Apsargs tramvajā biedē pasažierus

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Vai tramvaja apsardzes darbiniekiem ar pasažieriem jārunā latviski vai krieviski? Šāds jautājums rodas, iepazīstoties ar kāda vīrieša aprakstu par situāciju 4. tramvajā. Apsargs esot nosaucis pasažieri par nacistu, jo viņš atteicies runāt krieviski. Arī pats apsargs atzinis, ka runājis krieviski, bet tas bijis tādēļ, ka iepriekšējā saruna ar bezbiļetnieku bija krievu valodā.

(Papildināta informācija raksta priekšpēdējā rindkopā pie Koblenz sniegtā komentāra.)

Gustavs sociālajā tīklā «Facebook» dalījās ar savu slikto pieredzi saistībā ar RS kontroli.

Viņš rakstīja: «Pirmdiena, 24.augusts, ar draudzeni dodamies uz 4. tramvaju 18:43 no Anniņmuižas bulvāra. Pieturā pie Prismas iekāpa kontrole ar apsardzi (2 sievietes, viens jauns puisis un «Koblenz» apsargs). Tramvajā bijām mēs (sēdējām pašā aizmugurē, durvju pusē) un pa kreisi no mums viens pāris (bezbiļetnieki), bet pašā priekšā 4-5 jaunieši.

Kontrole visiem pārbauda e-talonus, bet tas pāris, kas no mums sēž pa kreisi, saka, ka viņiem nav biļetes un dokumentu.

Uzreiz viena no kontrolieriem pasauc apsargu, kurš bravūrīgi sēž, izpletis kājas. Apsargs jauns vīrietis (25-30 gadi).

Apsargs uzreiz pienāk pie vīrieša, kurš uzlicis kāju uz radiatora, nostājas platām kājām, vienu roku uzliek uz steka, bet otru uz augšējā stieņa. Viņš saka: «Es viņam vispirms iesperšu kāju atpakaļ, davai noliec normāli kāju!»

Vīrietis tā arī izdarīja, bet apsargs ar viņu turpināja rupji runāt un lika zvanīt policijai vai samaksāt sodu,

bet vīrietis turpināja apgalvot, ka viņam nav ne dokumentu, ne naudas.

Pieturā «Dzirciema iela» abi bezbiļetnieki izkāpa, bet kontrole palika tramvajā un apsēdās tur, kur sēdēja abi zaķi. Kādu gabaliņu braucām, līdz apsargs paskatījās uz mūsu pusi un krieviski pateica draudzenei: «Noņem kāju no radiatora!» Viņa tā arī izdara, bet es jautāju apsargam: «Kāpēc tu ar mums runā krieviski, ja mēs dzīvojam Latvijā?»

Viņš sāka lielīties, ka prot arī angļu un franču valodu.

Apsargs pienāca pie mums un apsēdās tieši pretī, un sāka man lasīt lekciju, ka viņš neiedala latviešus un krievus, uz ko es atbildēju: «Te neviens neiedala tautas. Es tev saku, ka tev ar mani ir jārunā valsts valodā, tātad latviski!» To dzirdēja kontroliere, kas iesaistījās sarunā un piekrita man.

Kontrolieri virzījās uz pirmo durvju pusi, bet apsargs vēl sēdēja pie mums un man teica: «Tu esi nacists!»

Es esmu nacists, jo es nerunāju krieviski! Tad sanāk, ka es savā valstī esmu nacists, jo lūdzu Latvijas galvaspilsētas Rīgas sabiedriskā transporta darbiniekam runāt ar mani valsts valodā. Būtu jauki dzirdēt no apsarga vārda «nacists» definīciju!

Apsargs piecēlās kājās un turpināja ar mani runāt, un pateica šādu frāzi: «Es ar tevi principa pēc tagad runāšu krieviski!» Tā arī viņš sāka runāt krieviski, bet es nesapratu, tiešām nesapratu, ko arī viņam teicu.

Tālāk apsargs skatījās man sejā un teica: «Pēdējo reizi tas beidzās slikti, kad kāds ar mani negribēja runāt tā kā es!» Apsargs pagriezās un aizgāja uz priekšējām durvīm, kur stāvēja kontrolieri.

