"Mūsu cilvēks" – Ministru prezidents Einars Repše .


Arnis Krauze, TVNET/LTV Panorāma

21:00, 7. novembrī, 2002

Video Šorīt īsi pēc pulksten 10 Latvijā sākušies jaunie laiki. 55 Saeimas deputātiem balsojot "par", apstiprināta 10. valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Godīgums, atklātība, profesionalitāte – trīs principi, kurus jaunais ministru prezidents Einars Repše tūlīt pēc ievēlēšanas nosaucis kā svarīgākos savas valdības darbā.


  • Citos portālos

- Kā esat aizvadījis pirmo dienu jaunajos laikos? Vai godīgi, atklāti un profesionāli šodien esat paguvis paveikt kādu darbu premjera statusā? - Dažu labu puķu pušķi saņemt laikam un iepazīties ar situāciju, iepazīties ar Ministru kabineta darbiniekiem, pārdomāt tālāk darāmās lietas. Bet šodiena vairāk ir bijusi patiešām pirmā diena. Lielie darbi sāksies rīt vai jaunnedēļ. - Jums šodien bija īsa tikšanās ar savu priekšgājēju Andri Bērziņu. Vai šajā sarunā pateicāties par "dāvanu", kuru jums Bērziņa valdība sarūpēja pēdējā brīdī, proti, miljoniem vērtos galvojumus ar parādu dzēšanu privātfirmām? Vēl šodien finanšu ministrs pēdējā savas darbības dienā parakstījis galvojumu par vairāk nekā 10 miljoniem latu. - Jā, ziniet, tas mani tiešām pārsteidza un tā bezkaunība ir vienkārši šokējoša. Jācer, ka tautas atmiņa nebūs pārāk īsa. Taču, nē. Par to mēs nerunājām. - Kāpēc? jūs sakāt, ka tā ir bezkaunība? Jūs to varējāt acīs pateikt. - Jā, bet šinī gadījumā ne ministru prezidenta Andra Bērziņa, bet drīzāk finanšu ministra Bērziņa vaina. Es domāju, ka Andris Bērziņš par sevis vadīto valdību jau ir saņēmis visus novērtējumus – gan pozitīvos, gan negatīvos. Līdz ar to tā bija drīzāk tāda draudzīga atvadīšanās, kur aizejošais ministru prezidents mani iepazīstināja vairāk vai mazāk ar savu kabinetu un tiešajiem darba pienākumiem. Es jau tagad jūtu, ka droši vien mēs nestrādāsim tieši tādā pašā stilā kā iepriekšējā valdība un tās vadītājs. Līdz ar to man tik un tā būs jāmeklē pašam savi ceļi Ministru kabineta darbā. - Jūs esat pirmais premjers, kurš Saeimā tiek apstiprināts bez debatēm. Tautas partijas līderis Andris Šķēle šodien norādīja, ka nav bijis jēgas debatēt par jūsu valdību, jo tik tukša, tik nekompetenta valdības deklarācija, viņaprāt, sen neesot redzēta. Savukārt kreiso līderis Jānis Jurkāns "Panorāmai" teica, ka viņš tagad dzīvošot valstī, kuru vada klauns. Saeimas priekšsēde Ingrīda Ūdre opozīcijas atteikšanos debatēt vērtēja kā klusumu pirms vētras. - To laikam es atzītu par visobjektīvāko novērtējumu, jo vētra vēl būs. Gan no opozīcijas puses es sagaidu ne vienu vien cūcību, gan arī es ceru, ka viņi redzēs no mūsu puses, ko mēs spējam paveikt. - Ko jūs saprotat ar vārdu "cūcība"? - Sāksim ar tām pašām "dāvaniņām", kas ir atstātas jaunajai valdībai un nopietni apgrūtinās budžeta sabalansēšanu. Par to varbūt sīkāk varēs komentēt mūsu finanšu ministrs pēc tam, kad pārņems lietas. Otrām kārtām, arī šie vārdi, ko opozīcija velta mums. Es vienmēr saprotu, ka opozīcijai ir jākritizē un viņai nav būtībā nekā cita, ko teikt. Taču tā, kā viņi to dara, tas arī varbūt parāda