Pastniece novērojusi, ka reizēm daži kādas daudzstāvu mājas iemītnieki kārto savas dabiskās vajadzības ārpusē pie mājas sienas. Tāpat viņa pamanījusi, ka kādā dzīvoklī ir sakrauts liels daudzums malkas. «Rīgas namu pārvaldniekā» skaidroja, ka līdz šim neviena sūdzība par slēgtām tualetēm nav saņemta. Bet par to, ka patvaļīgi tiek izmantoti šķūnīši, ir jāvēršas pie pašvaldības policijas.
TVNET lasītāja Anna rakstīja par nejēdzībām un patvaļību mājā, kas atrodas Rīgā, Dzirnupes ielā 1.
«Esmu Juglas rajona neregulārā pasta iznēsātāja. Kad no rītiem nesu pastu, tad esmu ievērojusi, ka
reizēm daži 1. stāva dzīvokļu iemītnieki kārto savas dabiskās vajadzības ārpusē pie mājas sienas.
Jā, tiešām šī ir dzīvojamā māja bez ērtībām, ar malkas apkuri un ar kopējo tualeti, kas atrodas gaitenī.
Kad jautāju, kāpēc viņi tā dara, tad iemesls pavisam vienkāršs - esot slēgta koplietošanas tualete 1. stāvā, tualeti esot slēdzis it kā 6. dzīvokļa īpašnieks.
Tad citā reizē, kārtojot pastu pie pasta kastītes, ievēroju pavērtas viena dzīvokļa durvis. Redzēju, ka dzīvoklī ir sakrauts liels daudzums malkas. Šim dzīvokļa saimniekam uzjautāju, kāpēc tad malka ir jāglabā dzīvoklī, izrādās, ka kāds
kaimiņš esot piesavinājies viņa malkas šķūnīti un tad viņš tāpēc ir spiests veidot malkas krājumus dzīvoklī.
Lai gan ir jāpiebilst, ka liela malkas daudzuma glabāšana dzīvoklī ir pretrunā ar ugunsdrošības noteikumiem, kā arī pretrunā ar sanitārajām normām. Jo, glabājot malku dzīvoklī, tomēr dzīvokļa sienās sūcas mitrums, kā arī, kurinot krāsni, pastāv risks izcelties ugunsgrēkam. Jo pietiek ar vienu dzirksteli, lai aizdegtos visa malka, kas ir salikta dzīvoklī.
Kad es mudināju šo kaimiņu zvanīt uz namu pārvaldi un lūgt palīdzību, lai viņš varētu tikt iekšā savā šķūnītī, tad viņš esot telefoniski saņēmis atteikumu no namu pārvaldes. Vai tiešām ir jācieš citiem dzīvokļu īpašniekiem tādēļ, ka 6. dzīvokļa īpašnieks ir aizslēdzis koplietošanas tualeti, tādēļ, ka 1. stāva dzīvokļu īpašnieki vai nu kārto dabiskās vajadzības turpat pagalmā, vai arī no spaiņa izlej saturu ar izkārnījumiem.
Vai arī citēji būs iedzīvotāji iespējamā ugunsgrēka gadījumā, jo viena dzīvokļa īpašnieka šķūnis ir aiznaglots un dzīvokļa īpašnieks nevar iekļūt savā šķūnī, kādēļ viņš ir spiests veidot malkas krājumus turpat dzīvoklī?
Kam ir šādos sāpīgos jautājumos jāiesaistās, ja šos sāpīgos jautājumus negrib risināt pati namu pārvalde?
Bet SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Jūlija Peslaru TVNET skaidroja, ka divās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Dzirnupes ielā 1, Rīgā, ir 36 dzīvokļu īpašumi, no tiem 24 dzīvokļi ir privatizēti un 12 nav privatizēti. Uzņēmuma iecirknis «Jugla» ir šo māju apsaimniekotājs, nevis īpašnieks. Trīs stāvu dzīvojamā mājā katrā stāvā ir trīs koplietošanas tualetes. Par to lietošanas kārtību dzīvokļu īpašnieki/īrnieki savstarpēji vienojas.
Līdz šim neviena sūdzība par slēgtām tualetēm nav saņemta.
Iegādājoties dzīvokļa īpašumu ar malkas apkuri, dzīvokļa īpašniekam bija jānoskaidro, kuru šķūni malkas glabāšanai lietoja iepriekšējā šā dzīvokļa īpašniece. Ja minēto šķūni patvaļīgi ir aizņēmis cita dzīvokļa īpašnieks, tad dzīvokļa īpašniekam jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības policijā par īpašuma daļas atbrīvošanu, kā liecinieci pieaicinot bijušo dzīvokļa īpašnieci un citus dzīvokļu īpašniekus, kas var apliecināt, ka tieši šo šķūni līdz šim lietojis cita dzīvokļa īpašnieks.
Uz jautājumu, vai «Rīgas namu pārvaldnieks» pēc šīs informācijas saņemšanas kaut kā iesaistīsies situācijas risināšanā, Peslaru norādīja, ka par koplietošanas tualetēm sūdzības nav bijušas. Ja tādas būs, tad namu pārzinis kompetences ietvaros rīkosies, bet par to, ka patvaļīgi tiek izmantoti šķūnīši, ir jāvēršas pie pašvaldības policijas.
