"Mūsu cilvēks" – Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne. (1)

- Šodien ir Pasaules veselības diena, un šogad Pasaules veselības dienas tēma bija vides faktoru ietekme uz bērnu veselību. Tam mēs šodien mēģinājām pievērst pastiprinātu sabiedrības un arī politiķu uzmanību. Šeit ir jārunā par divām plašām sfērām. Tā ir fiziskā vide, kas ietekmē bērnu veselību, un arī emocionālā vide. Ar fizisko vidi mēs saprotam gan ūdens, gan gaisa, gan pārtikas tīrību. Šeit ir jāsaka, ka Latvijas lielākā problēma ir gaisa piesārņojums ar tabakas dūmiem, kas liekas varbūt drusku paradoksāli, bet mums ir pētījumi par to, ka diemžēl ļoti daudzi vecāki un citi sabiedrības locekļi pakļauj savus bērnus tabakas dūmiem, un ir nopietnas bažas, ka šiem bērniem tālāk attīstīsies gan alerģiskas slimības, gan astma. Tā ir mūsu lielākā problēma. - Kādi ir jūsu ieteikumi, kā risināt šo problēmu? Vai šodien, tiekoties gan ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, gan ar Izglītības ministrijas pārstāvjiem, jums radās pārliecība, ka ir sadzirdēti jūsu priekšlikumi? - Tas, ko mēs iesakām, ir veselīgas vides veidošana skolās, pašvaldībās, slimnīcās un citur sabiedrībā. Mēs esam mēģinājuši un ļoti sekmīgi 10 gadus ieviest Latvijas izglītības sistēmā veselības veicinošu skolu projektu. Šī ir patiesi veselības veicinošas vides radīšana skolā. Mēs sākām ar 10 skolām, tagad šinī projektā ir iesaistījušās jau 120 skolas. Pēc šīs dienas tikšanās un vienošanās parakstīšanas ar trim ministriem man ir zināma pārliecība, ka veselību veicinošās skolas filozofija tiks īstenota Latvijas izglītības sistēmā. Doma ir par to, ka šinīs skolās veselības veicināšana ir prioritāra. Gan vadība, gan skolotāji, gan skolnieki tiek iesaistīti projektos. Turklāt šīs metodes, ko mēs piedāvājam, ir nevis stundas un lekcijas, bet tieši interaktīvā pieeja. - Jūs pieminējāt galveno problēmu – smēķēšanu. Smēķēšana bērnu klātbūtnē, bet, ja paskatāmies uz citiem pētījumiem, tad Latvijā smēķējošo pusaudžu skaits ir viens no augstākajiem Eiropā. Kur ir risinājums? - Risinājumi varētu būt divi. Pirmkārt, kā jau minēju, mēģināt radīt veselīgo vidi, kas panākama ar izglītību, informēšanu, motivēšanu. - Bet viņi jau pie tām skolām pīpē. To mēs redzam it sevišķi Rīgā; ja pastaigā gar skolām, var redzēt. - Diemžēl tā ir. Otra lieta ir tiešām represīvie mehānismi. Mēs zinām, ka Latvijā salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm, un to ir atzinuši vairāki eksperti, ir patiesi laba un stingra likumdošana, kas ierobežo tabakas lietošanu sabiedriskās vietās. Pavisam cita lieta, un ir pētījumi, kas apliecina, ka likumdošana nebūt netiek ievērota. Skolniekiem ir pavisam brīva pieeja cigaretēm. Diemžēl likums netiek ieviests dzīvē. - Par otru problēmas pusi, proti, par bērnu garīgo veselību. Par to, vai viņi jūtas droši un saprasti skolā. Kā rāda citi pētījumi, bērni nejūtas droši. Viņiem bieži ir neirozes. Kā jūs vērtējat, vai Latvijas skolotāji ir gatavi strādāt ar bērniem, lai viņi justos labi savā vidē? - Protams, ārkārtīgi daudz vēl ir darāms. Pētījumi, kas liecina, ka Latvijas skolās skolēni patiesi jūtas sliktāk nekā tā paša vecuma bērni citās Eiropas skolās. Vai ir gatavi? Droši vien vēl ne. Bet ir