attieksmi un arī stilu. Cik es saprotu, tad abas šīs partijas – gan Tautas partija, gan arī Jurkāna vadītā politiskā apvienība, viņas taču teorētiski kādreiz cer ieņemt arī pozīcijas vietu. - Jūs aicināt viņus nespļaut akā, no kuras pašiem būs jādzer? - Ziniet, Šķēle jau to praktiski arī izdarīja, kad viņš nāca uz koalīcijas veidošanas sarunām un parādīja savu attieksmi tik klaji, ka pat pēdējās cerības par jebkādu normālu sadarbību izzuda. Bet labi. Tas šodien būtu noņemts no dienas kārtības. Es domāju, ka jaunizveidotā koalīcija ir tikusi pāri sekmīgi savām pirmajām problēmām un līdz ar to varēs strādāt arī turpmāk. Un opozīcijai paliks viņas uzdevums, proti, kritika. Tikai es sagaidu, ka konstruktīva un nopietna. - Par to, ka jūs un jūsu valdības ministri tiks pētīti jo sparīgi, liecina arī šodien izskanējusī informācija, ka jaunais ekonomikas ministrs Juris Lujāns ir aktīvs draudzes "Prieka vēsts" dalībnieks un, vēl strādājot bankā, ir palīdzējis draudzei iegūt kredītu. Viņš gan sola, ka ministra darbību spēs nodalīt no kristīgajām aktivitātēm. Par Lujāna aktivitātēm specdienesti savulaik esot informējuši arī Centrālo banku. Vai jums par to kaut kas ir zināms? - Vispirms es nopietni ceru, ka viņš spēs atdalīt savas reliģiskās lietas no ministra lietām. Pretējā gadījumā būs jāizvēlas kāda no viņām. Otrām kārtām es ļoti ceru, ka viss saistībā ar tiem kredītiem, kas ir izsniegti vai saņemti, arī ir pilnīgā kārtībā. Lielā mērā par šī kandidāta izvirzīšana ir atbildīga koalīcijas Pirmā partija. Es ceru, ka viņi ir nopietni šo kandidātu izvērtējuši un pazīst. Es pats viņu nepazīstu tiešā sadarbībā. Lielā mērā paļāvos uz mūsu politisko sabiedroto ieteikumu. Arī nebūtu nekādas iespējas īsā sarunā vai paskatoties uz dzīves aprakstu novērtēt cilvēku. To neprot laikam neviens. Tāpēc paskatīsimies, kādi tie darbi tālāk būs. Vislabākais, kas raksturo cilvēku, ir viņa darbi. Ja darbi būs tādi, kas atbilst, tad vislielāko cieņu un reliģiskā pārliecība nekad nevarētu būt par traucēkli. - Jūs šodien vēlreiz apstiprinājāt, ka jau tuvākajā laikā panāksiet, lai ministru prezidents bez liekām ceremonijām varētu atlaist jebkuru uzticību zaudējušu ierēdni. Jau vēlēšanu naktī jūs nosaucāt divu amatpersonu vārdus – Andreju Sončiku un Gunāru Dāboliņu, kuriem pievērsīsiet tagad īpašu uzmanību. Kas šiem kungiem šobrīd būtu jādara, lai nekristu jūsu nežēlastībā? - Šiem kungiem būtu jāuzrāda ļoti konkrēts un praktisks darba rezultāts, kas līdz šim diemžēl ir izpalicis lielākā vai mazākā mērā. Es patlaban neesmu pievērsis uzmanību tieši šīm divām personālijām, bet jebkurā gadījumā konkrēts darbs ir tas, ko mēs sagaidām no valsts civildienesta ierēdņiem. Protams, godīgs, atklāts, profesionāls darbs. Bet darbs. Līdz ar to, ja mums cilvēki, kas ir augstos vai zemos amatos, garantē rezultātu, viņu darbam ir augļi, tad tādā gadījumā mēs rūpēsimies no savas puses par viņu darba apstākļu uzlabošanu iespēju robežās. Taču, ja rezultāta nebūs, tādā gadījumā – paldies par darbu un uz redzēšanos, nāks citi vietā. - Jūsu partijas mājas lapā var atrast anketu, kura saucas "darba aptaujas lapa". To aizpildot un nosūtot uz "Jauno laiku", ir cerība iegūt darbu Saeimas aparātā, partijas organizācijā, kā arī valdības institūcijās. Vai tie būs tie cilvēki, kas nāks negodīgo vietās? - Nē, ne gluži. Tas ir vairāk mehānisms, kā no mūsu partijas rindām noskaidrot, kādas ir cilvēku intereses un ko katrs būtu spējīgs veikt. Patlaban mums ir jāaizpilda tādas amata vietas kā deputāta palīgi. Mēs esam vienojušies partijā, ka šie deputāta palīgi ir nevis individuāla lieta, bet tā ir frakcijas un partijas lieta. Vienam palīgs var būt jurists, citam – tautsaimnieks utt. Tāpat mums ir arī ministriem savs birojs, palīgi, sekretāri. Kur tad mēs ņemsim šīs nepieciešamās rezerves, ja ne no aktīviem cilvēkiem partijā, kas savā praktiskā darbā ir parādījuši, ka viņi patiešām ir gatavi strādāt. - Tikai partijas biedri drīkst aizpildīt šo anketu? - Nē. Jebkurš. Tādā veidā viņš sāk līdzdarboties partijā. Ne jau no anketas aizpildīšanas kaut kas ceļas, bet no tā, ka cilvēks tiek iepazīts praktiskā darbā. Šis varbūt ir pirmais solis, lai iesaistītos partijas rindās un tiešām sāktu strādāt. - Viens no "Jaunā laika" priekšvēlēšanu skaļākajiem saukļiem bija korupcijas apkarošana. Jūs arī aicinājāt vēl iepriekšējo Saeimu nebalsot par KNAB direktoru Gunti Rutki, par viņa ievēlēšanu, jo tūlīt pēc ievēlēšanas par premjeru jūs uz Latviju aicināšot kādu britu speciālistu, kurš tad cīnīšoties ar korumpētiem ierēdņiem. Vai šī ideja joprojām ir spēkā? - Šī ideja noteikti ir spēkā. Es šodien vēl neesmu paspējis sazināties, bet es to domāju darīt. Tāpat kā pārbaudīt un mazlietiņ citās sliedēs ievirzīt vēl dažus labas valsts iestādes. - Kas būs ar KNAB? - Tas būs ļoti atkarīgs no viņa darba rezultātiem. Ja viņi spēs turpināt strādāt un nodrošināt vajadzīgo rezultātu, proti, reālu korupcijas apkarošanu. Pie kam neierobežojoties tikai ar kādiem sīkiem "gariņiem", bet arī rūpējoties par korupcijas apkarošanu augstākajos varas ešelonos. Ja viņš spēs parādīt reālus rezultātus, veidojot pretkorupcijas biroja aparātu, tad noteikti tādā vai citādā veidā darbs saglabāsies. Iespējams, ka viņš varētu turpināt viņu vadīt, ja uzrāda sekmes. Līdz ar to, kā jau es to teicu pirms vēlēšanām, vislabākie novēlējumi Rutka kungam darbā. Es domāju, ka mēs tuvākajā laikā atradīsim iespēju ar viņu tikties un pārrunāt jau sasniegtos rezultātus, pamanītās problēmas un tad jau redzēsim. - Par jūsu valdības deklarāciju. Andris Šķēle to nosauca par nekonkrētu. Šai kritikai var nedaudz arī piekrist. Jūsu izvirzītiem uzdevumiem nav neviena konkrēta termiņa. Mums žurnālistiem, sabiedrībai nebūs pamatotas iespējas, piemēram, pēc pusgada prasīt, kāpēc kāda no solītajām reformām nav izpildīta. Piemēram, deklarācija rakstīts: "Nodrošināsim pensiju palielināšanu." Bet kad tas notiks? - Lielā mērā šī deklarācija tik tiešām ir rakstīta, lai nebūtu iespēja mums pārmest, kritizēt tad, ja mēs formāli vai pēc būtības kādu no punktiem neizpildām. Deklarācija ir tāda lieta, ko mēs varam mainīt, tikai mainot valdību. Pat ja mēs deklarācijā ierakstītu, ka mēs veiksim kādu darbu, bet mēs veiksim labāku par to, laika gaitā izdomājot labāku projektu, tad mēs riskējam deklarāciju neizpildīt, jo tur ierakstīts tomēr bija tā. Tāpēc uzstādījums, deklarāciju rakstot, bija uzrakstīt tās vispārējās nostādnes, kas tik tiešām saglabāsies arī visā laika posmā, līdz pat iespējamai valdības demisijai nākamo vēlēšanu rezultātā. Tāpēc šī deklarācija nav kalendārais plāns. Par valdības plāniem tiks domāts tālāk. Mēs arī praktiski strādāsim. Līdz ar to, jums pēc pusgada būs maza jēga vilkt ar pirkstu līdzi deklarācijai un prasīt: "Kur ir tas?" Jūs drīzāk varēsiet skatīties, ko mēs tik tiešām dzīvē esam darījuši vai nedarām. Tad pamatoti kritizēt vai arī slavēt par to, ko mēs nedarām vai darām. - Repšes kungs, mēs šovakar nevaram nepieminēt Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Viņa vārds valdības veidošanas laikā tika daudzināts jo dikti. Jūs pats esat atzinis, ka Lemberga kungam ir bijusi vai ir vēl joprojām zināma ietekme uz valdību un uz valdības veidošanas procesu. Arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ir teicis, ka valdība bez oligarhu ietekmes acīmredzot tuvākajā laikā Latvijā nebūs. Vai jūs varat piekrist savam kolēģim? - Nē, varētu mēs veidot valdību bez oligarhu ietekmes, bet tādā gadījumā tad būtu Maskavas ietekme. Vēlēšanu rezultāti diemžēl ir tādi, ka vai nu Tautas partija, vai Jurkāna apvienība, vai kādi citi spēki. Ja jūs gribējāt no oligarhiem brīvu valdību, tad varējāt balsot par "Jaunajiem laikiem". Tas ir tieši tas, ko mēs priekšvēlēšanu kampaņā ieteicām. 51 mandāts "Jaunajam laikam", un tad mēs šodien varētu tikai nodarboties ar ministru atlasīšanu pēc profesionālā kritērija. Diemžēl rezultāti ir citādi un mums ir jāvienojas ar visiem politiskajiem spēkiem. Līdz ar to katra atsevišķā politiskā spēka iebildumi ir jāņem vērā. - Kuri tad ir tie oligarhi, kuri šobrīd ir pārstāvēti aiz tām dažām partijām, kuras ir jūsu valdībā? - Ja mēs runājam šobrīd, tad ir zināma korelācija starp Ventspils mēra Aivara Lemberga nepatiku uz atsevišķām personālijām un ZZS nepatiku pret tām pašām personālijām. - Tur kaut kas viņiem saskan. - Tā, protams, var būt nejaušība. Es nekādā ziņā negribu savus uzticamos partnerus no ZZS jebkādā veidā apvainot. Bet tā nu tas bija, ka pretenzijas pret noteiktiem ekonomikas ministra kandidātiem saskanēja gan godājamam Ventspils mēram, gan arī ZZS. "Jaunajam laikam" nebija nekādu pretenziju pret šo ekonomikas ministra kandidātu. Varbūt nav tas ideālākais ministra kandidāts, bet kurš no mums ir ideāls. Es nepakļāvos. Viņš vēl šodien ir pieņemams un apmierinošs. Bet ZZS nebija gatava balsot. - Lemberga kungs jums šodien piezvanīja, apsveica jaunajā amatā? - Nē. Šodien nav piezvanījis viņš. Apsveicēju tik un tā ir bijis daudz. Paldies visiem. Man jau šodien liela daļa no laika pagāja, tik tiešām pieņemot un atbildot uz apsveikumiem. Šobrīd es nevaru apgalvot, ka mēs esam atrisinājuši vislabākajā iespējamajā veidā problēmu. Bet zināms risinājums tomēr ir panākts, un skatīsimies, kā tālāk šīs personālijas strādās valdībā. - Ārpolitikā jūsu valdībai ir trīs galvenās prioritātes – ES, NATO un labas attiecības ar Krieviju. Vēl nesen kādā intervijā jūs teicāt, ka nopietni apdomājama ir prasība, lai Krievija atvainojas Latvijai par okupāciju, un tikpat nopietni ir apsverama prasība Maskavai par kompensāciju izmaksu. Šīs prasības un labas attiecības ar Krieviju – kā tas ir savienojams? - To var savienot pavisam vienkārši. Ja kāda valsts neatzīst pati savu vēsturi, tādā gadījumā diez vai viņa ir gatava veidot nākotni. Situācija par 40 gadu senu vai vēl senāku vēsturi, tā ir tā lieta, ko ir izvērtējusi Vācija. Viņa šodien nekaunas jeb nevairās atzīt 40. gadu notikumus un to, kas bija pirms tam un kas arī bijis pēc tam. - Jūs kā premjers aicināt Krieviju to darīt? - Es domāju, ka mums ir arī aktuālāki jautājumi, kuri ar Krieviju būtu jārisina. Kaut vai tas pats robežlīguma jautājums. Kurš no mūsu puses un Krievijas sen ir parafēts, sagatavots, kurā mēs esam gājuši uz ļoti nopietnām piekāpšanām. Piemēram, Abrenes jautājumā. Bet Krievija vēl arvien nav atradusi par nepieciešamu šo līgumu parakstīt. Ko tas varētu nozīmēt? Vai tas varētu nozīmēt, ka kādreiz mūsu kaimiņvalsts grib atkal šīs robežas pārskatīt? - Rīt Rīgā ierodas Maskavas mērs Jurijs Luškovs. Rīgas domē sen, sen gaidīts viesis. Jums būtu rīt arī iespēja ar viņu tikties, izskaidrot, ka Latviju nebūtu gluži korekti salīdzināt ar Kambodžu un šeit krievvalodīgie ne tuvu nav tik apspiesti, kā viņš to Krievijā stāsta. Vai jūs izmantosiet šo iespēju tikties ar viņu? Vai viņš ir izteicis ar jums vēlēšanos tikties? - Nē, tas nav bijis dienas kārtībā. Tāda oficiāla uzaicinājuma nav bijis. Nē, tikšanās nebūs. - Par attiecībām ar presi. No personiskās pieredzes zinu, ka laikā, kad bijāt Latvijas Bankas prezidents, uzzināt komentāru par kādu jautājumu bija diezgan sarežģīti. Kā būs tagad jaunajos laikos? Kāda būs jūsu sadarbība ar medijiem? - Vispirms jau daudzi mediji ļoti labi zina, kā šobrīd mani var sazvanīt. - Šobrīd ļoti viegli, bet kā būs tālāk? - Līdzīgi. Tikai tik tiešām negribētu pārvērst savu darba dienu par nepārtrauktu interviju un komentāru sniegšanu. Arī Latvijas Bankā, ja reiz bija kaut kas nopietns sakāms, tad jau nu gluži aiz mūriem nesēdējām. Šovakar ir tāds svinīgs gadījums, un es biju sen solījis, ka pēc apstiprināšanas ieradīšos. Bet nekā jauna man šovakar sakāma nav, izņemot paldies par uzticību, un centīšos šo uzticību visādā veidā attaisnot. - Tas nav noslēpums, ka pēdējos gadus esat ikdienā staigājis ar ieroci azotē. Vai, ministru prezidenta amatā esot, arī turpināsiet to nēsāt? - Man šobrīd ir nodrošināta ļoti laba, profesionāla apsardze. Līdz ar to es šos dzelzs gabalus varēšu mierīgi atstāt mājās. - Paldies jums, Repšes kungs, par sarunu. Vēl pirms pāris dienām pie mums uz raidījumu bija atnākusi jaunās Saeimas priekšsēde Ingrīda Ūdre, viņa atnāca ar pamatīgu apsardzi un tika pārbaudītas pat grimētavas, bet Repšes kungs šodien ieradās kā vienkāršs pilsonis, bez apsardzes, bez svītas, bez padomniekiem.



  • Citos portālos

Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.



Rakstu grupas

Sadarbības partneri

  • Politika.lv