Murgaina nakts slimnīcā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Pēc TVNET rakstiem saistībā ar bērnu vecāku piedzīvoto slimnīcā mums atrakstīja vairāki lasītāji, vēloties pastāstīt par savu pieredzi ar slimiem bērniem. Lasītāja Viktorija slimnīcā piedzīvojusi murgainu nakti.

TVNET lasītāja Viktorija rakstīja: «Gribēju padalīties ar savu stāstiņu, kā mums gāja slimnīcā.

Ierodoties naktī, bija ļoti daudz cilvēku, ilgi vajadzēja gaidīt. Manam bērniņam vēl nebija gadiņš, baroju ar krūti. Bija liela temperatūra, krampji un vemšana. Atbraucām ar ātrās palīdzības mašīnu.

Mūs gribēja ielikt atsevišķā istabiņā, bet, kad iegājām iekšā, izrādījās - tur jau gulēja kāds no personāla.

Tad mani ar bērnu aizveda uz istabiņu, kur gulēja vīrietis ar mazu meitenīti, it kā vienīgā palāta.

Mazais ļoti raudāja, kad mēs viņus pamodinājām, jo pirms tam mums mēģināja trīs reizes ielikt katetru rokā. Bērnu turēja trīs cilvēki, un es beigās biju vainīga, ka nepalīdzēju pieturēt kājas. Katetru mums lika vīrietis, kurš vispār nevarēja trāpīt adatu. Es biju šokā! Beigās viņš man uzbļāva, ka es neskatos uz bērnu, neturu vati, kur riktīgi tek asinis...

Bet tas ir atsevišķs stāsts, tur jāstrādā tādiem cilvēkiem, kas prot apieties ar bērniem.

Man vajadzēja barot mazo ar krūti, centos kaut kā piesegties un klusi pabarot.

Runājot par to, ka maksas palātu nebija, tas tiešām tā bija. Mana bērna tēvu neielaida iekšā, jo slimnīcā pie bērna var palikt tikai viens no vecākiem.

Bet ir ļoti grūti svešā vietā ar bērnu rokās, jāskatās katetrs, nolikt bērnu nevar, jo viņš neguļ, tikai skaļi raud un cenšas noņemt katetru.

Turklāt jāguļ kopā ar svešiem mazā istabiņā.

Jūs laikam varat iedomāties, kāda man bija nakts. Turot mazo rokās, jāskatās, lai katetrs visu laiku tek, jātur bērna roka tā, lai pilina visu laiku, pati nekur nevaru iziet, jo vienkārši nevarēju uzticēt citiem bērnu pēc katetra likšanas.

Tad, paldies Dievam, bērna tēvs kaut kā tika pie mums, tas bija no rīta. Viņš atveda man dzert, paēst, mazajam drēbes un citas lietas. Slimnīcā mums uztaisīja analīzes, neko neatrada, un mēs aizbraucām uz mājām! Bijām slimnīcā divas dienas. Bet tā bija murgaina nakts.

Es domāju, ka neesmu vienīgā ar tādu stāstiņu.

Bet tagad viss ir kārtībā, augam lieli un veseli.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu