- Jūsu tikšanās ar izglītības ministru Greiškalnu un finansu ministru Bērziņu. Risinājums pagaidām neesot atrasts, toties izglītības ministrs, šķiet, ir atkal mainījis domas. Šodien viņš teica, ka būtu jāatbalsta variants, kas paredz visus Aviācijas Universitātes bijušos īpašumus saglabāt kā vienotu augstākās izglītības iestādēm paredzētu teritoriju, kaut arī tas radītu papildus slogu valsts budžetam. Vai tas ir jūsu un Knēta kunga nopelns? - Faktiski mēs ar ministra kungu esam diezgan daudz runājuši par situāciju, kas izveidojusies ap likvidējamo Rīgas Aviācijas Universitāti, un es gribētu uzsvērt vienu lietu – lai īstenotu studijas augstskolā vajag trīs veidu resursus. Vajag infrastruktūru, vajag finansu resursus un cilvēkresursus. Un saprotot mūsu tautas ieinteresētību izglītoties, studentu skaits strauji aug, arī valstij jāatrod iespēja šos resursus veidot augstskolām. Un RAU teritorija ir reāls infrastruktūras resurss, kuru sadalot un pārdodot pa daļām, noteikti pazūd kopējā lietošanas vērtība. Tāpēc šis modelis ir, manuprāt, ļoti jauks, ja to var realizēt. - Un tomēr no Greiškalna puses tā šķiet tāda pareiza runāšana vien ir, jo finansu ministrs tomēr uzskata, ka īpašumi būtu jāpārdod izsolē. Jautājums ir – vai jūs guvāt pārliecību, ka Latvijas Universitātei nodotā ēka paliks jūsu rīcībā? - Mēs ieguvām solījumus ar rektoru Knētu. Un faktiski solījums arī ir ļoti daudz. - Ir daudz, jūsuprāt? - Ir daudz, jā. - Jūs teicāt, ka jūs ar Greiškalna kungu esat daudz runājis par šiem jautājumiem. Kad šīs sarunas sākās? - Nu, faktiski, viņas sākās šī gada sākumā. - Tātad, pēc tam, kad visi jau bija paspējuši ķert pie sirds. - Nu, faktiski, ar nelielu relaksāciju, jā. Manā gadījumā, tas bija šī gada sākumā. - Kad izskanēja ziņa pagājušā gada beigās par iespējamo RAU ēku privatizāciju, jūs ziņojāt, ka Universitāte būtu ieinteresēta un spējīga privatizēt savu ēku. Kā jūs iedomājieties šo privatizāciju? Par kādiem līdzekļiem? Kādā veidā? - Nu, tātad, to nevar privatizēt par valsts līdzekļiem, jo tas nav nopietni. Tātad, valstij vai pareizāk sakot, Ministru kabinetam ir tiesības nodot valsts īpašumu augstskolas rīcībā un tur ir vajadzīga tikai laba griba un daži akti. To nevar darīt par studiju naudu, to var darīt pa citiem, teiksim, pašu iegūtiem līdzekļiem, bet arī tas šajā konkrētā gadījumā nebija nopietni. - Jūs to vienkārši pateicāt, lai... - Vairāk vai mazāk. - Pārsteidzoši miermīlīgs un saskanīgs ir izveidojies viesnīcas “Rīga” privatizācijas plāns. Vēl augustā mēs šeit runājām par cīņām ap Latvijas Universitātes īpašumiem, piesaucot “Skonto” kā galveno kārotāju atņemt Universitātei to, kas tai pienākas. Tagad izrādās, ka pa pusmiljons latu šo īpašumu ieguva Universitāte kopā ar “Skonto” šefu Indriksona kungu. Kā jums tas izdevās? - Pirmkārt, mūsu partneris privatizācijā ir “Hotel Investment”, kurā īpašnieks ir arī jūsu pieminētais Guntis Indriksons, un faktiski, mums ir izdevies izveidot privatizācijas modeli, kurš ir gan Universitātei, gan “Hotel Investment” izdevīgs tīri finansiāli. Otrkārt, mums izdevās atrisināt tās juridiskās pretrunas, kuras bija izveidojušās Universitātei ieejot zemes kopīpašumā vispār pirms privatizācijas. - Iznāk tā, ka visas šīs ļoti veiksmīgās un ļoti izdevīgās sadarbības pamatā ir šis zemes kopīpašuma līgums, ko 1998. gadā noslēdza zemes īpašnieks Latvijas Universitāte ar 76 