Pirms pašas iekāpšanas izrādījās, ka lidmašīna ir pārrezervēta un pāris cilvēkiem tajā nav vietas.
Un airBaltic darbiniekiem likās piemēroti atteikt iekāpšanu sievietei 50+ vecumā, kura skaidri un gaiši viņiem teica, ka viņai nākamajā dienā ir jāturpina ceļojums ar citu aviokompāniju. Nē, un viss.
Tātad pusnaktī mana mamma tika noņemta no lidmašīnas, pārreģistrēta uz lidmašīnu, kas Stokholmā nosēžas 8:05, kas ir daudz par vēlu, un nogādāta hotelī. Viņai tika piešķirti divi kuponi taksim, brokastis viesnīcā, uz kurām viņa nepaguva agrās izlidošanas dēļ, un kupons «veselu» 5 € vērtībā, iespējams, paredzēts vakariņošanai vai brokastošanai lidostā - par kuru knapi sanāca 2 kafijas. Cik laipni!
Pēc pusnakts viņa nokļuva viesnīcā, nogurusi, nosēdējusi vairākas stundas lidostā, izsalkusi.
Viesnīcā viss jau bija slēgts, lai paēstu vakariņas. Viņa bija arī satraukta, turklāt arīdzan bez tik elementārām lietām kā zobu birste vai tīra veļa, kas atradās nodotajā bagāžā, kuru, protams, neviens viņai nepiedāvāja atdot. Pie velna, viņai nebija iespējas pat nopirkt pudeli ūdens!
Un vēl jau palika jautājums, kā viņai nokļūt Īslandē. Apskatot iespējas mainīt Icelandair biļeti, izrādījās, ka nav vairs palikušas biļetes ekonomiskajā klasē - un kāds gan tur brīnums, ņemot vērā, ka biļetes vajadzīgas uz nākamo dienu!
Bijām spiesti pirkt biļeti Economy Flex klasē uz lidojumu 14:20 no Stokholmas, kas mums izmaksāja 55600 ISK/ 387,33 €. Es, protams, esmu sazinājusies ar airBaltic un ceru, ka šo summu mums kompensēs.
