Ielu tirgotāji jauno kārtību ielu tirdzniecības atļauju saņemšanai Rīgā sauc par ārprātu. Vairāki portāla TVNET lasītāji norāda, ka tagad, lai saņemtu atļauju, jāpiedzīvo «šovs ar vilku bariem vairāku diennakšu garumā». Savukārt pašvaldībā skaidro, ka ažiotāžu izraisa paši tirgotāji, jo vēlas sev iegūt labākas tirdzniecības vietas.
Papildināts Rīgas domes komentārs
TVNET lasītājs rakstīja: «Rīgas Ziemeļu rajona Pašvaldības ekonomikas attīstības un projektu nodaļa jau vairāku gadu garumā nevar sakārtot civilizētu ielu tirdzniecības atļauju noformēšanas un izsniegšanas kārtību!
Rodas iespaids, ka mērķtiecīgi tiek iznīcināta jebkura iespēja pašam tirgot paša izaudzēto produkciju.
Lai iegūtu atļaujas šim gadam, tiek sarīkots dzīvās rindas «izrādes šovs» ar vilku bara likumiem vairāku diennakšu garumā katru ceturksni.
Tas ir četras reizes gadā! Rindā jāstāv visu gada gājumu cilvēkiem un pat invalīdiem.
Uz otru š.g. ceturksni sāka pieņemt pieteikumus 2.martā. Rinda jau sāka veidoties no 27.februāra agra rīta!»
Ko atbild pašvaldībā?
Savukārt Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Ekonomikas attīstības un projektu nodaļas vadītāja Sandra Puķīte TVNET skaidroja, ka iedzīvotāju rinda pie izpilddirekcijas izveidojusies tāpēc, ka no marta tiek pieņemti iesniegumi par tirdzniecību, kas sāksies aprīlī.
Tā kā tirdzniecības vietu skaits izpilddirekcijas administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 400, tad arī tirgotāju pieplūdums ir liels.
Ažiotāžu diemžēl izraisa paši tirgotāji, jo vēlas sev iegūt labākas tirdzniecības vietas.
Izpilddirekcija kopā ar tirgotājiem, uzklausot viņu priekšlikumus, risinās problēmu, lai pilnveidotu tirdzniecības atļauju izsniegšanas kārtību un atvieglotu to saņemšanu.
Noslēgumā viņa atgādināja, ka pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas ir izveidotas ar mērķi radīt iespēju iedzīvotājiem realizēt pašu izaudzētu produkciju un tādā veidā gūt papildu ienākumus.
Bet Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Uģis Vidauskis saistībā ar publikāciju par atļauju izsniegšanu trešdien vēlējās papildināt Puķītes teikto.
«No tirgotāju puses pārmest pašvaldībai šādas kārtības ieviešanu nav īsti korekti, jo tas tika darīts pašu tirgotāju interesēs.
Pašvaldībai būtu vieglāk atgriezties pie vecās kārtības – izsniegt atļauju uz gadu un vairs nelikties zinis.
Iepriekšējo kārtību īpaši bija iecienījuši negodprātīgie tirgotāji, kuri dažādā veidā pārpirktu preci (piemēram, nakts tirgū) uzdeva par savu.
Viņiem, atšķirībā no daudziem pensionāriem, kas ir šīs tirgotāju kategorijas pamatmasa, nav problēma uzreiz samaksāt visu nodevu par tirdzniecības vietu. Savukārt pašreizējā kārtība dod iespēju tirgotājam izvēlēties – iespējams, viņam šī atļauja uz gadu nemaz nav nepieciešama, īpaši ja viņš tirgo sezonas preces, kā dārzeņus, augļus u.tml. Līdz ar to arī nodeva ir mazāka, kā arī palielinās iespēja tikt pie vēlamās tirdzniecības vietas. Protams, katram garantēt ierasto, ērto tirgošanās vietu pašvaldība nevar.
Ieviest modernāku, piemēram, elektronisku pieteikšanās sistēmu liedz tirgotāju specifiskais kontingents, kas pamatā ir godājama vecuma cilvēki, kuri slikti orientējas informācijas tehnoloģijās
un tādējādi atkal tiktu nolikti nevienlīdzīgā situācijā ar tādiem, kuri šīs tehnoloģijas pārvalda labi.»
Vidauskis arī piebilda, ka pašvaldība iespēju robežās cenšas cīnīties pret negodprātīgajiem tirgotājiem. Aizdomu gadījumā pašvaldības speciālisti dodas pie tirgotāja uz viņa dzīves vietu un lūdz parādīt savas produkcijas audzēšanas vietu vai pašu produkciju. Visvairāk tas attiecas uz ziedu tirgotājiem. Ja pārdevējs to nespēj izdarīt vai sniegt saprotamu izskaidrojumu, viņam tirdzniecības atļaujas turpmāka izsniegšana var tikt liegta. Pagājušajā gadā pašvaldība veica apmēram 60 šāda veida pārbaudes.
Pensionārei ierastā tirdzniecības vieta iet gar degunu
Ar TVNET sazinājās arī pensionāre Vija, kas pa vasarām savā dārzā netālu no Cēsīm audzē dārzā dažādus augļus un dārzeņus tirgošanai. Viņa godīgi reģistrējusi savu saimniecību un jau daudzus gadus savu produkciju ved tirgot «uz Teikas stūra savām kundēm». Katru gadu pavasarī Rīgā, sava rajona izpilddirekcijā Rūpniecības ielā, Vija pirka atļauju tirgoties uz konkrēta «galda» tām dažām tirgus dienām mēnesī, cik nu viņa uz Rīgu atbrauc patirgoties ar sezonas dārzeņiem un garšaugiem. Taču viņa novērojusi, ka
šogad jaunā sistēma cilvēkus padarījusi teju par zvēriem, jo tirgošanās atļaujas var izņemt tikai pāris mēnešiem un katram periodam rindas jāizstāv no jauna.
Vija noteiktajā datumā devusies pieteikt tirgošanās laikus, taču pretēji citiem gadiem tur priekšā bariem cilvēku, kas agresīvi noskaņoti, lamājušies dažādiem vārdiem un dažbrīd pat grūstījušies.
Pēc sarunām tapis skaidrs, ka
daudzi stāvējuši rindā uz maiņām jau kopš iepriekšējās piektdienas, lai izpirktu labākās vietas un galdiņus.
Vairums no tiem bijuši pārdevēji, kas tirgo ievestos dārzeņus.
Strīdi bijuši par to, vai ievērot šo rindas kārtību, vai tomēr godīgāka būtu sistēma, ka tiek veidota jauna rinda «trieciena» kārtībā, jo ir jauna diena, jauna pieteikšanās. Tad izdalīti kārtas numuriņi: veiklākajiem, jaunākajiem - sākumgalā, bet Vijai ticis 70. numurs. Apkalpošana un reģistrēšana, lai gan laipna un precīza, vilkusies lēni. Tā kā citus gadus šāda sistēma nav bijusi un arī skaidrojumu par jauno kārtību nav bijis, cik ilgu laiku tas aizņems, tad pensionāre bija spiesta doties prom, jo nebija rēķinājusies, ka vajadzēs ņemt līdzi arī zāles, kas noteiktos laikos jālieto.
Kad vēlā pēcpusdienā kundze atgriezās izpilddirekcijā, uz savu kārtu joprojām bija jāgaida kāda stunda.
Viss gan beidzies labi - pieņemti visi, kam izsniegti numuri, arī pēc darba laika. Taču gadiem ierastā vieta pie «Teikas krusta» bijusi gar degunu un piešķirts vairs tikai kāds atlikušais galdiņš kaut kur kādā stāvlaukumā pie Mēbeļu nama...
Tirgotāji norāda, ka iepriekšējos gados tādas tirgotāju rindas un plēšanās nebija, jo
pirms tam pavasarī varēja sev vēlamās tirgus dienas nopirkt visai sezonai, līdz pašam rudenim.
