Būsim godīgi - degviela Latvijā ir slikta. Ja lielākajās pilsētās iespēja ieliet Latvijas, kur nu vēl Eiropas kvalitātes prasībām neatbilstošu degvielu ir mazāka, nomaļajos benzīntankos tiek tirgots velns zina, kas. Sevišķi tas attiecas uz dīzeļdegvielu, kuras vietā var gadīties iepildīt t.s. dīzeļeļļu, labākajā gadījumā turpinot ceļu, kūpot kā pirmsrevolūcijas lokomotīvei, sliktākajā - motoram apstājoties uz ilgu laiku. Ar benzīnu situācija nebūt nav labāka, jo benzīns pēc nokļūšanas Latvijā tiek jaukts ar metilspirtu nepieļaujami augstā koncentrācijā, lai gūtu lielāku peļņu. Tāpat ir zināmi nepierādīti un nepierādāmi gadījumi, kad pie mums nokļūst (pārsvarā kontrabandas ceļā) neatbilstošas markas un oktānskaitļa benzīns. Tiek bojāti automobiļu dzinēji, nodarīts kaitējums videi, un valsts nesaņem tai pienākošos nodokļus, kuru apjomi rakstāmi ar daudzām nullēm. Ņemot vērā, cik plašu iedzīvotāju loku tieši un netieši skar degvielas kvalitātes problēma, izbrīnu rada fakts, ka tikai viena organizācija - Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija (LPAA) gadiem neatlaidīgi cīnās par to, lai Ministru kabinets iespējami drīzā laikā apstiprinātu degvielas kvalitātes normatīvus, kas atbilst Eiropā pieņemtajiem noteikumiem, konkrēti, ES direktīvai 98/70/EC. Līdz šim dīzeļdegvielas kvalitāte tika noteikta tikai pēc viena parametra, bet benzīna kvalitāte pēc trijiem, kas ir smieklīgi maz. LPAA ieinteresētība ir viegli izskaidrojama, jo šī asociācija pārstāv jaunu auto tirgotājus, kuru produkcija ir visjutīgākā pret nekvalitatīvu degvielu. Vēl vairāk - daži pazīstami autoražotāji jau agrāk pauduši iespēju nepiegādāt Latvijas tirgum konkrētus automobiļu modeļus, kuru dzinējiem nepieciešama augstas kvalitātes degviela. Ar šī gada 1. janvāri spēkā stājās jaunie MK noteikumi par degvielas atbilstības novērtēšanu Nr. 322., kuri paredz abu veidu degvielas pārbaudi pēc vairāk parametriem nekā līdz šim. Vairāki punkti stāsies spēkā tikai 2004. gadā, un tieši par tiem šobrīd izvērtusies karsta diskusija starp LPAA un degvielas tirgotājiem, kurus pārstāv Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija. Kā izrādās, 322. noteikumi pagaidām neparedz dīzeļdegvielas cetānskaitļa pārbaudi. Šis rādītājs ir viens no svarīgākajiem, jo norāda dīzeļdegvielas uzliesmošanas spēju. Pagājušajā gadā pēc LPAA iniciatīvas dažādās Rīgas DUS tika paņemti astoņi 95. markas benzīna un 7 dīzeļdegvielas paraugi nosūtīšanai neatkarīgai laboratorijai ārzemēs. Tikai vienā (!) no 7 paraugiem cetānskaitlis vispār sasniedzis 51 vienību, kas ir norma. Sēra saturs, no kura tieši atkarīga dzinēja korozija un darbmūžs, visos paraugos gan atbildis toreizējām Latvijas normām. Taču, ja ņemam ES normas, kuras paredz 5,7 zemāku sēra saturu, tad vairākos dīzeļdegvielas paraugos tā saturs pārsniedzis normu 4 - 5 reizes. Arī šajā ziņā MK jaunie noteikumi aprobežojas ar puspasākumiem, nosakot, ka