Kāda nesena pilnmēness pievakare TVNET lasītāja Gunāra dzīvē varēja būt liktenīga - viņa vadītā mašīna sadūrās ar stirnu. Gadījums nepatīkams, bet, par laimi, viss beidzās bez cilvēku upuriem un lieliem auto bojājumiem. Šoferis mēģināja sazvanīt atbildīgo policijas iecirkni, bet tas izdevās tikai pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem un garām sarunām ar ārkārtas dienestu pārstāvjiem... Viņš neizprot, vai tiešām operatoriem nav iespēju noteikt zvanītāja atrašanās vietu?
TVNET lasītājs Gunārs rakstīja par atgadījumu, pēc kura viņam radās vairāki jautājumi par Latvijas ārkārtas zvanu sistēmu.
«Dažas dienas pēc Jaunā gada svinībām pēcpusdienā braucu no Jēkabpils uz Rīgu pa Daugavas kreiso krastu. Tikko norimusi pirmā šā gada vētra. Pilnmēness. Sāk krēslot. Esmu mednieks un zinu, ka visi šie apstākļi ir labvēlīgi lielai meža dzīvnieku aktivitātei, tāpēc braucu lēnāk, nekā ir atļauts, un, būsim godīgi, ceļa apstākļi noteica satiksmes plūsmas ātrumu 70-80 km/h.
Vēl nebija nobraukts pusceļš, kad jau bija redzēti vairāk par desmit meža zvēriem, kas lika braukt vēl piesardzīgāk.
Taču piesardzība nelīdzēja, jo uzreiz aiz Jaunjelgavas notika sadursme ar stirnu. Pašiem viss kārtībā, dzelžus iztaisnos. Ieslēdzu avārijas gaismas, uzvilku vesti, paņēmu lukturi un telefonu un devos skatīties, kas ar dzīvnieku.
Spīdinot lukturi pa grāvi, zvanu 110, domādams, ka man nav ārkārtas situācija un nav vajadzības noslogot «ārkārtas» dienestu. Taču atbilde mani izbrīnīja: «112, ārkārtas dienests.» Nu labi.
Saku: «Notriecu stirnu uz Rīgas šosejas, apmēram 10 km aiz Jaunjelgavas, Rīgas virzienā.» Atbilde: «Kur ir Jaunjelgava?»
Man jau smīns sejā parādās, bet atbildu: «Tas ir apmēram pusceļš no Jēkabpils uz Rīgu, braucot pa Daugavas kreiso krastu.» Atbilde: «Labi, es jūs savienošu ar Jēkabpils ceļu policiju.» Es nepaspēju pat iebilst, kad mani savienoja ar Jēkabpili. Pastāstu, kas notika, uz ko saņēmu atbildi, ka tas ir Aizkraukles rajons un jāzvana uz turieni.
Paprātoju, ka rajonu iedalījums, manuprāt, vairs neeksistē, bet palūdzu savienot mani ar aizkraukliešiem. Uz ko atskanēja kārtējā interesantā atbilde: «Mēs nevaram savienot, jums vēlreiz jāzvana uz 112.» Zvanu vēlreiz, bet uz 110, cerībā, ka savienos uzreiz ar poličiem, bet nekā, atkal ārkārtas dienests. Lūdzu, lai savieno mani ar Aizkraukles Ceļu policiju, un mani laipni savieno ar aizkraukliešiem.
Bet šie man saka, ka tas ir Ogres rajons un ka jāzvana tiem. Atkal pārskrien man domas par reģionālo sadalījumu. Un tad aizkrauklietis sevi pielabo: «Ogrē vairs nav Ceļu policijas, tāpēc jums jāzvana uz Rīgas reģiona Ceļu policiju.» Es, jau apzinādamies, ka arī aizkrauklieši nevarēs mani savienot ar rīdziniekiem, tomēr pārjautāju, vai man atkal jāzvana 110, uz ko man atbildēja apstiprinoši.