daļām, Luteriskā baznīca ar 26 un Indriksona dibinātais privātais investīciju fonds ar vienu daļu. Tā ir? Šis kopīpašums jūs stipri saistīja. - Viņš saistīja, gan dodot iespējas, gan arī ierobežojot. - Ierobežojot uz ko? - Ierobežojot uz atsevišķu vai individuālu darbību. Neviena no pusēm nevarēja darboties individuāli. - Bet jūs izskatījāt iespēju izstāties no šī kopīpašuma un kā lielākā zemes gabala īpašnieks? - Bija tāds posms, kad tika mēģināts šis variants. - Kāpēc jums neizdevās? - Mēs bijām par vājiem. - Vai tajā līgumā kaut kas... - Faktiski, tie līgumi ir jāstudē. Līgumi ir saistoši un līgumos ir pušu atbildības, visādi blakus noteikumi. - Toreiz, kad šis līgums tika slēgts, visas darbības ar zemi tika nodotas 40 kvadrātmetru īpašniekam privātajam investīciju fondam. Jūs tikko teicāt, ka ir dažādi ierobežojumi un saistības tur paredzētas. Vai jūs šo toreizējo rektora Zaķa parakstīto vienošanos uzskatāt par normālu un Universitātes interesēm atbilstošu? - Sākotnēji Universitāte gribēja šo līgumu lauzt. Arī Senāta reakcija bija diezgan asa. - Kad jūs jau stājāties amatā? - Faktiski, tas bija iepriekšējā gada posms. Tātad, diemžēl situācija bija tāda kāda viņa bija uz 1. augustu, kad es kļuvu par Universitātes rektoru, un mans uzdevums bija esošo reālo līgumu ietvaros panākt Latvijas Universitātes studentiem, kas faktiski ir Morberga īpašuma mantinieki, kaut kādu atbalstu studijām. Reālu atbalstu. - Šobrīd visas darbības, kas saistītas ar “Rīgas” privatizāciju veic šī akciju sabiedrība “Hotel Investments”, kurā kopā ir gan Univesitāte, gan Latvijas Universitātes fonds, gan Guntis Indriksons, gan šis “PIF”, gan arī kāds Diks Hansons. Vai zem kāda no minētajiem slēpjas trešais zemes īpašnieks, proti, baznīca? - Faktiski, tas jau arī ir informācijas avotos publicēts. Tātad, “Hotel Investment” ir atpircis baznīcas īpašuma daļu. Bet tā jau atkal nav saruna ar Latvijas Universitātes rektoru. - Proti, ne tie “Hotel Investment” dalībnieki, kas saistīti ar Latvijas Universitāti, bet pārējie? - Protams. - Šajā kopīpašuma līgumā par zemi Universitātei bija 73 daļas no 100. Šīs sadarbības turpinājumā attiecībā uz ēku privatizāciju “Hotel Investment” jūsu daļa ir 49,9%. Kāpēc viņa nav adekvāta, teiksim, tam zemes lielumam? - Viņa ir adekvāta. Tātad, Latvijas Universitātei 73 domājamās daļas no visas tās zemes kopplatības, kas piedalās ēkas privatizēšanā, bet Latvijas Universitātei vēl ir 50% akcijās “Hotel Investment”. Līdz ar to Latvijas Universitātes tā kopējā daļa – šie 73%. - Tā ir arī tā daļa, ko jūs privatizēsiet? - Jā, tieši tā. - 73% no viesnīcas “Rīga”? - Faktiski, jā. - Kas notiks pēc tam? - Pēc tam šis īpašums tiks realizēts. - Jūs savu daļu pārdosiet? - Jā. Precīzāk sakot, tās saistības, kas mums ir, tas jau ir paredzēts. - Šajā līgumā ar pārējiem? - Iepriekšējos līgumos ar partneriem. - Jums nav pat iespēju izvēlēties paturēt “Rīgu” savā īpašumā? - Vienmēr ir iespējas lekt no lidmašīnas vai skriet ar pieri sienā. - Es pieļauju, ka jūs droši vien šobrīd zināt, ja arī aptuveno summu, ko tad jūs iegūsiet visa šī procesa rezultātā. Jūs droši vien neesat gatavs atklāt to šobrīd? - Es jums varu atklāt vienu lietu. Latvijas Universitātes misijā pirmais teikums ir – Latvijas Universitāte ir Latvijas tautas attīstības garants. Un faktiski, mums ir jābūt atbildīgiem par to, kādas kvalitātes studentus mēs sagatavojam. Un