Eiropā pieļaujamais sēra saturs, 350 mg/kg, gan tiks pieņemts, taču pārejas periodā līdz 2004. gadam tas būs 500 mg/kg, bet lauksaimniecības tehnikai paredzētajā degvielā - 2000 mg/kg. Kā izkontrolēt, vai no vieglajā auto ieliktas pistoles ārā nelīst tā pēdējā, pagaidām nav zināms, jo LVS ISO 1370 standarts paredz ņemt paraugus tikai no lielajām tvertnēm, nevis sūkņiem. Laimīgā kārtā tagad tiks mērīts degvielas blīvums, kas teorētiski izslēdz iespēju jums pārdot krāšņu kurināmo vieglās dīzeļdegvielas vietā. Arī benzīna parametros MK izlēmusi "atstāt spraudziņu", atstājot līdz 2004. gadam nemainītus skābekļa satura parametrus, kas LPAA ņemtajos paraugos līdz divām reizēm pārsniedz ES normas. LPAA vislielāko sašutumu izraisījis lēmums nemainīt spirta piejaukumu ierobežojumu. Pēc ES normatīviem metilspirta saturs benzīnā nedrīkst pārsniegt 3%, bet Latvijas Sertifikācijas centrs jeb LATSERT pagājušā gada 3. decembra "Dienas Biznesā" atzinis, ka nereti paraugos konstatēts desmitkārt augstāks rādītājs - 30%. Šādā degvielā ir daudz nesaistīta skābekļa, kas bojā dzinēju un katalizatoru, nemaz nerunājot par to, ka metanols ir kaitīgs videi un cilvēka veselībai. Iespējams, ka tieši te slēpjas domstarpību atslēga, jo degviela nepamet rūpnīcu ar šādu spirta saturu. Latvijā ir izdotas 16 licences degvielas ražošanai. Tā kā nekur valsts robežās nav manāms kaimiņvalsts Mažeiķu kombinātam līdzīgs komplekss, kļūst skaidrs, ka faktiski šī ražošana nozīmē jaukšanu, turklāt iespaidīgos apjomos - 2001. gadā astoņi Latvijas degvielas ražotāji saproducējuši 160 200 tonnu naftas produktu, no kuriem daļa ir pat eksportēta! Tā kā metanols netiek aplikts ar akcīzes nodokli, skaidrs - jo vairāk spirta būs piejaukts benzīnam, jo vairāk varēs "uzvārīties". Vienīgā cerība, ka beidzot ieviestie benzīna blīvuma un destilācijas parametri to ierobežos, jo šos rādītājus nav iespējams uzlabot ar metanola palīdzību. To, ka atbildība par degvielas kvalitāti gulst uz degvielas vairumtirgotāju sirdsapziņas, pierāda arī atgadījums ar "Statoil" DUS pirkto un degvielas filtros sastingušo dīzeļdegvielu. Kā pirms divām nedēļām TV diskusijā "Kas notiek Latvijā?" atklāti paziņoja "SIA Latvija Statoil" izpilddirektore Baiba Rubesa, uzņēmums slikto dīzeļdegvielu bija iegādājies no vairumtirgotāja ar visiem nepieciešamajiem sertifikātiem. Diemžēl Latvijas lielākā degvielas vairumtirgotāja "Kurzemes nafta" prezidents Argots Lūsiņš pēdējā brīdī uz tiešraidi Latvijas TV ierasties atteicās. Iespējams, ka tieši viņš būtu spējis viest skaidrību par Latvijā ievedamās degvielas neizdibināmajiem ceļiem. Kā tapa skaidrs no raidījuma, kurā diskusijas dalībnieki apvainoja viens otru demagoģijā un ar bērnišķīgi pretrunīgiem apgalvojumiem nokaitināja pat vēsi provokatīvo Jāni Domburu, degvielas kontroles problēmu stipri sarežģī atšķirīgās LPAA un LDTA intereses. Autotirgotājus satrauc iespēja