Izsists zobs, puns vai pārsista lūpa un zilumiņš visiem redzamā vietā - tā gadās, ja uzkāpj uz grābekļa. Bet ne jau tiem, kas apiet valdības normatīvos aktus – tie izmaksā sev prēmijas un slaidi nospļaujas par Valsts kontroles (VK) atzinumiem. Piemēram, izrādās, ka Godmaņa valdības kultūras ministres Demakovas (TP) virāža bijis īsteni pretīgs meistarstiķis – 2008.gada pēdējā darba dienā viņa parakstīja līgumu par Rīgas koncertzāles projektēšanu un tad aizlaidās, uz atvadām uzsaucot Vecgada tostu padotajiem prēmiju “dāvanu kartēs”. Tā sakot, dzīvojiet veseli, neaptēstie!
2008.gada oktobra beigās tika pieņemta premjera Godmaņa rezolūcija ar pavisam skaidru norādi – valsts ieņēmumi katastrofāli sarūk, bet izdevumi ne. Protams, premjera pienākums bija paredzēt vietējo ierēdņu izmanību, bet tas ir cits stāsts. Laikā, kad Latvija pilnā sparā boksterēja angļu mēlē ar SVF par miljardu aizdevumu, citi izlikās dzīvojam pārticības malā. Bet viena lieta ir atcelt neadekvātus lēmumus un noslēgtās vienošanās lauzt, neskatoties uz radnieciskām/draudzīgām saitēm ar pasūtījuma izpildītāju. Un otra – kā to tagad izdarīja Kultūras ministrija ar savas nozares kapraci Dālderi (TP) priekšgalā - apgalvot, ka nekas nav ticis pārkāpts, jo, redziet, Godmaņa rezolūcijā nekas nebija minēts par dāvanu kartēm.
Vai tiešām jānorāda katram pajoliņam, kāds ir viņa/amatpersonas pienākums šādos gadījumos? Kultūras ministram Dālderim bija publiski jānosoda iepriekšējās šeftētājas rīcība un jāsola laboties, izsūtot preses relīzi ar formālu atvainošanos. Daļiņa sabiedrības noticētu. Un tad pašapziņas celšanai ministrs varētu piešķirt 100 000 Ls kādai bez finansējuma palikušai Latvijas mūzikas vai mākslas skolai, cerībā, ka šāds solis nepaliks nepamanīts arī vecajiem partijas biedriem, mazākā mērā masu medijiem.
KM 31.augustā izsūta visiem lapeli, kurā “atspēko” Valsts kontroles atzinumu kā briesmīgus murgojumus, kuriem neesot nekāda pamata: “Kultūras ministrija norāda, ka dāvanu kartes ministrijas darbiniekiem tika iegādātas, nepārkāpjot 31.10.2008. izdoto premjera I. Godmaņa rezolūciju, kas paredzēja aizliegumu attiecībā uz piemaksu un prēmiju izmaksu, bet neparedzēja regulējumu attiecībā uz citiem darba devēja piešķirtajiem labumiem, tajā skaitā dāvanu kartēm. (..) Līdz ar to izdarāms secinājums, ka ir notikusi normatīvajos aktos noteikto regulējumu interpretācija, kas nav dēvējama par pārkāpumu, bet gan norāda uz nepilnībām tobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas noteica regulējumu attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu darbinieku materiālo stimulēšanu.”
Pirmkārt, vienīgais pareizas secinājums KM gadījumā ar dāvanu kartēm – ir notikusi normatīvajos aktos noteikto regulējumu interpretācija un tādējādi tas ir klasificējams kā pārkāpums, nemaz nerunājot par jebkādu ētikas normu ignorēšanu. Ministriju un ierēdņu pienākums nav meklēt veidus, kā palielināt savu vidējo gada algu, bet pēc labākās sirdsapziņas darīt savu darbu. Otrkārt, par “sasniegtajiem darba rezultātiem un uzdevumu kvalitatīvu izpildi” nekādas prēmijas nepienākas. Kur nu vēl tad (2008.gada gada nogalē), kad valstij trūka naudas un bija paredzams naudas iztrūkums Valsts kasē, kas draudēja ar valsts iestādēs strādājošo algu un pensiju izmaksu aizkavēšanu, ja netiktu saņemts SVF un ES miljarda aizdevums.
Cik liels īsti ir mūsu vietējais kretīnu bariņš, ja atalgojumam paredzētie līdzekļi nelietderīgi tiek izmantoti ne tikai Kultūras, bet arī Satiksmes, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijās un citās? Vai kretīnu mums ir vairāk kā to, kas gribētu uzcelt mūsu valsti no jauna?