Es uzreiz piecēlos, aizgāju pie viņiem un centos uzzināt apsarga vārdu un uzvārdu. Apsargs pret mani stāvēja ar muguru, nelaida garām, kājas plati un katra roka savā pusē uz stieņa. Apsargs sākumā man neteica savu vārdu un uzvārdu, līdz es lūdzu kontrolierim (puisim) pateikt, kā viņu sauc, uz ko es saņēmu atbildi: «Nezinu.»

Tad apsargs pateica savu uzvārdu, bet es negribēju viņam ticēt, jo nekādus dokumentus viņš man neparādīja.

Ja nemaldos, viņš teica, ka viņa uzvārds ir Mežnieks vai kaut kas tamlīdzīgs. Es turpināju jautāt: «Kontrolieri, kā tevi sauc?» Bet viņš izkāpa, tomēr pēdējā izkāpa kontroliere, kas man parādīja savu RS kontroliera kartiņu. Viņu sauca Irina Beinaroviča. Kontrole izkāpa pieturā «Mārtiņa iela», bet mēs Kalnciema ielā, taču pie Nacionālās bibliotēkās mūsu ceļi atkal krustojās, kur arī nolēmu iemūžināt šo jauko kompāniju. Par šo nepatīkamo gadījumu ziņoju arī RS.»

Neesot bijis konflikts

Savukārt RS preses sekretārs Viktors Zaķis par šo situāciju TVNET sniedza šādu komentāru: pēc kontrolieru teiktā, transportā konfliktu vai konfliktsituāciju nav bijis. Kontrolieri bez problēmām pildījuši savus tiešos darba pienākumus – veikuši braukšanas tiesību apliecinošu dokumentu kontroli. Neviens no kontrolieriem nav slēpis arī savu identitāti.

Apsardzes darbinieki nepilda kontroles funkcijas, bet nodrošina sabiedrisko kārtību transportā un preventīvi darbojas, lai izslēgtu apdraudējumu kontrolieriem no agresīvu pasažieru puses. Ņemot vērā šos apstākļus, secināms, ka konkrētajā situācijā

apsardzes darbinieks par savu rīcību ir pieņēmis patstāvīgus lēmumus un ir atbildīgs par savas rīcības un lēmumu sekām.

Par situāciju RS ir ziņojusi arī «Koblenz Drošība». Tās pārstāvji informē, ka apsargs par minēto situāciju ir sniedzis paskaidrojumu.

Apsargs norādījis, ka kontroles pasākumu laikā 24.augustā tika aizturēts bezbiļetnieks. Kamēr viņš sarunājās ar kontrolieriem, bezbiļetnieks bija uzlicis kāju uz radiatora (vai kādas citas transporta konstrukcijas) un šādi smērēja transporta sienu. Apsargs šai personai par to aizrādīja krievu valodā (jo bezbiļetnieks bija krieviski runājošais). Pēc tam apsardzes darbinieks ievēroja, ka jauna sieviete tur kāju uz sēdekļa pamatnes un ar apaviem šādi nosmērē sēdekļus. Apsardzes darbinieks viņai par to aizrādījis.

Viņš atzīst, ka pateica to krieviski, bet tādēļ, ka nupat saruna ar iepriekš aizturēto bezbiļetnieku bija krievu valodā.

Kad bezbiļetnieks (sievietes draugs) aizrādījis par krievu valodu, apsardzes darbinieks to pašu atkārtojis latviski. [Sūdzības autors trešdien sazinājās ar TVNET, norādot uz neprecizitāti Koblenz komentārā, proti, apgalvojumu, ka viņš ir bezbiļetnieks, tas neatbilstot patiesībai - puisim bija derīgs e-talons, kas arī tika reģistrēts braucienam.]

Uz bezbiļetnieka jautājumu par uzvārdu apsardzes darbinieks nosauca savu patieso uzvārdu un uzrādīja arī darbinieka apliecību. Apsardzes darbinieks atzīst, ka nevajadzēja iesaistīties tālākā diskusijā par šo jautājumu, un, protams, pārdzīvo, ka pavedies uz bezbiļetnieka saasinātām emocijām. Tomēr viņš uzskata, ka pildīja savu pienākumu un nevienu nav speciāli aizvainojis vai apvainojis.

Jāpiebilst, ka apsardzes darbinieks ir latvietis, teicami pārvalda gan latviešu, gan krievu valodu.
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu