Fotogrāfs: visu acu priekšā iet bojā vēsturiska koka ēka Āgenskalnā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET lasītājs

«Nemīlēta, necienīta, pamesta, vajadzīga tikai dažām ģimenēm,» savu rūgtumu par koka ēkas Rīgā, Nometņu ielā 39 stāvokli TVNET pauž fotogrāfs Ojārs Jansons. Atgriežoties savas bērnības mājā, viņš ieraudzīja, ka pēc 41 gada mainījies nav tikpat kā nekas – tās pašas sausās tualetes koridorā, ārdurvis, kas līdz galam neveras ciet, pat durvju rokturis tas pats. Vizuāli ēka līdzinās graustam. SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» norāda, ka ēka ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tāpēc viņiem pašiem jārūpējas par māju.

Šoks: es atgriezos pagātnē!

Ar kokgrebumiem rotātajā divstāvu ēkā Āgenskalnā mākslinieks pavadīja bērnību, tur dzīvojot līdz 1975. gadam. «Pa taisno laiž postā, un to dara savējie, nevis kādi sveši,» saka Jansons. Lai gan ēka nav ne valsts, ne vietējās nozīmes kultūras piemineklis, vismaz simts gadus vecais nams, rotāts ar kokgrebumiem, ir raksturīgs vaibsts koka Rīgas sejā, uzskata mākslinieks. Senā ēka harmoniski iekļaujas kopējā Pārdaugavas mazstāvu apbūves ainavā.

Palūkojieties, kādas raibas flīzītes un metāla dekori kāpņu margās! Tie, kas būvēja māju, domāja par to, lai būtu skaisti.

"Simts gadus te ir dzīvojuši dažādi cilvēki, katram bijis savs dzīvesstāsts, un visi ir maksājuši par apsaimniekošanu,» savu nožēlu par mājas traģisko stāvokli pauž fotogrāfs. Viena ģimene mājā dzīvojot kopš septiņdesmitajiem gadiem, pārējie esot jaunpienācēji. «Toreiz bērnībā es nezināju, ka eksistē kāpņu telpas, kurās nesmird pēc sausās tualetes, nezināju, ka izlietne ar ūdeni mēdz atrasties dzīvoklī, nevis koridorā, ka mēdz būt ledusskapji, nevis pieliekamie kambari gaitenī. Atceros, kā koridorā pūta vējš un cik ļoti bija jāsaņemas, lai aizietu uz tualeti.»

Pirms dažām dienām atgriezies, lai fotografētu ēku vizuālās antropoloģijas kursa projektam, Jansons konstatējis, ka koridorā viena pie otras rindojas tās pašas tualetes ar aprūsējušām piekaramajām atslēgām durvīs.

«Tas šokē: es atgriezos pagātnē! Es saprotu, ka daudziem no mums ir lauku mājas, kurās daudzas detaļas nav mainījušās kopš seniem laikiem, bet šī ir daudzdzīvokļu māja, par kuru katru mēnesi tiek maksāta apsaimniekošanas maksa un komunālie maksājumi. Ja kāds kavējas, droši vien tiek uzrēķināta soda nauda. Bāc, par ko?» Kad Jansons pamanījis, ka durvīs parādās sieviete ar mazu zēnu, viņš iedomājies, ka arī viņš reiz tā gājis mammai pie rokas. «Arī šis puika, tāpat kā es reiz, skatās uz šo namu lielām acīm un uztver pasauli tieši šādu, pie sevis domājot, ka

visās mājās smird un tieši smaka liecina: esmu mājās.»

Lai gan mākslinieks uzsver, ka viņš nevienam neko nepārmet, tikai pauž savu nožēlu, viņš piemetina: «Kā kādam ceļas roka ņemt īres maksu par to, ko es šeit redzu!»

Ēka jāatjauno īpašniekiem

SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» skaidro, ka visi dzīvokļu īpašumi mājā ir privatizēti: «Līdz ar to par mājas uzturēšanu, atjaunošanu un modernizēšanu ir jālemj dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, pieņemot atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.» Tomēr atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem mājas pārvaldnieks nodrošina dzīvojamās mājas teritorijas un koplietošanas telpu uzkopšanu, organizē komunālos pakalpojumus - ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, kā arī veic ēkas apskati un sniedz administratīvos pakalpojumus – rēķinu sagatavošanu.

Lai veiktu apjomīgus atjaunošanas darbus, piemēram, ēkas fasādes atjaunošanu, durvju nomaiņu, kāpņu telpas remontu, jumta nomaiņu, kopīpašniekiem ir jāpieņem kopīgs lēmums par remontdarbu iekļaušanu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tāmē.

Rīgas pilsētas būvvaldē skaidro, ka māju Nometņu ielā 39 «Rīgas namu pārvaldnieks» nav iekļāvis avārijas stāvoklī esošo ēku sarakstā.

Glābiet koka ēkas!

Jautājums par grūstošo koka māju atjaunošanu atduras dzīves realitātē un resursu trūkumā, TVNET saka Kalnciema kvartāla koka arhitektūras centra projektu vadītāja Una Meiberga. Pārdaugavas koka arhitektūras ansamblis ir sadalīts dažādos zonējumos, tomēr Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) zonējumu periodiski pārskata, iekļaujot tajā aizvien jaunas ēkas.

Ja īpašnieki uzskata, ka ēka, kurā atrodas viņu dzīvokļi, ir vērtīga, viņi var vērsties VKPAI.

«Mēs aicinām glābt koka ēkas, tomēr apzināmies, ka tas ir dārgs process, vajadzīgi lieli ieguldījumi. Tomēr tie, kas to izdara, ir ieguvēji, jo rezultāts ir labs.» Meiberga saka, ka pat gadījumā, ja ēka ir pārvērtusies graustā, to iespējams glābt, veicot arhitektonisko izpēti un pēc tam atjaunojot senajā veidolā. Turklāt kultūrvēsturisko ēku fasāžu atjaunošanu atbalsta Rīgas pašvaldība.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu