Vīrieša izmisums: pēc šķiršanās viņa dzīve kļūst par murgu

Lasītājs rakstīja: "Tiesībsargs sacīja, ka, apmeklējot 21 no nepilnām 30 bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēm, secināts, ka bērnu likteņi tajās tiek sagrauti un viņu dzīves perspektīva tiek veidota traģiska un bezcerīga. Vai viņš tiešām cerēja uz ko vairāk? Bāriņtiesas, kuru būtība ir rūpēties, uztraukties par šo bērnu likteņiem, ir vienaldzīgas, jo tur neko nevar nopelnīt. Pastāstīšu savu pieredzi, "sadarbojoties" ar sava novada bāriņtiesu, cik saprotu pēc dzirdētā presē, problēmas ar bāriņtiesu darbu ir visā valstī.

Mēs ar sievu šķīrāmies, sieva pārcēlās uz citu dzīvesvietu un gribēja ņemt līdzi bērnus, es gribēju, lai bērni paliek pie manis. Sieva prasīja, lai bērni pārceļas pie viņas un ar mani var tikties katras otrās nedēļas nogalē. Es prasīju, lai bērni paliek dzīvot pie manis, un es nekādā veidā neierobežošu bērniem iespēju tikties ar mammu. Tiesa pieprasīja novada bāriņtiesas atzinumu. Gājām pie psihologa, psihologs konstatēja, ka jaunākais bērns grib dzīvot pie manis, bet vecākie grib pārcelties pie mammas. Vecākais bērns iebilda, paskaidrojot, ka psihologs viņu neesot pareizi sapratis, un uzrakstīja iesniegumu tiesai un novada bāriņtiesai, ka viņš grib palikt dzīvot pie manis.

Novada bāriņtiesa pieņēma lēmumu, ka visiem bērniem jāpārceļas uz dzīvi pie mammas,

bērni pie manis var braukt tikai katras otrās nedēļas nogalē, pārējā laikā pēc vienošanās ar mammu. Novada bāriņtiesa ignorēja bērnu pausto viedokli un citus faktus, kas apliecināja bērnu mammas slikto, nevīžīgo attieksmi pret bērniem, ieskaitot to, ka mamma bērniem tika pirkusi alu un bērns, atrodoties pie viņas, piedzērās. Kad iebildu bāriņtiesā, ka viņu lēmums ir pretrunā ar bērnu gribu un tā nav bērnu vēlme ar mani tikties tikai vienu reizi divās nedēļās, jo mamma biežāk nelaidīs, bāriņtiesa mūs nosūtīja pie psiholoģes. Bāriņtiesa paskaidroja, ka psiholoģe mums palīdzēs vienoties par tikšanās laikiem ar bērniem ārpus bāriņtiesas lemtās vienas reizes divās nedēļās.

Regulāri apmeklēju psiholoģi cerībā, ka viņa varēs rast risinājumu problēmai un pārliecinās mammu, lai bērnus pie manis laistu biežāk, bet rezultāta nebija.

Bet kārtējā tiesas sēdē novada bāriņtiesas vadītāja iesniedza neparakstītu psiholoģes atzinumu, apgalvojot, ka parakstīts būšot vēlāk, kurā pāris teikumos bija rakstīts, ka bērnu interesēs ir saglabāt ikdienas aprūpi pie mammas, neaprakstot nevienu izpētes metodi.

Es pie psiholoģes gāju pēc palīdzības, jo bērnu mamma neatļāva bērniem tikties ar mani, bet novada bāriņtiesa bija lēmusi, ka bērniem jāpārceļas uz dzīvi pie mammas. Bērni ar psiholoģi nebija runājuši, kā viņa varēja zināt, kas ir bērnu interesēs?

Vecākais bērns ignorēja bāriņtiesas lēmumu un nepārcēlās uz dzīvi pie mammas, bet palika dzīvot pie manis.

Tā kā psiholoģes atzinums bija pretrunā ar visām ētikas un psiholoģijas normām, uzrakstīju divus iesniegumus Latvijas Profesionālo psihologu asociācijai, atbildi nesagaidīju, jo arī šajā iestādē visiem ir uzspļaut bērnu interesēm.

Tā kā bāriņtiesu darbību uzraugošā iestāde ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), vērsos tajā, jo uzskatīju, ka bāriņtiesa rīkojusies pretēji bērnu tiesību aizsardzības likumam, pretēji bāriņtiesu likumam un pretēji bērnu vēlmēm un vajadzībām. VBTAI atbildēja, ka bāriņtiesas darbā ir konstatējusi daudz likuma pārkāpumu un esot nosūtījusi bāriņtiesai metodiskos norādījumus.

Pamatojoties uz VBTAI vēstuli, vērsos novada pašvaldībā ar lūgumu nomainīt novada bāriņtiesas pārstāvi tiesā, jo bāriņtiesas vadītāja tiesā nepārstāv bērnu intereses un ignorē VBTAI vēstulē konstatētos faktus, un turpina pārkāpt likumu.

Ak vai, pašvaldība ir maza un gan deputāti, gan pašvaldībā strādājošie ir saistīti ar radnieciskajām vai vienkārši draudzības saitēm, mans lūgums tika noraidīts kā nepamatots.

Centos apstrīdēt pašvaldības lēmumu administratīvajā apgabaltiesā, prasība tika noraidīta kā nepamatota.

Iesniedzu iesniegumu novada pašvaldībā ar lūgumu izdeklarēt bijušo sievu, atbilde bija noraidoša, jo bērni esot deklarēti pie manis un viņiem neesot pamata viņu izdeklarēt. Cerība tikt vaļā no novada bāriņtiesas izgaisa, jo tiesa pieaicina tās pašvaldības bāriņtiesu, kurā deklarēta bijusī sieva. Es pats viņu elektroniski izdeklarēt nevaru.

Rajona tiesa piekrita vecāko bērnu uzaicināt uz tiesu, kaut pret to iebilda gan bāriņtiesa, gan mamma.

Tiesa pārliecinājās, ka viņš grib dzīvot pie manis, un pretēji lēmumam lēma par labu bērna vēlmēm.

Jaunākā bērna viedoklis, ka viņš grib dzīvot pie manis, tika ignorēts.

Notika vairākas tiesas gan rajona tiesā, gan apgabaltiesā, tiesa ignorēja visus pierādījumus, kas bija pretrunā ar novada bāriņtiesas liecībām un savāktajiem pierādījumiem, un nolēma, ka jaunākajiem bērniem jādzīvo pie mammas.

Bet ar to viss nebeidzās.

Mamma jaunākajiem bērniem dažādi centās ierobežot tikšanās iespējas ar mani,

lai tikai bērni pie manis nebrauktu arī tiesas noteiktajā kārtībā, vienu reizi divās nedēļās. Līdz pie mammas dzīvojošais vecākais bērns paziņoja, ka grib pārcelties atpakaļ pie manis. Liku bērnam padomāt par savu lēmumu, jo mammas nostāja man bija zināma, un, ja viņš grib dzīvot pie manis, būs viņam pašam jāiet uz tiesu un jāaizstāv savs viedoklis. Bērns mēneša laikā savas domas nemainīja, vērsos tiesā ar iesniegumu par bērna dzīvesvietas noteikšanu pie manis, vēlāk arī ar lūgumu jaunākā bērna dzīvesvietas noteikšanai pie manis, jo viņam draudēja palikšana uz otru gadu un bērnu mamma man neatļāva palīdzēt viņam mācībās. Mamma bērnus nelaida pie manis un pat iesaistīja skolu, lai tā noliedz man iet uz pagarināto grupu, kuru biju sācis regulāri apmeklēt, lai palīdzētu bērnam apgūt skolā uzdoto vielu.

Tiesa atkal pieaicināja novada bāriņtiesu, lai noskaidrotu bērnu viedokli, ignorējot manus iebildumus, ka novada bāriņtiesai nav vēlēšanās aizstāvēt bērnu intereses, bet tā ar visiem līdzekļiem, arī nelikumīgiem, atbalsta mammas vēlmes. Tiesa noraidīja manu lūgumu piesaistīt citu bāriņtiesu, kuras teritorijā faktiski dzīvo mamma un jaunākie bērni, jo likumā ir teikts, ka jāpiesaista tā bāriņtiesa, kur vecāki deklarēti. Tiesa arī ignorēja manu lūgumu piesaistīt VBTAI bērnu interešu pārstāvniecībai tiesā.

Novada bāriņtiesa lēma, ka bērniem jāpaliek dzīvot pie mammas, pat nenoskaidrojot bērnu viedokļus, balstoties uz skolas psiholoģes atzinumu.

Skolas psiholoģes atzinums tika uzrakstīts bez bērnu izpētes un nebija vērtējams kā atzinums, ko konstatēja VBTAI un Izglītības kvalitātes dienests. Izglītības kvalitātes dienests arī konstatēja, ka šīs psiholoģes izglītība neatbilst tam, lai strādātu skolā par psiholoģi. Turklāt psiholoģe joprojām turpina strādāt šajā skolā.

VBTAI arī šoreiz rakstīja, ka novada bāriņtiesas darbā ir konstatēti vairāki būtiski pārkāpumi,

par ko viņi novada bāriņtiesai ir nosūtījuši metodiskos norādījumus, bet viņi neesot tiesīgi iejaukties bāriņtiesas darbā.

Tiesa nepiekrīt uzaicināt bērnu uz tiesu, lai uzklausītu viņa viedokli, pie kura no vecākiem viņš grib dzīvot. Tiesa balstās uz novada bāriņtiesas atzinumu, kur lemts, ka bērniem jāpaliek dzīvot pie mammas.

Tiesas procesa laikā jaunākais bērns palika uz otru gadu, jo es nekādi nevarēju viņam palīdzēt mācībās. Otru reizi mācoties tajā pašā klasē, sekmes ir mazliet labākas, bet tāpat ir ļoti daudz aizrādījumu no skolas par nesagatavošanos mācībām.

Rajona tiesa lemj, ka bērniem jāpaliek dzīvot pie mammas, ignorējot vidējā bērna vēlmi dzīvot pie manis un neuzskatot, ka mammas bezatbildības rezultātā jaunākais bērns ir palicis uz otru gadu.

Vērsos apgabaltiesā, notika 1. tiesas sēde, kur atkal tiesāja tie paši tiesneši, kas tiesāja iepriekšējā reizē, lūdzu šo tiesnešu noraidījumu, jo uzskatīju, ka viņu vainas pēc ir tāda situācija, ka jātiesājas atkal un jaunākais bērns ir palicis uz otru gadu. Mans pieteikums tika noraidīts kā nepamatots.

Lūdzu tiesai, lai uzaicina uz tiesu bērnu un pati tiesa noskaidro bērna viedokli, jo novada bāriņtiesu neinteresē bērna viedoklis. Tiesa manu lūgumu noraidīja un uzdeva novada bāriņtiesai atkārtoti noskaidrot bērna viedokli, pamatojot, ka no iepriekšējās reizes ir pagājis daudz laika un varbūt bērns savu viedokli ir mainījis.

Secinājumi

Bāriņtiesas ievēl pašvaldības, algu maksā pašvaldības, prasības bāriņtiesu darbiniekiem ir minimālas. Bāriņtiesās parasti strādā deputāti vai viņu radinieki.

Kontrolējošā iestāde VBTAI, kura drīkst kontrolēt un mācīt, nevar ietekmēt bāriņtiesu lēmumus.

Bāriņtiesa var pārkāpt likumu, kontrolējošā iestāde (VBTAI) var tikai pamācīt.

Bāriņtiesai jāatskaitās tikai pašvaldības deputātiem, kas ir tiešie darba devēji, un jāaizstāv viņu intereses.

Nepārtraukti dzird, ka psihologiem arvien tiek paaugstinātas pilnvaras un pienākumi, bet psiholoģijas likums nav pieņemts, jo psihologiem tāds nav vajadzīgs. Ja būs likums, tad psihologam par paviršu, nolaidīgu darbu var nākties atbildēt likuma priekšā. Pašlaik psihologu atzinumiem tiek piešķirta pārvērtēti liela nozīme, bet atbildības no psihologu puses nekādas.

Tiesas tiek kontrolētas un ķidātas, varbūt pat pārlieku daudz, kāpēc tām jāiedziļinās lietu būtībā, jāizdomā kas jauns, ja ir bāriņtiesu lēmumi, kuros viss jau ir nolemts, atliek vienīgi atsaukties uz bāriņtiesas lēmumu un lieta izlemta, ja kas, vainīga bāriņtiesa. Muļķīga bija VBTAI pamācība, ka bāriņtiesas atzinumu tiesa vērtē tāpat kā citus pierādījumus, jo tiesa, pamatojoties uz bāriņtiesu atzinumiem, raksta spriedumus.

