V. Krustiņš: — Pie mums šodien (5. novembrī) jau viesojās Šlesera kungs. Viņš teica, ka visi iepriekšējās valdības veidošanas laikā izkaltie kaujas cirvji jau norakti. Vai jūs arī šos cirvjus esat norakuši? — Mums jau nekādu cirvju nav bijis. Taču mums ir princips, kas paliek spēkā arī šodien, ejot uz sarunām ar potenciālajiem jaunās valdības partneriem: no saraksta "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ievēlēto deputātu loma koalīcijā. Mums ir svarīgi, lai valdība nebūtu atkarīga no Latvijas Pirmās partijas "piecīšu" balsīm. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc neiegājām Emša valdībā. — Nu, bet šie piecīši no LPP nav nekur pazuduši. Kur viņi bija, tur arī paliek. — Tā ir. Jautājums ir par to, kāds koalīcijas modelis veidosies. Ja tur ir iekšā LPP, matemātikai jābūt tādai, lai šie piecīši nevarētu koalīcijā noteikt toni. Tas nozīmē, ka pārējiem koalīcijā ir jābūt 50 balsīm. Būtu ideoloģiska pretruna, ja mēs ietu valdībā, kurā noteicoša loma ir no "PCTVL" saraksta ievēlētajiem deputātiem neatkarīgi no tā, kā viņi sevi sauc šodien. — Vai ar noteicošo lomu jūs domājat viņu balsu skaitu vai arī viņu ietekmi LPP? — Gan vienu, gan otru: ņemsim vērā gan šo cilvēku ietekmi varas struktūrās, gan arī matemātiku. Svarīgi, lai valdība būtu stabila, lai tai būtu konkrēta rīcības programma, lai tā var nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Manuprāt, šāda valdība ir iespējama tikai vienā gadījumā: vienojoties "Jaunajam laikam" ar Tautas partiju. Ja šādas vienošanās nebūs, valdības modeļi varēs būt dažādi, bet tie nebūs stabili. Es neticu, ka valdība ar "JL" priekšgalā, bet bez TP, ar TP priekšgalā, bet bez "JL", ar Šleseru priekšgalā un bez "JL" vai TP, var būt ilgtspējīga. — Ja "JL" un TP nevienosies, tad būs tikai beņķu mainīšana, bet valdības darbs būtiski neuzlabosies. Tagad ir vērojama "JL" neuzticība pret TP un otrādi. — To var saprast, jo katra partija cīnās par savu identitāti, jo vairāk tāpēc, ka šobrīd tuvu ir diezgan nozīmīgas vēlēšanas. Taču nevienai partijai Saeimā nav 51 balss, ir jārēķinās, ka daļa no savām interesēm valsts interešu labā ir jāupurē. Kamēr partijas to nesapratīs, tikmēr valstī stabilitātes nebūs. Domāju, ka "JL" tomēr ir parādījis zināmas politiskā brieduma pazīmes, runājot gan ar Tautas partiju, gan ar Pirmo partiju, gan Zaļo un zemnieku savienību. Neesmu zaudējis cerības, ka "JL" spēs ar TP vienoties. Protams, liela nozīme šajā situācijā būs Valsts prezidentes rīcībai, kad viņa būs veikusi konsultācijas ar partijām un nominēs nākamo Ministru prezidentu. — Tomēr demokrātiskās tradīcijas ir tādas, ka Valsts prezidente nosauc personu, kuru, visticamāk, atbalstīs Saeimas vairākums. Prezidente nevar nosaukt jebkuru. — Tieši šā iemesla dēļ, redzot, ka ir beidzies labējo partiju sarunu pirmais aplis un visi ar visiem ir draudzīgi, esam mudinājuši divas lielākās partijas, kas sevi jau iezīmējuši kā potenciālos valdības līderus, iet tālāk. Esam TP un "JL" mudinājuši nosaukt savu Ministru prezidenta kandidātu. Vēl vairāk: tā kā šīs divas lielās partijas ir vienojušās, ka partijai, kurai tiek premjera amats, jāieņem arī finanšu un veselības ministru amati, lai nosauc šo triju amatu kandidātus. Tad šis trijnieks varētu piedāvāt savu programmu, ko vērtētu potenciālie sadarbības partneri un sabiedrība. Nav pareizi teikt: gaidīsim līdz 22. novembrim. Mēs neko neiegūsim, ja līdz tam laikam nebūs nekādas skaidrības. Visas šīs aizkulišu spēles degradē politisko sistēmu. — Tad jau Valsts prezidentes loma premjera kandidātu nosaukšanā varētu būt pārspīlēta. Vai zināmā mērā partijas