pamats domāt, un atkal gribu atsaukties uz šīs dienas auglīgām sarunām ar Izglītības ministriju, ka skolām tiks dota šī iespēja un veselības izglītība, veselības veicināšana tiks aktivizēta. Skolotāji tiks motivēti, vairāk iesaistīti. Es domāju, ka ir pamats cerēt, ka lietas virzās uz labo pusi. - Kāds ir konkrētais risinājums, lai uzlabotu sociālo klimatu skolās, lai bērni no nabadzīgākām ģimenēm tikai tāpēc vien neizvēlētos klaiņot, ka viņus klasesbiedri apsmej un skolotāji visbiežāk neiejaucas, it īpaši, ja bērnu vecāki nav ziedojuši skolai noteikto summu. - Tas ir tiešām grūts jautājums. Te ir jārunā par skolas sadarbību ar vecākiem, skolas sadarbību ar vietējām pašvaldībām un jāmēģina rast šie risinājumi. Skolniekiem ir jāpieiet individuāli un jāmēģina atrast viņu patiesos motīvus, patiesās vēlmes, un jāmēģina palīdzēt. - Jūs domājat, ka tikai strādājot ar skolotājiem? Vai jums ir izstrādātas programmas, kā skolotājiem būtu jāstrādā ar skolēnu, lai viņš justos saprasts šajā vidē? Kā rīkoties skolotājam situācijā, ja skolēns izturas ņirdzīgi pret visu notiekošo, jo viņa vecāki ir vieni no lielākajiem skolas ziedotājiem un kabatas nauda viņam ir tāda pati, kāda ir skolotājam alga? - Tie ir jautājumi, uz kuriem patiesi grūti ir atbildēt un kas prasa ilgu risinājumu. Bet es gribu vēlreiz atsaukties uz to metodi, politiku un veidu, ko piedāvājam mēs. Tā ir skolēnu iesaistīšana, atklātība ar skolēniem. Skolēnu iesaistīšana procesos, lai skolēns jūt, ka ar viņu rēķinās, ka viņa viedoklis tiek respektēts, ka tiek uzklausīts, ka nebaidās paust savu viedokli. Šī demokrātiskā vide, kas tiek veicināta skolās, ir ārkārtīgi būtiska. Skolēni saprot, ka var domāt dažādi, ka ir dažādi sociālie stāvokļi. Līdzcietība, tolerance un demokrātija skolās ir tas, ko mēs cenšamies veicināt visu šo gadu garumā. - Gatavojoties šim raidījumam, atradu kādu interesantu pētījumu, kuru ir veikusi Pasaules Veselības organizācija pērnā gada novembrī. Ir diezgan pārsteidzoši pozitīvi rezultāti, ka 96% skolas vecuma bērnu ir sapotēti pret visām bīstamajām slimībām, tādējādi viņu fiziskā veselība ir labi nodrošināta. Vai tiešām šis skaitlis ir tik optimistisks Latvijā? - Te tiešām ir jādomā, ka dati ir pareizi un mēs varam raudzīties diezgan optimistiski, jo runa droši vien ir par tiem bērniem, kas tika pārbaudīti skolās. Ar skolu bērniem mēs esam diezgan apmierināti. Tie patiesi tiek aptverti, tie tiek vakcinēti. Skolu mediķi, ģimenes ārsti parasti raugās, lai vakcinācija tiktu nodrošināta. Bēdīgāka situācija ir ar tiem bērniem, kas skolu neapmeklē. Mēs zinām, ka tādu ir daudz. Patiesībā par šiem bērniem, kā tie tiek vakcinēti vai nevakcinēti, īstu ziņu nav. Bet es pieņemu, ka dati ir ļoti bēdīgi. - Jūs pieļaujat, ka tie 4% bērnu, kas nav vakcinēti, ir tie, kas neiet skolās? - Tā varētu noteikti būt. - Bet kā tad sanāk tik optimistiski, ja visi bērni ir vakcinēti, tad pēc jūsu pašu datiem, no pieaugušajiem tikai 64% ir izgājuši visas nepieciešamās vakcīnas? - Tāpēc, ka pēc skolas beigšanas visa veselība un atbildība par savu veselību tiek nodota pašu indivīdu rokās. Tā tālāk ir paša cilvēka izvēle, kā viņš seko līdzi savam vakcinācijas kalendāram, savai veselībai un cik lielā mērā iet pie ģimenes