Autovadītāji apdraud gājēju dzīvības Rīgas ielās. Runāju par Rīgu, jo te dzīvoju un te pārvietojos kājām. Varbūt tā ir arī citās vai pat visās Latvijas apdzīvotās vietās. Vēlos, lai tam pievērš uzmanību, lai par to runā, diskutē un galvenais – lai šī problēma tiktu risināta steidzami un radikāli, nevis tikai aprunāta!
Šo problēmu vēl vairāk izcēla gaismā tas, ka pie sevis Rīgā uzņēmu viešņu, kas Latvijā bija pirmo reizi. Viņai, kas ir pieradusi pie braucēju kultūras Rietumeiropā, tas bija šokējošs moments. Viņas viesošanās laikā mēs pa Rīgu staigājām kājām, un ne tikai pa centru. Un visur bija novērojams viens un tas pats – gājējs ir apdraudēts uz gājēju pārejām, ļoti daudzas mašīnas gājējam nedod ceļu – panesas garām viena, otra, un tikai trešā apstājas. Vai arī vadītājs tevi redz pie pārejas, bet pat nesamazina ātrumu, to izdarot tikai pēdējā brīdī.
To visu redzot, mana viešņa turpmāk bailēs skrēja, nevis gāja pāri pārejai.
Varbūt kādam tas liekas komiski un varbūt mēs, kas esam pieraduši pie šādas rupjas attieksmes, arī neskrienam pāri gājēju pārejai, bet tai pašā laikā ik pa laikam lasām un dzirdam par notriektiem gājējiem tieši kur? – uz gājēju pārejām!
Pie reizes vēlos minēt situāciju daudzās apdzīvotās vietās, kur pēdējo 10 gadu laikā ir ļoti paaugstinājusies satiksmes intensitāte, bet tas no pilsētas apsaimniekotāju puses nav ticis ņemts vērā un netiek nedz uzkrāsotas gājēju pārejas, nedz uzlikti jauni luksofori.
Bet tās ir vietas, kur ir sabūvētas jaunas dzīvojamās mājas un ir pieaugusi ne tikai mašīnu plūsma, bet arī gājēju plūsma. Šāda vieta ir arī pie manas mājas. Te ir ļoti grūti šķērsot ielu, it īpaši pīķa stundās. Apmēram 10 gadu laikā, ko šeit dzīvoju, atceros tikai vienu reizi, kad autovadītājs, redzot mani stāvam ielas malā un netiekam pāri, apstājās un palaida. Vai tiešām pārvietošanās ar mašīnu ir tik ļoti lēna un neefektīva, ka žēl ieekonomēt dažas sekundes un noziedot tās kājāmgājējam? Un vai vienīgais veids, kā iedzīvotājiem sagaidīt jaunas gājēju pārejas vai luksoforus, ir sākumā sagaidīt vismaz vienu vai vairākus bojā gājušos?
No savas kājāmgājējas pieredzes ārpus Latvijas varu pastāstīt, ka, piemēram, Francijā regulāri, redzot, ka vēlos šķērsot ielu, mašīna apstājās un palaida pat pie sarkanās gaismas! Un visur, kur man vajadzēja šķērsot ielu, es to bez grūtībām un bez apdraudējuma dzīvībai varēju izdarīt, vienalga, cik tukša vai intensīva tajā brīdī bija satiksme.
Mana Rīgas viešņa gan atzina, ka Ēģiptē ar braukšanu ir trakāk un tur ielu šķērsot iespējams tikai caur pazemes pārejām. Bet Ēģiptes satiksmes noteikumi ir tādi, ka to nav vispār!
Vai Latvijā nav satiksmes noteikumu? Nezinu, kāds te ir risinājums, jo šī problēma ir veidojusies gadiem un tikai pieņemas spēkā.
Lūdzu, Dievs, izdari tā, lai autovadītāja tiesības dabon tikai kristieši, kas mīl savu tuvāko kā sevi pašu!
Lai gan nav skaidrs, ko īsti mīl tie steidzīgie un rupjie visurgājēji, diez vai viņi pat sevi mīl, jo savainot vai atņemt dzīvību citam cilvēkam ir taču ļoti liela nelaime arī tam, kas pie tā vainīgs.