- Skolas solā jāsēžas nebūs, jo tiem cilvēkiem, kas beiguši vidusskolu pirms kāda laika, šie vidusskolas centralizētie eksāmeni būs augstskolas iestājeksāmeni. No šādām pozīcijām šo cilvēku situācija nemainās. - Bet saturs, prasības, kas tiek izvirzītas skolēnam, beidzot 12. klasi, un cilvēkam, kurš stājas arhitektos, un viņam arī ir jāliek matemātika, ir vienas un tās pašas? - Šeit ir jālūkojas uz divām lietām. Šī kārtība attiecas uz pilna laika studiju programmām. Katrai augstskolai, ja tā uzskata, ka ir nepieciešama īpaša zināšanu pārbaude, kas nav saistīta ar tām zināšanām, kas ir jāapgūst vidusskolā, tad augstskolai, saskaņojot to ar Augstākās izglītības padomi, ir tiesības noteikt savus pārbaudījumus. Kas attiecas uz tiem pārbaudījumiem, ko veido Izglītības satura un Eksaminācijas centrs, mēs iespēju robežās esam iesaistījuši augstskolu mācībspēkus un arī turpmāk darīsim tāpat. - Augstskolu pasniedzēji izsaka bažas, skatoties uz matemātikas un fizikas eksāmeniem, ka tie ir vairāk tādi, kas ir nepieciešami skolēnam, nevis tādi, kas ir nepieciešami studentam. - Šeit ir jāvērtē tas, uz ko bāzējas konkrētās augstskolas studiju programma. Ņemot vērā visu statistiku, vairāk nekā 70 procenti topošo pilna laika studiju programmu studentu nāk no vidusskolām. Droši vien būtu pareizi, ka augstskola lielā mērā, veidojot savus iestājeksāmenus, tomēr lūkotos uz to, ko māca vidusskolā un kādas ir vidusskolas prasības mācību priekšmetiem. Vidusceļu vai pareizo risinājumu varētu arī atrast. - Vai šī sistēma ir pareiza? Ja tagad kāds 18 gadus vecs jaunietis nolemj, ka vieglāk ir nekārtot algebru, bet pēc diviem gadiem viņš nolemj, ka jāstudē ekonomika, tad ir atkal jāmaksā nauda un jāatgriežas pie skolas laiku zināšanām? - Šobrīd vidusskolas sistēma tiek veidota tā, ka, sākot mācīties 10. klasē, izvēlas nākamo darbības virzienu. Vidusskolas programmas iedalās pēc šiem virzieniem. Skolēnam ir iespēja izdarīt pirmo izvēli, esot vidusskolā. Jebkuram ir iespēja eksāmenu pārkārtot, kad viņš būs gatavs stāties augstskolā. - Vai nav par agru? Jūs 10. klasē jau zinājāt, ko jūs gribēsiet darīt? - Šeit ir profesionālās orientācijas jautājums, bet vismaz virzienu, kurā vietā studēt vai kas ir tās lietas, kas interesē, katrs zina. Šeit neprasa pateikt konkrētu profesiju. Tikai šo ievirzi – vai vairāk valodas vai tomēr eksaktie mācību priekšmeti, vai kāda cita izglītības programma, ko piedāvā konkrētā vidusskola. - Eksāmens tomēr ir diezgan konkrēts. Vai nu man ir, vai nav matemātikā eksāmens. - Eksāmens ir konkrēts. Tiek veidots nevis uz skolēnu izvēli, bet tiek veidots uz mācību priekšmetu standarta bāzes, un eksāmena uzdevums ir pārbaudīt to, kas ir mācību priekšmeta standartā vai kas ir izglītības saturs, kurš skolēnam konkrētajā vidusskolas posmā jāapgūst. - Bet kā būs ar saturu? Piemēram, ar diskutablajiem Juridiskās fakultātes eksāmeniem, kur saturs parasti ir pavisam citādāks, nekā liekot eksāmenu sociālajās zinībās vai vēsturē skolā. - Šeit ir konkrētās augstskolas uzdevums vai augstskolu speciālistu uzdevums izvērtēt to, kādā veidā, kādā formā un kādus centralizētos eksāmenus viņi var izmantot, lai