Pēc TVNET sarunas ar latvieti Baibu, kura stāstīja par Norvēģijas skolā piedzīvoto, ar mums sazinājās vēl kāda lasītāja un pauda citādu viedokli. Viņa raksta arī par Lielbritānijas un Latvijas izglītības sistēmu.
Vēlreiz par Norvēģijas skolām. Pilnīgi cits viedoklis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lasītāja rakstīja: «Izlasot rakstu par izglītību Norvēģijā un vienas mammas pieredzi, man ar radās vēlēšanās uzrakstīt savu pieredzi.
Ar ģimeni esam dzīvojuši dažādās valstīs, un arī mūsu bērni ir gājuši dažādās skolās.
Vispirms par Norvēģiju. Jā, tā ir taisnība, ka katrā komūnā (pašvaldībā) ir savi likumi un, tos neievērojot, var aši palikt bez bērniem.
Tā tiešām ir valsts, kur bez bērniem var palikt ātri un ne par ko.
Tādēļ tur vairs neesam.
Tad par pieredzi Lielbritānijā. Manuprāt, viena no vislabākajām sistēmām. Pie katra bērna tiek piestrādāts.
Varbūt nav tās augstākās akadēmiskās zināšanas, bet tiek strādāts ar cilvēku - bērnu. Bērnam iemāca un paskaidro, kamēr viņš saprot (protams, vislielāko lomu spēlē vecāki).
Daudz latviešu vecāku sūdzas, ka ir maz mājas darbu. Arī es tā no sākuma domāju, bet tad mainīju domas, kad redzēju savos bērnos vēlmi iet uz skolu.
Bērni ar nepacietību gaida skolas brīvlaika beigas, lai atkal varētu iet uz skolu..
Vismaz tā ir pamatskolā.
Mīlestība pret mācīšanās procesu. Un kas par pašapziņu tiem bērniem!
Visas mācības tiek ieliktas un parādītas iekš sociuma, kur reāli bērni to var izmantot dzīvē.
Kur teicamniekus liek kopā ar ne tik labi zinošiem, un galu galā rezultāts ir, ka visi zina.
Viens par visiem un visi par vienu.
Galvenā doma ir iemācīties mazāk, bet pamatīgi. Nevis viens divi teicamnieki un pārējie uz kontroldarbu iezubrī, bet sajēgas no tā nekādas. Masveidā nezina neko.
Bet, ja mēs tā godīgi paskatāmies, cik daudz lietu mēs dzīvē izmantojam? Vidusskolā matemātikā mācāmies logaritmus utt. Vai ikdienā izmantojam? Un tie drausmīgi daudzie mājas darbi un smagās somas bērniem nu noteikti nepadara viņus gudrākus, un ja vēl iet pēc skolas pulciņos... Nabaga bērni paguruši un neko vairs negrib.
Gribēju tikai rezumēt, ka Latvijas skolās varbūt vajadzētu pārdomāt sistēmu, varbūt tikai pašu nepieciešamāko pamatskolā, bet tā pamatīgi, tad vidusskolā atkarībā no izvēlētā virziena vai profesijas un ar tā pamatīgi. Un tad jau bakalaurs utt.
Galu galā šodien informācija ir pieejama tik lielā apmērā kā nekad un ir daudz lietu, kuras var iemācīties uz sitiena.
Mani bērni arī ir gājuši Latvijas skolā, un viņi bija pilnīgi izpumpēti, tādi kā zombiji staigāja. Viņi bija pārguruši un neko nevēlējās.
Rezumē: vecajā Eiropā audzina jau no skolas vecuma kungus un jaunajā Eiropā viņu kalpus. Varbūt ir vērts padomāt, kas mēs gribam būt?
Un, protams, esmu par mācīšanos. Ir jāmācās daudz un dikti un visu mūžu.»