Arī es esmu spiests vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo Latvijā sastopamais nihilisms no valsts iestāžu un amatpersonu puses ir neaprakstāms.

Kamēr notiek tiesāšanās, es varu mazliet biežāk tikties ar bērniem, mamma laikam mazliet baidās pilnīgi noliegt manu un bērnu satikšanos, žēl, ka manas tikšanās reizes iznāk tik dārgas, jāmaksā tiesu izdevumi un advokātu pakalpojumi. Lai tiktu līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai, obligāti jāiziet visas Latvijas tiesas."

Ko atbild bāriņtiesā?

Savukārt novada bāriņtiesas priekšsēdētāja, iepazinusies ar lasītāja sniegto informāciju, TVNET norādīja - tā kā šajā vecāku strīdā ir iesaistīti nepilngadīgi bērni un joprojām notiek tiesvedība lietā, tad, pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 71. panta pirmo daļu, kas nosaka, ka informācija, kuru par bērnu ieguvis bērnu aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības vai citas iestādes darbinieks vai valsts vai pašvaldības institūcijas darbinieks, pildot amata pienākumus, ir konfidenciāla, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas, bāriņtiesa nesniegs informāciju un atturēsies no komentāriem.

Savukārt minētā panta piektā daļa nosaka, ka par informācijas neatļautu izmantošanu vai izplatīšanu vainīgās personas saucamas pie disciplinārās atbildības vai citas likumā noteiktās atbildības.

Vienlaikus bāriņtiesa vērsa uzmanību, ka šajā vēstulē ir sniegta vienpusēja informācija par esošo situāciju.

Bērnu tēvs sniedzis nepatiesu un sagrozītu sev vēlamu informāciju. Vecāku strīdi par bērna dzīves vietu un aizgādību ir ļoti sarežģīti un komplicēti.

Bāriņtiesa arī norādīja, ka tās lēmumi ir koleģiāli lēmumi, kuri tiek pieņemti vismaz triju locekļu sastāvā, un līdz ar to vienas personas darbība nav noteicoša bāriņtiesas lēmuma pieņemšanā.

Par šo gadījumu lūdzām arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas komentāru. Inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko skaidroja, ka saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 5. panta pirmajā daļā noteikto inspekcija uzrauga bāriņtiesu darbu un sniedz tām metodisko palīdzību.

Savukārt saskaņā ar minētā likuma 13. panta trešo daļu pašvaldībai ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, ja to lūdz VBTAI. No minētā izriet, ka inspekcija var veikt pārbaudi bāriņtiesu lietvedībā esošajās lietās un sniegt bāriņtiesām ieteikumus darba uzlabošanai.

Vienlaikus gadījumos, kad pārkāpumi ir atkārtoti vai arī ļoti būtiski, inspekcija var lūgt pašvaldībai izvērtēt amatpersonu atbilstību ieņemamajam amatam vai arī lūgt atstādināt no amata pienākumu pildīšanas līdz apstākļu noskaidrošanai.

Papildus viņa paskaidroja, ka

lietas, kurās vecāki šķiroties nevar vienoties par bērnu turpmāko aizgādību un saskarsmi, ir ļoti komplicētas un bērnam jebkurā gadījumā emocionāli traumējošas,

jo izjūk bērna ierastais ģimenes un dzīves modelis, kas bērna pilnvērtīgai attīstībai ir ļoti būtisks aspekts. Turklāt pats par sevi bāriņtiesas lēmums šajās lietās ir atzinums, kas neko negroza, neatceļ un nenodibina.

Bāriņtiesas lēmums šajās lietās kalpo kā viens no pierādījumiem tiesā, un tiesas pienākums ir savā spriedumā norādīt, kādēļ tā vienam pierādījumam dod priekšroku salīdzinājumā ar citiem pierādījumiem. Pēc bāriņtiesas atzinuma pieņemšanas līdz brīdim, kamēr tiesa strīdus lietu sāk skatīt sēdē, var paiet zināms laiks, līdz ar to situācija bērna dzīvē var mainīties, kā arī var mainīties situācijas arī vecāku dzīvē, līdz ar to vecākiem ir tiesības tiesā iesniegt vēl papildu materiālus lietas izlemšanai atbilstoši bērna labākajām interesēm.