Šajā mācību gadā, kas pavisam drīz jau beigsies, portāls TVNET daudz rakstīja par izglītību, tostarp skolēnu mājasdarbiem. Šodien piedāvājam iepazīties ar kādas lasītājas viedokli, ko saņēmām saistībā ar viedokļiem, ka mūsdienās daļai skolēnu ir ļoti liela slodze.
TVNET lasītāja rakstīja: "Visticamāk, par tēmu «Būt vai nebūt skolā mājas darbiem» viedokļu būs bezgala daudz. Arī man tāds ir, ar nedaudz citiem akcentiem. Ģimenē aug 5., 3., un 1. klases skolnieki. Mājās īstenoju savas «bērnības atmiņas», t.i., cik varu, tik daru pats, kad nesaprotu, tad lūdzu palīdzību. Šī sistēma darbojas lieliski, ja bērniem ir «vidējās statistiskās» smadzenes.
Bēdīgi, ja sanāk atpalikt izpratnes ziņā priekšmetos, kas skolā tiek augstu vērtēti, t.i., eksaktajos. Tam ir vairāki aspekti.
Mājās vecākam ir jāpaskaidro viela, kuras pasniegšanu viņš nav apguvis augstskolā + vēl visas pedagoģiskās iemaņas, ko pieprasa personai, ja tā vēlas strādāt skolā.
Tad nu katrs vecāks pēc SAVAS izpratnes un iedzimtajiem talantiem pasniedz bērnam vielu.
Tam ir divi pietiekami vērā ņemami mīnusi: 1) viela netiek pareizi izskaidrota, kas atstāj paliekošu iespaidu uz visu tālāko izglītošanās procesu; 2) skolotāja prestižs/autoritāte bērna acīs var mazināties (dažādas komunikācijas iespējas vecāku starpā u.tml.).
Rezultātā: 1) izaug sabiedrības loceklis, kas nepareizi pārvalda vielu + vēl viņam dzimst bērni un viņš šo savu izpratni nodod tālāk... 2) skolotāja kā prestižas profesijas reitingi krīt un krīt un krīt... līdz par skolotājiem kļūst cilvēki, kas «nekur citur nevar iestāties»...
Un šeit stāsts nav tik daudz par mājas darbiem, bet par mācību saturu kopumā, kā arī par izglītības sistēmas mērķi kopumā. Ko šī sistēma vēlas galarezultātā redzēt - par sevi pārliecinātu, atbildīgu, patstāvīgu, zinošu, uz risinājumu meklēšanu vērstu un radošu personu vai tomēr tādu, kurš jau 1.septembrī gaida, kad beigsies tas murgs ar pazemošanu caur piezīmēm un atzīmēm (jo, ja tu nevari labi sportot, dziedāt vai gleznot, tad - nu jā, tur vajadzīgi īpaši talanti un vērtējums pievelkas...
Bet eksaktie priekšmeti ir tādi, kurus VISI var iemācīties.
Tie, kas nevar, tie parasti ir slinki no skolotāja skatpunkta...).
Kopumā jau nav labi vispārināt. Ir brīnišķīgi skolotāji.
Ir brīnišķīgas skolas kā vide, kur pavadīt saturīgi savu laiku.
Tomēr bieži nākas dzirdēt, ka bērniem ir daudz mājas darbu... Tā, manuprāt, ir iejaukšanās manā un manu bērnu privātajā telpā (un ja vēl ņem vērā, ka izglītība nav paša bērna izvēle, bet pieauguša cilvēka uzspiesta darbība, tad par bērnu interesēm vēl te var diskutēt no četriem citiem skatpunktiem :) ).
Bez tam labās kompānijās darba devējs uzrauga darba efektivitāti un organizāciju, lai darbs tiek paveikts darba laikā un lai darbinieks nākamajā dienā ir pietiekami atpūties. Tad skolas laiks izvēršas kā tāda mācību stunda 9-12 gadu garumā, kā noteikti nevajag darīt turpmākajā dzīvē.
Reizēm pārņem sajūta, ka kādam liekas, ka es nezinu, kā aizpildīt savu brīvo laiku sev un saviem bērniem... Tad gribas pateikt - mīļie izglītības sistēmu pārstāvošie cilvēki, man ir ko darīt:) Man ir savas intereses, un maniem bērniem arī tādas ir:) Un mēs tās nevaram īstenot dienas laikā, tāpēc atliekam uz vakara cēlienu.
Lūdzu, ļaujiet mums dzīvot mūsu dzīvi!
Paldies!"
