Kāda TVNET lasītāja Gaiļezera slimnīcā nesen piedzīvoju situāciju, kas izraisījusi pamatīgu šoku. Viņa saskārusies ar nepieņemamu personāla attieksmi.
Divas «fūrijas» pārbaida slimnīcas maksas pacientes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lasītāja rakstīja: «Pašlaik atrodos Gaiļezera slimnīcā un tikko piedzīvoju situāciju, kas manī izraisīja pamatīgu šoku. Esam divas pacientes, kurām veiktas maksas operācijas aptuveni 800 EUR vērtībā. Pēc operācijas mana istabas biedrene nejutās labi. Viņai bija paaugstināta temperatūra, slikta dūša, piedevām izkrita tampons no operācijas vietas.
Viņa aizgāja līdz medmāsu galdam, taču tai brīdī neviena tur nebija. Tad viņa nospieda personāla izsaukšanas pogu, kā bija ieteicis sanitārs, ja gadījumā ir nepieciešama palīdzība. Pēc brītiņa no sazināšanās iekārtas atskanēja apdullinošs troksnis - kāda balss kaut ko kliedza, bet saprast neko nevarēja.
Vēl pēc brīža palātā iedrāzās divas jaunas un stipri apaļīgas fūrijas un neapmierinātā un paaugstinātā tonī noprasīja, kas par lietu.
Kad mana istabas biedrene izstāstīja savas problēmas, sekoja tāda pati neapmierināta atbilde - vai tad nevarot paiet, jo zvanīt drīkstot tikai tad, ja nestaigā.
Kas attiecas uz pacientes sūdzībām, tad viņas nezinot un neko darīt nevarot. Tamponus viņas neliekot un ārsta tagad neesot. Tad mēs tomēr uzstājām: ja pašas neko nezina un nevar darīt, lai tomēr pameklē kādu, kas kaut ko zina un var.
Vēl mana kaimiņiene jautāja, vai nevar dabūt pretsāpju zāles, uz ko atkal sekoja atbilde, ka viņas nav ārsts un dot nevar. Vēl pēc laiciņa ienāca kaut kāds vīrietis (iespējams, dežūrārsts) un arī nelaipni noprasīja - kas noticis.
Noklausījies jau minēto stāstu, noprasīja: «Vai asiņo? Ja nē - nekas nav jādara» - un, pat nepaskatījies operēto vietu, aizgāja. Palikām abas ar vaļā mutēm...
Protams, ne viss personāls bija tāds. Bija arī ļoti laipns un rūpīgs sanitārs un sanitāre, operāciju zālē bija jaukas medmāsas, taču, no kurienes šeit iemaldījušās divas minētās personas (Jekaterina J. un Bronka S.), grūti saprast. Šādos brīžos esi galīgi nesaprašanā, cik un vai vispār šādiem brīnumeksemplāriem pienāktos alga? Patiesībā tādas «medmāsa» nedrīkst laist slimnīcai tuvumā, lai netraumē pacientus, kuri jau tāpat ir stresā, jo uz slimnīcu jau veseli un apmierināti neiet.
Vēl gribētos piebilst: ja istaba ir vēl normālā stāvoklī (sienas nokrāsotas, logi nomainīti, arī mēbeles normālā stāvoklī), tad sanitārās telpas ir tādas, kā tās bijušas kopš slimnīcas celšanas. Arī dvieli atnesa tikai pēc speciāla lūguma.
Nu protams - Latvijas valsts medicīnai naudas nav, lai nodrošinātu cilvēka cienīgus apstākļus un personālu, taču, kā jau minēju sākumā,
abas esam maksas pacientes par pilnu samaksu, un ja tad vēl jāpiedzīvo šāds murgs, tad vienkārši trūkst vārdu...»
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova atvainojās lasītājai par personāla attieksmi.