Cik lielu summu tiesu izpildītājam ir tiesības noņemt? Vai viņš drīkst aiztikt bērnu naudu? Šādi jautājumi radušies kādai TVNET lasītājai, kuras draudzeni šokējusi internetbankā ieraudzītā aina. TVNET noskaidroja, ka praksē nav iespējams pilnībā novērst situācijas, kad, vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādēs, cita starpā tiek apķīlātas arī tādas naudas summas, uz kurām piedziņa nedrīkst tikt vērsta.
TVNET lasītāja rakstīja: «Man ir liels izbrīns par valsts likumiem. Manai draudzenei ir pieci bērni. Viss bija labi. Iztika un dzīvoja labi. Te kādu dienu draudzene iegāja internetbankā, lai uztaisītu bankas izdruku. Viņa bija nepatīkami pārsteigta.
Kontā bija 335 eiro. Viņa zvanīja bankai, kur saņēma atbildi, ka konts ir bloķēts. To bloķēja tiesu izpildītājs. Tagad viņa nevar neko.
Jautājums, vai tiešām valstī bērni nav nekas? Kā draudzenei tagad izdzīvot?
Cik lielu summu tiesu izpildītājiem ir tiesības noņemt?
Un vai vispār ir tiesības no bērnu naudas kaut ko ņemt? Tā taču ir bērnu nauda!»
Savukārt Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas preses sekretāre Ksenija Vītola TVNET skaidroja, ka Civilprocesa likuma 596. pantā ir uzskaitītas summas, uz kurām nevar vērst piedziņu. Proti, atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam piedziņu nevar vērst uz:
1) atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
2) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
3) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
4) sociālās palīdzības pabalstiem;
5) bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.
Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 3. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu ģimenes valsts pabalsts un bērna kopšanas pabalsts ir valsts sociālo pabalstu veidi, un tādējādi uz tiem nedrīkst tikt vērsta piedziņa.
Vienlaikus viņa norādīja, ka praksē objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pilnībā novērst situācijas, kad, vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādēs, cita starpā tiek apķīlātas arī tādas naudas summas, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likuma normām piedziņa nedrīkst tikt vērsta.
Precīza informācija par parādnieka kredītiestādes kontā esošo naudas līdzekļu izcelsmi, kā arī par parādnieka apgādībā esošo personu skaitu ir zināma vienīgi pašam parādniekam.
Līdz ar to šādas situācijas būtu iespējams novērst, ja parādnieks laicīgi zvērinātam tiesu izpildītajam iesniegtu minēto informāciju.
Diemžēl praksē nereti veidojas situācijas, kurās parādnieki ne vien neinteresējas par savas izpildu lietas gaitu, bet pat izvairās no jebkādiem kontaktiem ar zvērinātu tiesu izpildītāju.
Sprieduma izpildes procesa ietvaros ir būtiska procesa dalībnieku aktīva līdzdarbība savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai.
Vēstulē norādītā problēma risināma, sadarbojoties zvērinātam tiesu izpildītājam un parādniekam.
Proti, gadījumā, ja parādnieks nav laikus paziņojis zvērinātam tiesu izpildītājam par saviem ienākumu veidiem un, izpildot zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu, kredītiestāde ir apķīlājusi arī tādas summas, uz kurām piedziņa nav vēršama, parādniekam būtu nekavējoties jāsazinās ar konkrēto tiesu izpildītāju, lai sniegtu precīzu informāciju gan par naudas summām, kādas konkrētā kredītiestādes kontā tiek ieskaitītas, gan par parādnieka apgādībā esošajām personām un risinātu izveidojušos situāciju.
