotais maksātnespējas process, kuru pārlasot jebkuram ar kaut nelielu juridisko izglītību ir skaidrs, ka tas ir nekvalitatīvs un nesakarīgs
Melānija