atlasītu sev labākos studentus. No Izglītības satura un eksaminācijas centra puses mēs iedodam konkrētos eksāmena uzdevuma rezultātus, savukārt kā šos rezultātus izmantot, lai varētu atlasīt labākos studentus, to lemj augstskola pati. - Rezultāti būs diezgan vēlu. Skolēni saka, ka ministrija un Eksaminācijas centrs, ilgi vērtējot, ir atņēmuši viņiem svētkus, atņēmuši viņiem izlaidumu. - Process šajā gadījumā ir pietiekami liels, un mums ir daudz darba organizējot centralizētos eksāmenus, jo šogad eksāmenus kārtos 125 tūkstoši. Būs jālabo 125 tūkstoši eksāmenu darbu, un vairāk nekā 45 tūkstoši skolēnu piedalīsies eksāmenu procesā. Ievērojot to, ka mums ir jālemj katra skolēna liktenis, mums tomēr ir jābūt pārliecinātiem, ka eksāmens ir novērtēts objektīvi, rezultāts ir ticams un būs izmantojams arī tālāk studiju procesā. - Bet skatoties uz sistēmu – vai tā ir pareiza? Vai ir pareizi atņemt bērniem prieku? - Mums ir jālūkojas vairāk uz ieguvumiem. Vai tas, ka skolēnam vairs nav jādodas uzreiz pēc vidusskolas vairākās augstskolās un jāskatās, kādi ir iestājeksāmenu grafiki, jārisina vesela rinda problēmu, saistītu ar nākamo studiju vietu, tomēr neatsver to mazo prieka laupīšanu, kas saistīts tikai ar konkrētā dokumenta izsniegšanas brīdi, kas ilgst 10 – 30 sekundes? - Tā nav. Parasti izlaidums ir svinīgs vakars un cilvēks pieliek punktu savam ceļam pamatskolā. - Cik ir zināms un cik ir runāts ar skolu pārstāvjiem, tad ir vesela virkne skolu, kas ir atrisinājušas veiksmīgi izlaidumu, nepadarot to mazāk svinīgu un mazāk nozīmīgu bez šī dokumenta izsniegšanas. Patiesībā formālā dokumenta izsniegšanas. - Skolu pārstāvji sūdzas vēl par vienu lietu. Eksāmeni ir salikti ļoti cieši viens otram blakus. - Droši vien, veidojot nākamā gada eksāmenu grafiku, bija saruna ar Pediatrijas asociācijas pārstāvjiem, iesaistīsim šajā procesā ārstus un lūgsim viņu viedokli. Bet mums ir jāatceras, ka mēs nevaram šo eksāmenu sesiju ļoti izstiept, jo mums ir likumā noteikts mācību gada garums. Mums ir jāatrod optimālais brīdis, kad organizējam centralizētos eksāmenus, lai netraucētu normālu mācību laiku pārējiem skolēniem, kas nekārto šos pārbaudes darbus. - Kādā procesā jūs iesaistīsiet tos ārstus, ja ir viss redzams un ir skaidrs, kad kāds eksāmens ir jākārto? - Nākamā gada grafiku izstrādājot, tās problēmas, kas ir radušās šinī gadā, ņemsim vērā. Eksāmenu grafiks ir līdzīgs vairākus gadus. Šogad problēma, par ko sabiedrībai ir liels uztraukums, ir par 9. klases ieskaišu nedēļu, kur tomēr ir atrasta iespēja starp eksāmeniem atstāt divas dienas, bet starp divām ieskaitēm atsevišķiem skolēniem varētu būt jākārto ieskaites daļa. - Jūs pieminējāt, ka šie eksāmeni ir ļoti svarīga jaunā cilvēka dzīves sastāvdaļa. Bet tagad tiek atzīts, ka varbūt nedaudz par ciešu sabīdīts. Tad varbūt viņš nespēs pilnvērtīgi tālāk savu dzīvi noteikt, jo būs stresā starp diviem eksāmeniem. - Mēs ievērojam principu, ka starp eksāmeniem ir jābūt vienai dienai. Tikpat labi, ja tās būs divas vai trīs dienas, tad būs vesela virkne skolēnu, kas vienkārši "pārdegs". Šeit nav ideāla vai pareiza risinājuma. Tas mums ir jāmeklē kopīgi.