neslēpjas aiz viņas muguras? — Domāju, ka te ir zināma slēpšanās. Daudz labāk būtu, ja partijas spēlētu ar atklātām kārtīm. Kā jau teicu, partijām, kuras ir gatavas uzņemties vadīt valdību, vajadzētu iezīmēt savus kandidātus. Šobrīd diemžēl ir tā, ka tikai ejam pa apli, runājam, sitam viens otram uz pleca, pārkaļam lemešus zobenos un otrādi, bet virzības uz priekšu nav. Virzība būs tikai tad, kad būs nosaukti potenciālie kandidāti. Tad arī prezidentei būtu vieglāk izvēlēties. Gaidīšana tikai uz prezidenti nav tas labākais. I. Kuzmina: — Vai prezidentes lēmums sākt sarunas tikai pēc 22. novembra nevarētu nozīmēt, ka viņa kaut kādu iemeslu dēļ ir ieinteresēta, lai Emsis turpina pildīt premjera pienākumus pēc iespējas ilgāk? — Tas jāprasa pašai prezidentei. Tajā pašā laikā arī prezidente apzinās, ka mums ir svarīgi pēc iespējas ātrāk pieņemt nākamā gada budžetu. Turklāt situācijā, kad Saeimā nav īstas koalīcijas, arī attiecībā uz īres griestiem mēs likumos varam sabalsot pašu velnu. Pēc tam neviens negribēs uzņemties atbildību par to, lai budžetā būtu nauda īrnieku problēmu risināšanai. — Tātad jūs neatbalstāt prezidentes lēmumu atlikt konsultācijas ar partijām? — Pieņemam šo faktu, taču mēģinām rīkoties tā, lai līdz 22. novembrim būtu liela skaidrība un pēc sarunām ar prezidenti būtu iespējams ātri sākt darbu. V.K.: — Arī Šlesera kungam būtu jāliek kārtis galdā, jo viņš var būt viens no kandidātiem. Jo sevišķi, ja lielo partiju nostāja būs tāda, kāda nu ir latviešu dabā: ja netiek man, lai netiek arī tev. — Ne velti Šlesers teica, ka varētu tikt vēlreiz nosaukts ZZS kandidāts. Man jādomā, ka viņa teiktajam bija kāds zemteksts. Atklāti sakot, ja spētu vienoties divi visvairāk Emša valdības krišanā cietušie — LPP un ZZS —, viņiem matemātiski būtu vairāk balsu nekā "JL" vai TP. Tātad arī viņi varētu nākt klajā ar savu skatījumu uz problēmu risināšanu un ar savu premjera amata kandidātu. — Šlesera kungs ir saimniecisks cilvēks. Viņš vairāk uztraucas par valsts ekonomiskajām lietām, un to viņam nevar pārmest. Savukārt jūsu partijas maize ir nacionālie jautājumi. Tāpēc man jājautā: kas tad būs ar nacionālo minoritāšu tiesību konvencijas ratifikāciju. Līdz šim esam dzirdējuši, ka integrācijas ministrs Muižnieka kungs ar partiju atbalstu aizmugurē ir teicis: konvencija jāratificē, un jo ātrāk, jo labāk. — Mūsu partijai ir noteikta pozīcija: konvencija vispār nav jāratificē, un mēs šo pozīciju pret krēsliem valdībā nemainīsim. Ja šī valdība deklarācijā apņemsies konvenciju ratificēt, vismaz viens iespējamais koalīcijas partneris atkritīs. Un skaidrs, ka tad Emša kunga krievu avīzēm piedāvātais modelis — labēja valdība bez tēvzemiešiem — būs reāls. — Ar ko izskaidrojat šādu Emša kunga nelabvēlību pret jums? — Emša līdzšinējā darbība ir likusi saprast, ka viņš ir tāds kā Eiropas zaļie: vairāk kreiss. Par to liecināja arī viņa valdības nepārtrauktā balstīšanās ne tikai uz TSP, bet arī uz sociālistu un "PCTVL" balsīm. Tāda ir viņa politika. Turklāt šādos izteikumos varbūt parādās arī aizvainojuma elements par to, ka tēvzemieši neattaisnoja cerības un nesāka atbalstīt Emša valdību. Katrā ziņā es to neņemu ļaunā un pat domāju, ka šāds valdības modelis ir pietiekami reāls. Šodien man jau žurnālisti jautāja: "Kā, vai jūs pieļaujat, ka "JL" ir valdībā un jūs neesat?" Jā, es to pieļauju. Un mēs nebūsim aizvainoti. — Tātad jūsu tuvība ar "JL" vairs nav tik liela kā agrāk? — Mēs esam ļoti cieši sadarbības partneri, bet mums nav bloka, jo, tikko partijas veido bloku, ir grūtāk atrast kompromisu. Domāju, ka to sapratuši visi, tāpēc šajā politiskajā situācijā