Ar trešo reizi zvanot 110, mani 112 savienoja ar rīdziniekiem un negadījumu reģistrēja.
Pēc šīs neīsās čalošanas pa telefonu man raisās pārdomas par visu ārkārtas īso zvanu jēgu un atbildīgo iestāžu aprīkojumu.
1. Kāda jēga zvanīt uz 110, ja tāpat savieno ar 112? Vai tas pats ir, arī zvanot uz 113? Kāda jēga tad bija reklamēt šos papildu numurus «ātrs zvans, ātra palīdzība»?
2. Vai tiešām operatoriem nav ierīču/iespēju operatīvai zvanītāja vietas atrašanās noteikšanai?
3. Vai 112 pie klausules sēž pietiekami kompetenti operatori, ja nezina mūsu mazās valsts ģeogrāfiju? Vai arī kāpēc operatoriem nav kaut kāds maps.google ar reģionālo sadalījumu?
4. Kādēļ policijai nav iekārtas, ar ko zvanus pāradresēt savā starpā, lai nenoslogotu ārkārtas līniju?
Un kas notiktu, ja gadītos situācija, kad var pateikt tikai divus vārdus, jo ir izlādējies akumulators,
vai arī pēc kāda negadījuma tikai tik daudz spēka ir palicis, kā pateikt vienu frāzi?
Piebildīšu, ka pirms dažiem gadiem radiniekiem ASV ceļojuma laikā zīdainim «uzlēca» augsta temperatūra. Pēc sarunas ar 911 pārtrūka sakari (visa info bija izstāstīta, bet viņiem pieņemts nenolikt klausuli, līdz palīdzība ierodas), tad dažu minūšu laikā ieradās VUGD, lai sniegtu pirmo palīdzību, līdz ierodas mediķi. Viņi gadījās netālu, un, tā kā pārtrūka saruna, tad tika iesaistīti visi iespējamie resursi.»
Jaunās paaudzes telefonu specifika
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste, iepazinusies ar lasītāja situācijas aprakstu, TVNET skaidroja, ka kopumā sistēma, ka var zvanīt ne tikai uz 112, bet arī tieši operatīvajiem dienestiem uz īso numuru, strādā, bet minētā situācija var rasties, jo
jaunās paaudzes Smarthpone Android aparātiem rūpnieciski ir iestrādāts ārkārtas izsaukums uz numuru 112, līdz ar to numuru 110 tas nepazīst un automātiski savieno ar 112 dienestu.
Dažiem telefona aparātu modeļiem šo uzstādījumu var atslēgt.
Labāk zināt savu atrašanās vietu
Pašlaik mobilo sakaru operatori operatīvajiem dienestiem - VUGD, policijai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - nodrošina informāciju par zvanītāja atrašanās vietu ar šādu precizitāti: valsts lielākajās pilsētās no 500 m līdz 7 km, mazajās pilsētās un lauku apvidos atkarībā no mobilo sakaru torņu izvietojuma - no 15 km līdz 25 km.
Tā kā šī precizitāte ir nepietiekama, zvanītājam vienmēr tiek lūgts pēc iespējas precīzāk paskaidrot savu atrašanās vietu.
Dispečeriem ir jāzina sava reģiona apdzīvotās vietas, tomēr var arī kļūdīties. Sevišķi, ja nav precīza adrese, bet ceļa posms, kad grūti noteikt, kura policijas reģiona vai iecirkņa atbildības rajons tas ir. VUGD vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 zvanu centriem ir iespēja savienot zvanītāju ar jebkuru Valsts policijas vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta reģiona zvanu centru.
Gribuste apgalvoja, ka 112 dispečeri ir kompetenti un labi pārzina savu reģionu un VUGD struktūrvienību atbildības rajonu (tātad, kuras VUGD struktūrvienības nosūtīt uz konkrēto izsaukumu). Viņa gan piebilda, ka katram no operatīvajiem dienestiem ir savs reģionālais sadalījums, līdz ar to 112 dispečers var precīzi nezināt citu dienestu struktūrvienību teritoriju robežas. Problēmas var rasties arī tajā situācijā, ja cilvēks zvanot neprecīzi norāda savu atrašanās vietu vai arī atrodas vietā, kur mainās administratīvās robežas.