šobrīd labāko studentu atbalsta fondu Latvijas augstskolās praktiski nav. Izņemot, Zviedru Ekonomisko augstskolu un vēl dažas privātās augstskolas, kam ir izdevies izveidot nopietnu šādu studentu atbalstu. Jūsu nopietni izanalizētā situācija, faktiski, pirmo reiz paver Latvijas Universitātei iespēju reāli ar stipendijām pavisam tuvā nākotnē nofinansēt vairākus simtus labāko studentu ar nopietnām stipendijām. Domāju, ka tā ir arī atbilde, ko tad mēs iegūstam šajā procesā. - Šī bezpeļņas organizācija Latvijas Universitātes fonds. Kādus ienākumus paredz šī fonda gada budžets? - Šī fonda pamatuzdevums šobrīd ir uzlabot tos nekustamos īpašumus, kas ir nodoti fondam apsaimniekošanā. Arī fonda rīcībā, tāpat kā vairums Rīgas, teiksim, nekustamie īpašumi, ir nodoti samērā apgrūtināti objekti, proti, tātad, tur ir jau iekšā iemītnieki ar kuriem ir noslēgti dažādi līgumi, vai arī tur iekšā ir īrnieki. Arī tādas situācijas ir. Un vairumā objektu ir jāinvestē. Ir jāsāk ar to, ka īpašuma lietas, ir jānodrošina siltais ūdens, siltums, elektrība, jumts, normāli dzīves apstākļi. Fonds šobrīd galvenokārt līdzekļus, ko viņš iegūst no savas saimnieciskās darbības, iegulda šo objektu pilnveidošanā. - Bet, nu tas viss tiek rūpīgi kontrolēts? - Neapšaubāmi. Un ja jūs runājat par peļņu, tad faktiski šo objektu pilnveidošana notiek no šī fonda peļņas. Līdz ar to peļņa tiek ieguldīta attīstībā. - Trešais jautājums. Par studentu labklājību vakar neiznāca laika rūpēties valdībai. Koncepcija par augstākās izglītības finansēšanu palika neizskatīta. Ir trīs varianti. Viens no tiem paredz, ka visi maksās 130 latus. Divi pārējie būtībā izskatās pēc esošās situācijas saglabāšanas ar nelielām niansēm. Ko jūs atbalstāt visā šajā situācijā? - Es drīzāk uzdošu jautājumu. Tātad, faktiski, pāreja uz modeli ar līdzfinansējumu ikvienam studentam nozīmē to, ka Latvijā ir likvidēta valsts dotēta augstākā izglītība kā tāda. Tīrā veidā ar valsts dotāciju nebūs vairs iespējams iegūt augstāko izglītību. Un tad ir jautājums – vai mēs to gribam? Un vai mums to vajag? Zinot, ka tautas un arī jauno cilvēku ieinteresētība par augstāko izglītību laikā no 1995. gada līdz 2000. gadam strauji aug. Šobrīd kopējais studentu skaits jau ir pārsniedzis 100 tūkstošus. Un faktiski par valsts dotāciju studē aptuveni 30 000 no viņiem. Tātad, vai mēs gribam vispār likvidēt šo te sadaļu iegūt iespēju augstāko izglītību par velti. Kaut gan par velti nekas nenotiek. Maksā valsts dotācijas formā. - Uz šo jautājumu valdība cerams mums atbildēs. Pašā nobeigumā un pavisam ātri. Es zinu, ka jums ir kāda lieta, par ko jūs esat gana lepns un priecīgs un gribat izstāstīt visiem citiem. - Mēs visi gatavojamies iet uz Eiropas Savienību. Un es gribētu, teiksim, paziņot, ka katrā ziņā zinātnieki un Latvijas Universitātes zinātnieki tajā skaitā, ir jau Eiropas Savienībā. Tātad, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts ir ieguvis Eiropas Komisijas finansēta ekselences centra nosaukumu perspektīvo materiālu un tehnoloģiju pētniecībā. Tas ir ļoti liels notikums mums. Šo centru mēs atklājam parīt un aicinu visus, kam interesē jauki fakti mūsu zinātnes vēsturē, nākt ciemos Ķengaraga ielā 8. - Paldies. Es jūs apsveicu ar šo priecīgo faktu. Varbūt mums vajadzētu kādu finansējumu pētniecībai kā lekt no lidmašīnām veiksmīgi, bet nu tas ir atkal citas sarunas temats. Paldies, Lāča kungs.