katra partija spēlē savu spēli. I.K.: — Bet tad jau var būt arī otrādi: ka jūs būsiet valdībā, bet "JL" ne? — Atklāti sakot, man ir grūti tādu situāciju iedomāties. V.K.: — Kā jūs domājat, vai Emsis paudis savu privāto vai partijas viedokli? — Es domāju, ka ZZS sevi ir parādījuši kā spēku, kurš gatavs sadarboties ar jebkuru. Viņiem nav iebildumu pret sadarbību ar saskaņiešiem un nav arī iebildumu pret sadarbību ar tēvzemiešiem. Viņi ir ļoti fleksibli. Gatavi strādāt ar visiem un jebkādos koalīcijas variantos. — Bet jums taču nevar būt vienalga, kura no lielajām partijām dominēs jaunajā valdībā. Vai jūs atbalstāt to TP ieteikto principu dot valdības frakcijām vienādu skaitu ministru portfeļu neatkarīgi no balsu skaita Saeimā? — Šim tā sauktajam paritātes principam ir savi plusi un mīnusi. It kā jau būtu ļoti pagodinoši, ka partijai, kurai Saeimā ir septiņas vietas, ir tikpat ministru, cik partijai, kurai ir 20 vai 24 vietas. Taču, manuprāt, ja šo principu ievieš tīri matemātiski, tas ir nestabilitātes, nevis stabilitātes garants. Ja gribam stabilu valdību, tad vajadzētu ņemt vērā gan proporcionalitātes, gan paritātes principu. Uzreiz pēc Emša valdības krišanas teicu, ka, manuprāt, visstabilākā valdība būtu tāda, kurā darbotos abas lielās partijas, ZZS un mēs. Vai tas ir reāli? Tas maz atkarīgs no mums, bet stipri atkarīgs no abām lielajām partijām. — Taču vairāk jūs atbalstāt "JL", nevis TP? — Jā. Taču mums nav būtisku problēmu sadarboties ar TP. — Kad vērtē Emša valdību, par vienu no uzvarām sauc to, ka 1. septembrī nekas briesmīgs nav noticis. Bet mēs nevaram aizmirst, ka Izglītības ministrijā vēl arvien top likumprojekts par mazākumtautību skolām. Mūsu izpratnē tas ir vajadzīgs tāpēc, lai apietu likumu ar likumu. — Šāda diskusija iepriekšējā koalīcijā bija. Cik man zināms, tā bija Tautas saskaņas partijas iniciēta. Es neredzu nekādu nepieciešamību ar jaunu likumprojektu torpedēt izglītības reformu un redzu, ka šajā jautājumā mums parlamentā būs sabiedrotie. Ceram, ka arī TP šajā jautājumā būs negatīvs viedoklis. Kas attiecas uz 1. septembri, gribu teikt, ka man kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklim ir bijusi iespēja sekot līdzi drošības struktūru darbam ilgstošā periodā. Varu teikt, ka lielā mērā ar 1. septembri saistītie notikumi norisinājās mierīgi, pirmkārt, drošības policijas un, otrkārt, Satversmes aizsardzības biroja darbības rezultātā. — Es gan īsti nesapratu, par ko policijas priekšnieki saņēma lielas prēmijas. Vai par to, ka netraucēti notika pretvalstiskas akcijas? Manuprāt, šādām iestādēm jāstrādā tā, lai pretvalstiskas akcijas vispār nenotiktu. — Tas nav tik vienkārši, un te ir jāmet zināms akmens arī pašu likumdevēju dārziņā, jo likumos ir pietiekami daudz caurumu, kurus šīs organizācijas veiksmīgi apiet. — Pilnīgi pareizi. Bet kad tad jūs šos caurumus beidzot aizlāpīsiet, Straumes kungs? — Mūsu frakcija jau ir iesniegusi vairākus priekšlikumus gan par izmaiņām Krimināllikumā, gan arī par izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Saeimā tie ir nonākuši apritē, bet uz priekšu virzās diezgan lēni. — Tad varam cerēt: ja būsiet nākamajā valdībā, tad nacionālo lietu aizstāvēsiet? — Jā, jo jau pēc definīcijas esam nacionāli konservatīva partija. Bet viena partija bez sabiedrotajiem nevarēs noturēt vai uzlabot situāciju. Mēs gan redzam šos sabiedrotos. Manā uztverē Saeimā mums ir divi sabiedrotie: "JL" un TP. Un te atkal atgriežamies pie tā, ka, lai noturētu nacionālos jautājumus, ir vajadzīga valdība, kurā ir gan "JL", gan arī TP. — Man kā cilvēkam no malas ir drusku bail, ka tik šajā vienotības meklēšanā, kas pati par sevi ir nepieciešama, nenotiek atkāpšanās no principiem. Vai īslaicīgas vienošanās labā netiks zaudēti principi? — Man ir grūti atbildēt par citiem. Mūsu partijai savukārt ir zināma pieredze šajā manevrēšanā starp principiem. Tas notika Rīgas domē, kad centāmies meklēt kompromisus ar sociāldemokrātiem. Mērķis it kā bija labs: atvilkt viņus no sadarbības ar "PCTVL". Bet no tā nekas neiznāca, un Saeimas vēlēšanās vēlētāji mūs par to sodīja. Tā bija mācība, un mēs katrā ziņā no principiem neatkāpsimies neatkarīgi no tā, cik tas īstermiņā varētu būt izdevīgi. — Ja tomēr būsiet jaunajā valdošajā koalīcijā, kādas nozares gribētu kontrolēt? — Mums pagaidām nav nekādu uzstādījumu par nozarēm. Vispirms gribam redzēt koalīcijas partnerus. Mūsu cilvēki līdz šim ir strādājuši dažādās nozarēs. Taču šoreiz izvirzīsim kandidātus, kuri līdz šim nav strādājuši nevienā valdībā. Tā ka būs kāds pārsteigums. Tādā veidā demonstrēsim, ka mums ir rezerves. Izvirzīsim cilvēkus, kuri nav bijuši aktīvā politikā, bet spēs parādīt sevi ne sliktāk kā mūsu iepriekšējie ministri. Mums būs piedāvājums praktiski jebkuram amatam. — Parasti visi grib tos saimnieciskos amatus: ekonomikas, satiksmes un finanšu ministra amatus. Taču svarīgi ir arī, kā kādreiz teica, ideoloģiskie amati. Integrācijas, izglītības un kultūras ministra amati. Vai jūs uz šīm jomām netēmējat? — Varētu būt redzeslokā arī kāda no šīm ministrijām, bet tas lielā mērā atkarīgs no tā, vai mēs vispār būsim koalīcijā. — Kā, vai tad tiešām jūs pats pieļaujat, ka nebūsiet koalīcijā? — Mēs, protams, orientējamies, ka būsim. — Nu, tad nerunājiet ar tādu attieksmi: varbūt būsim, varbūt ne. — Es neesmu tik pašpārliecināts kā Šlesera kungs un pieļauju vairākus variantus. — Kā jūs domājat, kāpēc, izvirzot jaunu Eiropas komisāra amata kandidātu, netika pat pieminēts Kalnietes vārds? Izskatās, ka ir princips: jebkuru, tikai ne Kalnieti. — Lai sniegtu kompetentu atbildi, būtu pēc iespējas labāk jāpārzina šī politiskā virtuve. Šobrīd kā opozīcijas pārstāvim man var pietrūkt informācijas. Es varu tikai izteikt minējumus. Viens no tiem ir pragmatiskais minējums: iespējams, bija bažas, ka Kalnietes kompetence un izglītība neatbilda piedāvātā enerģētikas komisāra amatam, kamēr Piebalga kunga kompetenci nevarētu apšaubīt. Otrs ir politiskais minējums: zinot, cik principiāla ir bijusi Kalnietes attieksme pret vienu no mūsu kaimiņvalstīm, var domāt, ka arī tam ir bijusi kāda loma. — Vai tad mēs esam nodzīvojušies tik tālu, ka Krievijai ir veto tiesības attiecībā uz mūsu eirokomisāru? — Es to nevaru apgalvot. — Ar ko varētu būt izskaidrojama "Latvijas ceļa" cilvēku parādīšanās priekšplānā? Vai "Latvijas ceļa" uzprišināšana, reanimēšana pirms pašvaldību vēlēšanām varētu būt nejauša? — Domāju, ka nejauši tas nav. Tam ir arī sava loģika. "LC" gan cieta sakāvi Saeimas vēlēšanās, bet pēc tam sapurinājās un samērā veiksmīgi startēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tagad domāju, ka viņi izvirza nākamo mērķi: pašvaldību vēlēšanas. Jāņem vērā, ka "LC" ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem ir kontakti gan masu medijos, gan arī citās struktūrās no tiem laikiem, kad "LC" bija zirgā. "LC" būtu naivs vai dumjš, ja šīs senās un draudzīgās saites neizmantotu. — Andrejs Panteļējevs bija piestiprināts premjeram, Lielbritānijā, kas ir svarīga lielvalsts, par vēstnieku apstiprināts Indulis Bērziņš, Satiksmes ministrijā strādā Kārlis Leiškalns. Viņu ietekme nekur nav pazudusi. — Vecie zaldāti nāk ārā no ierakumiem. — Bet kā interesēs tas ir? — Tam sekot ir jūsu uzdevums.