Var zvanīt gan uz 112, gan tiešajiem tālruņiem
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša TVNET skaidroja, ka 112 ir vienotais glābšanas tālrunis visā Eiropā -
vajadzības gadījumā 112 dispečeri var savienot ar jebkuru operatīvo dienestu (policiju, neatliekamo medicīnisko palīdzību, gāzes dienestu).
Līdzīgi kā lielākajā daļā Eiropas valstu papildus vienotajam glābšanas dienestu tālrunim 112 arī Latvijā ir tiešie operatīvo dienestu tālruņi (policija 110, neatliekamā medicīniskā palīdzība - 113, gāzes dienests - 114), ko cilvēki izmanto, ja ir skaidrs, kāds dienests ir nepieciešams (piemēram, dzīvībai bīstamas saslimšanas gadījumā nepieciešami mediķi - zvanot uz 113, izsaukums bez pāradresācijas nonāks līdz brigādei un tā varēs ātrāk doties palīgā).
Zvanot uz ārkārtas tālruni 113, izsaukumi pienāk Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centrā Rīgā un dienesta ietvaros zvani netiek pāradresēti.
Ja saruna pārtrūkst vai izsaucējs nezina/nespēj nosaukt notikuma vietu, dienesta dispečeri izmanto dažāda veida datorkartes un datubāzes, lai atrastu pacientu un varētu nosūtīt brigādi palīdzības sniegšanai.
Jauns palīgs izsaukuma vietas noskaidrošanai
Vēl viens pavisam jauns palīgs ātrās palīdzības dienesta mediķiem izsaukuma vietas noskaidrošanai ir mobilā aplikācija Health Point. Viedtālruņu īpašniekiem ir iespēja savos telefonos to lejuplādēt bez maksas.
Zvanot uz ārkārtas tālruni 113 no šīs aplikācijas, ātrās palīdzības dienesta dispečeriem līdz ar zvanu ienāks arī zvanītāja GPS koordinātes,
kas noteiktās situācijās var palīdzēt noskaidrot zvanītāja atrašanās vietu un paātrināt palīdzības ierašanos. Taču jāņem vērā, ka arī GPS datu precizitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem - interneta pieejamības, tīkla pārklājuma, tālruņa modeļa un operētājsistēmas u.c., tāpēc dispečeriem arī šis ir tikai viens no palīginstrumentiem izsaukuma vietas precizēšanai.
Diemžēl līdz šim Latvijā nav rasts valstisks risinājums, kas dotu iespēju operatīvajiem dienestiem līdz ar saņemto zvanu automātiski arī redzēt zvanītāja atrašanās vietu.
Mobilā aplikācija Health Point ir brīvi pieejama un bez maksas lejuplādējama viedtālruņos.
Ko piebilst policijā?
Bet Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Ilze Jurēvica TVNET vēl piebilda - ja zvanītājam uzreiz būtu izdevies sazvanīt tieši Valsts policijas palīdzības tālruni 110, tad šāda situācija nebūtu radusies, jo,
zvanot uz numuru 110, automātiski tiek noteikta aptuvena zvanītāja atrašanās vieta, pēc kuras zvans pienāk attiecīgā reģiona darbiniekiem.
Ja zvans nonāk pie nepareizā adresāta, tad parasti policisti uzklausa zvanītāju un paši sazvana attiecīgo reģionu, lai iedzīvotājam nebūtu vairākas reizes jāstāsta viens un tas pats. Šajā gadījumā tas netika izdarīts, tādēļ policija ar darbiniekiem pārrunās šo situāciju, lai līdzīgi gadījumi vairs neatkārtotos.