nesaņemt automobiļus ar Euro 3 un Euro 4 atgāzu normām atbilstošiem dzinējiem (tas attiecas arī uz kravas automobiļiem), LDTA, kura, starp citu, nebūt neapvieno visus degvielas tirgotājus, galvenokārt interesē kontrabandas ierobežošana. Asociācijas biedri it nemaz nav sajūsmā par jaunajiem MK noteikumiem un noteikti pretojas LPAA prasībai ieviest tos pilnā spēkā jau 2003. gada 1. janvārī. Pēc LDTA valdes priekšsēdētāja Ojāra Karčevska vārdiem, šo normu pieņemšana stipri sadārdzinātu degvielas cenu, taču, kā zināms, SIA "Neste Latvija" jau tirgo EN228:1999 standartam atbilstošu benzīnu, savukārt "Statoil Latvija" pārdod EN590 standartam atbilstošu dīzeļdegvielu "D-Fortis", kuras ieviešana paaugstinājusi šīs degvielas tirdzniecību "Statoil" DUS par 20%. Un cenas starpība nav graujoša. Demagoģija par to, ka augstu kvalitātes standartu ieviešana ir vajadzīga tikai jaunu automobiļu īpašniekiem, kuri Latvijā ir nospiedošā mazākumā, arī neiztur kritiku. Pat desmit gadus vecs automobilis tagad iznāk ražots 90. gadu sākumā, kad benzīna un vēl jo vairāk dīzeļdegvielas barošanas sistēmas kļuva diezgan komplicētas un jutīgas pret sliktu degvielu. Galvenā problēma ir kontroles trūkums, kas neļauj realizēt Igaunijas modeli - tur pārdošanā ir gan "parasta" degviela, gan ES normām atbilstoša: lūdzu, jūsu tiesības izvēlēties - "Moskvičam" vai "Mercedes CDI"! Diemžēl mums šis variants neiet cauri, jo jūs nekad nezināsiet, vai tā labā degviela patiešām ir laba. Igaunijā atšķirībā no Latvijas degvielas kvalitātes un kvantitātes kontrole notiek, gan ievedot to valstī, gan DUS. Akcizēto preču pārvalde atvēcinās ar savu nespēju efektīvi izkontrolēt degvielas tirgotājus. 662 benzīntankos 2001. gadā paņemti 57 paraugi, kas ir smieklīgi maz. Nevainības prezumpcija šajā gadījumā ir pārprasta, jo pārsvarā pārbaudes tiek veiktas tikai uz sūdzību pamata. Tātad, ja neviens nesūdzas, problēmu nav. Tikai 12 gadījumos pērn piespriests reāls naudas sods, kura maksimālais apmērs tik ienesīgam biznesam arīdzan ir nieks - 3000 latu. Licences atņemšanu, kas būtu reāls drauds, Latvijas likumdošana šajā gadījumā neparedz, un jājautā, ko gan dotu pārvaldes pārstāvja piesauktā un tik trūkstošā pārvietojamā laboratorija par pusmiljonu latu, ja negodīgam degvielas tirgotājam tik un tā neko nevar padarīt. Tātad, cienījamie stūresbrāļi, mēs esam dimbā. Kamēr Latvijā nebūs ES direktīvai atbilstošu degvielas standartu, kas būtu obligāti visiem, nevis piemērojami brīvprātīgi (kas tas vispār par standartu, ja ir brīvprātīgs?), kamēr valsts iestādes nebūs ieinteresētas degvielas plūsmas kontrolē un "tumšās" degvielas ierobežošanā, kamēr ar degvielas tirdzniecību gan vairumā, gan mazumā nodarbosies katrs, kam ienāk prātā, vai vismaz tik daudz firmu un firmiņu kā tagad, mēs nevarēsim būt droši, ka zem uzraksta 95E atrodas tieši tas, kas ar šo marķējumu domāts. Jācer, ka tas vismaz būs benzīns.