Kādēļ jauniešiem, kuriem tēvi vai mātes nemaksā uzturlīdzekļus, valsts maksā viņu vietā tikai līdz 18 gadu vecumam? TVNET lasītājs Gatis norāda, ka līdzšinējās kārtības izraisītā naudas trūkuma dēļ jauniešiem var nākties pārtraukt mācības. Savukārt speciāliste skaidroja, ka normatīvajos aktos nav paredzēti izņēmuma gadījumi, kad, bērnam sasniedzot pilngadību, iesniedzējam tiktu turpināta uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem.
TVNET lasītājs Gatis rakstīja: «Kādēļ jauniešiem, kuriem tēvi (mātes) nemaksā uzturlīdzekļus, valsts maksā viņu vietā tikai līdz 18 gadu vecumam, bet tēviem (mātēm), kuri uzturlīdzekļus maksā labprātīgi, tas jādara līdz 21 gada vecumam, ja bērns mācās?
Sanāk, ja māte (tēvs) nespēj viens nodrošināt mācības vidusskolā apmēram gadu, tad bērnam jāpārtrauc mācības, un kur kaut vai valsts iestādē ņem darbiniekus ar pamata izglītību?
Vai tā ir vienlīdzība pret bērniem, kuriem tēvi (mātes) maksā uzturlīdzekļus labprātīgi, un tiem, kuriem maksā valsts?»
Ko atbild speciālisti?
Savukārt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Administratīvās nodaļas vadītāja Margita Gaile TVNET skaidroja, ka saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu, ja bērns, par kuru veic uzturlīdzekļu izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, sasniedzis pilngadību, fonda administrācija izbeidz uzturlīdzekļu izmaksu.
Normatīvajos aktos nav paredzēti izņēmuma gadījumi, kad, bērnam sasniedzot pilngadību, iesniedzējam tiktu turpināta uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem.
Līdz ar to izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek veiktas tikai līdz brīdim, kad bērns kļuvis pilngadīgs, neatkarīgi no tā, vai bērns turpina mācības.
Jautājums par uzturlīdzekļu izmaksu bērniem līdz 19 gadu vecumam, ja viņi turpina izglītošanos, jau ir ticis izskatīts iepriekš, un 2009.gada jūnijā Ministru kabineta komiteja neatbalstīja izmaiņas, kuru īstenošanai nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi, kas paredzēja arī maksāt uzturlīdzekļus bērniem līdz 19 gadu vecumam.
Savukārt Civillikums, kas noteic vecāku pienākumu uzturēt bērnu, neaprobežo šo pienākumu ar bērna pilngadības vai jebkāda cita vecuma sasniegšanu.
Vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt,
tomēr nespējai sevi apgādāt jābūt objektīvi pamatotai, piemēram, bērns turpina mācības.
Vienlaikus Krimināllikumā ir noteikta kriminālatbildība par izvairīšanos no uzturēšanas, kas nosaka, ka par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām personām, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Līdz ar to persona, kuras aprūpē ir bērns un kura nesaņem uzturlīdzekļus no bērna vecāka, var vērsties tiesībsargājošā iestādē ar pieteikumu par kriminālprocesa sākšanu.