ārsta un šīs vakcinācijas pieprasa. Mēs zinām, ka difterija, kas ir milzīga problēma Eiropas mērogā, Latvijā valsts nodrošina gan brīvas vakcīnas, ko valsts apmaksā, gan ģimenes ārstus, kas šīs vakcinācijas veic. Taču redzam, ka vakcinācija nenotiek. Acīmredzot trūkst informācijas, motivācijas. Cilvēki nepietiekoši novērtē savu veselību, tādēļ 64% ir tas patiesais skaitlis, ko mēs redzam. - Pagājušā gada novembrī, kad šis pētījums tika publiskots, Pasaules Veselības organizācija teica, ka noteikti izstrādāsim priekšlikumus Latvijas valdībai, kā labāk veicināt izglītību un panākt, lai pieaugušie vakcinējas. Vai šādi priekšlikumi ir izstrādāti? Vai Latvijas valdība ir uzklausījusi šos priekšlikumus? - Bija ievērojama pārbaude jeb misija šajā sakarā, kad bija difterijas uzliesmojums, un ir izpētīta situācija, kāpēc tādi difterijas uzliesmojumi joprojām ir iespējami Latvijā. Viens no pieņēmumiem, kas valdīja tajā laikā, bija tas, ka acīmredzot vakcīnas nav īstās. Tās ir pirktas par lētu naudu, un tā ir tā lielākā vaina. Eksperti ļoti rūpīgi strādāja un galaslēdziens bija tāds, ka vakcīnas ir īstās. Diemžēl patiesi nav ievērots ļoti rūpīgs vakcinācijas kalendārs un nav hronoloģiskā secība. Respektīvi, ir pazudusi informācija, cik katrs ir vakcinēts, kādos laikos. Ja pats neseko līdzi, tad ģimenes ārstam arī šī informācija nav bijusi. Viens no galvenajiem ieteikumiem, bija patiesi nodrošināt vakcīnas regulāru lietošanu pēc norādītā shēmas. - Vai valdība tos uzklausīja, kā praksē to var ieviest? - Praksē to ieviest ir diezgan grūti, jo visu, kas ir obligāts, ir grūti. Lielā mērā veselība ir nodota pašu iedzīvotāju rokās. Pašam ir jāiet un apzinīgi jālūdz šī vakcīna. Mēs varam ietekmēt tikai caur apziņas celšanu, informēšanu, bet piespiest nevienu nevaram. - Pasaules Veselības organizācija jau gadiem ilgi ir bijusi Latvijas valdības konsultante par to, kā būtu jāveido veselības programma valsts attīstībai un kādai ir jābūt valsts attieksmei pret medicīnu un sabiedrības veselību. Ja jūs skatāties uz jauno medicīnas reformu, kas ir galvenie mīnusi, ko saskatāt, un galvenie plusi? - Mums patiesi bija tikko pirmais nopietnais pasākums, kas bija pie Veselības ministrijas uzaicinājuma Pasaules Veselības organizācijas ekspertus, lai spriestu par jauno Veselības ministriju, jaunajiem reformas cilvēkiem, par reformas būtību un tālāko attīstību. Pēc triju dienu ilgām analīzēm un diskusijām bija gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti iztirzāti. Par pozitīviem atzina un uzsvēra to, ka nevajadzētu noliegt to, kas līdz šim ir rūpīgi darīts. Nevar noliegt, ka iepriekšējām valdībām ir bijuši nopietni centieni uzlabot veselības aprūpes sistēmu, uzlabot efektivitāti un produktivitāti. Tās ir idejiskās lietas. Ja runājam par to, ko Pasaules Veselības organizācijas eksperti uzskata par bažīgām jeb problemātiskām lietām, tad pirmais uzsvars tika likts uz to, ka ir ļoti daudz iniciatīvu, viedokļu, ideju, ieteikumu, taču nav vienotās valsts veselības politikas. Respektīvi, nav izdiskutēti un nav pieņemti konkrēti mērķi, uz ko mēs virzāmies reformas gaitā un kādas būtu prioritātes, kādi būtu ceļi ejami. Ir daudz fragmentāras iestrādes, kas diemžēl neliecina par nopietnu pieeju.